Mani sauc Atis Luguzs, es nodarbojos ar dažādu orientēšanās sacensību rīkošnu un vasarās ar Jelgavas un Ķemeru laivu braucienu organizēšanu. Ziemā, kad ūdeņi ir aizsaluši un nevar braukt ar laivu, man patīk doties pārgājienos pa purvu. Pašam mīļākais ir Cenas tīrelis, kurā kopumā esmu nogājis ap 500 km, vasarās tā ezeriņos nopeldējis virs 1000 m un iekāpis un izkāpis no vairāk kā 200 akačiem – var teikt, ka kaut kāda pieredze no tā visa apmēram 10 gadu laikā ir radusies. Uzreiz jāteic, ka tas ko par purvu rāda kinofilmās nav taisnība, tomēr tas nav tik svarīgi. Galvenā purva vērtība ir tā ainavas skaistums. Īpaši, ja to papildina ar saullēktu vai saulrietu, miglas vāliem, sarmas kristāliem purva priedīšu zaros vai rases lāsēm zirnekļu rūpīgi austajos tīklos. Pēdējā laikā vairāk sanāk būt Lielajā Ķemeru tīrelī, jo te var braukt ar laivu 🙂 Zemāk video no laivu brauciena Ķemeru tīrelī 2018. gada vasarā.
Piedāvātā pārgājiena maršruts sāksies appludinātā kūdras karjera austrumu malā, no vietas kur vasarā uzsākam laivu braucienus.
Šeit Eiropas projekta “Mitrāju atjaunošana” ietvaros Ķemeru Nacionālā parka aktīvisti šā gadsimta sākumā no P101 šosejas iekšā purvā uzbūvēja ceļu. Tas kalpo arī kādambis no tīreļa vidus uz malām plūstošajiem ūdeņiem. Kā rezultātā ir pacelts ūdens ļīmenis bijušajā kūdras karjerā, dodot iespēju purvam atjaunoties tā sākotnējā izskatā. Šobrīd šeit ir izveidojusies ļoti plaša spektra purva ainava, kurā var atrast gan zemajam zāļu purvam, gan pārejas un augstajam purvam rakstūrīgu ainavu. Gan arī citur dabā neeksistējošas purva ainavu formas, kas radušās cilvēka mijiedarbībā ar dabu.
Pagājušā gadsimta 70. gados šajā vietā iesāka iegūt kūdru, ko pārtrauca, jo pastiprinājās sērūdens izplūšana kūdras ieguves vietās. Bija bažas par to, ka turpmāka kūdras ieguve varētu negatīvi ietekmēt tolaik ļoti populārā Padomju kūrorta – Ķemeru sēravotu darbību. Un, ka Lielākie avoti, no kuriem populārākais “Ķirzaciņa” un lielākais – “Lūžņavots” varētu izsīkt.
Mantojumā no kādreizējā kūdras izstrādes karjera un “Mitrāju atjaunošanas” projekta realizācijas ir palicis cilvēka un dabas kopīgi veidots ainavu parks 200 hektāru platībā. Ko vasarā var aplūkot dodoties purvā ar laivu, bet ziemā pa sasalušām un mežonīgām purva taciņām un bez tām.
No ceļa gala dosimies pa tīreļa malas kāpām cauri priežu silam, daļa no kura nodega 1999. gada lielajā meža ugunsgrēkā un tagad ir sākusi veiksmīgi atjaunoties.
No ainaviska, I pasaules kara ierakumu rotāta kāpas gala mēģināsim ieraudzīt pastaigu laipas skatu torni un dosimies pāri ugunsgrēka skartajai Ķemeru tīreļa daļai līdz diviem lielajiem purva ezeriem.
Atšķirībā no Skaisa ezera zinātnieku noslīcinātajām priedēm Cenas tīrelī, šo ezeru krastos priedes jopŗojām ir zaļas un nedaudz atgādina palmas skatoties pāri ezeram uz pretējo krastu.
Apejot loku ap ezeriem nonāksim tradicionālā augstā purva ainavā ar lāmām, ezeriņiem un purva priedītēm. Šeit ievērojama vieta ir kādā lāmā izplūstošais sēravots, kas aizsalst tikai spēcīgā salā.
Tālāk cauri tīreļa ezeriņu un lāmu labirintam dosimies uz pamesto un 2006. gadā appludinātā kūdras izstrādes karjera dienvid rietumu malu. Vietu, kuru ir iecienījuši bebri.
Pēc bebru māju un arhitektūras apskates pa Tukuma un Babītes novadu robežu uzkāpsim vietējas nozīmes kalnā aplūkot purva ainavu no augšas.
Nu jau pārgājiens būs gandrīz galā. Tālāk apmetīsim loku ap ainavu kalniņu un pa gandrīz labiekārtotu taciņu dosimies cauri applūdinātajai kūdras karjera valstībai ārā uz dambja ceļa. Īstenībā šeit, gandrīz pašā pārgājiena sākuma un beigu vietā, ceļa austrumu malā atrodas viena no skaistākajām ainavām – neliels ezers ar daudzām saulrietā saules apspīdētām saliņām.
Var doties vakara noskaņu baudīt piesēžot uz kādas purva saliņas atpūsties.
Un tad vēl atlikusi pēdējā ainavu atrakcija – noslīkušo bērzu labirtints. Tas vienlīdz labi izskatās gan dienā, gan arī iestājoties tumsai.
Tas tad apmēram viss pārgājiena maršruts. Ar to var iepazīties arī šajā Relive video.
Relive ‘Afternoon Dec 23rd’
Nākamie pārgājieni 29. un 30. decembrī plkst. 9:00 un 13:00 (saullēta un saulrieta laikā)
Lai arī pārgājiena garums ir līdz 10 km, tomēr tas ir fiziski grūts, piemērots cilvēkiem no kādu 14 gadu vecuma. Jārēķinās, ka pastāv iespēja saslapināt apavus līdz potītei vai ja īpaši paveicas – līdz celim. Pārgājiens ved pa pašām mežonīgākajām, skaistākajām un sarežģīti pārvaramām Lielā Ķemeru tīreļa vietām. Pārgājiena ilgums ir 4 stundas, ieskaitot apstāšanās pauzes.
Pieteikšanās pasākumam un papildus info:
info@ozolaivas.lv
vai pa tālruni:
+371 267 61 807
Vietu skaits ir ierobežots līdz 20 cilvēkiem
Pārgājiena dalības maksa ir 7 eiro no pieaugušā.
Līdz 18 gadu vecumam dalība pārgājienā bez maksas,
bet kopā ar atbildīgo pieaugušo.
Samaksa ierodoties uz vietas vai ar pārskaitījumu (kā ērtāk). Rekvizīti zemāk.
- Biedrība “Ozolnieku airēšanas klubs“
- Reģ. Nr. 40008245975
- Swedbank AS
- LV14HABA0551041168117
- – – – – – – – –
Bērniem līdz 14 gadu vecumam pārgājiens varētu būt par grūtu, jo daba ir diezgan mežonīga. Būs jāpārvar bebru bērzu sagāzumi un vaivariņu audzes, kas sniegsies pāri celim arī lielam cilvēkam.
Satikšanās vieta atrodas šeit: https://goo.gl/maps/f3bpauiVfY62
Jāna sētas kartē šeit: https://balticmaps.eu
- Saullēkta Pārgājiena sākums ir plkst. 9:00, beigas pirms 13:00
- Saulrieta pārgājiena sākums ir plkst. 13:00, beigas ap 17:00
- Pārgājiena s’\akums un beigas atradīsies vienā un tajā pašā vietā.
- 29. un 30. decembra pārgājienu events Facebook šeit: https://www.facebook.com/events/274911033207535/
- 1. decembra pārgājiens Facebook šeit: https://www.facebook.com/events/924594944408407
- 22., un 23. decembra pārgājieni Facebook šeit: https://www.facebook.com/events/785277931821046/