Smārdes Ziemas Rogainings 2013: Jūras krasts – Ķemeri

Smārdes Ziemas Rogainings


[map lat=56.940863 lon=23.490384 z=10 marker=”yes” infowindow=”Smārdes Ziemas Rogainings 2013″ style=”width:300px; height:250px; border:1px solid gray; margin:16px 0 0 20px; float:right;”]

Kas, Kur, Kad: 

Smārdes Ziemas Rogainings notiks 2013.gada 19. janvārī uz ZA no Smārdes ciema (starp Tukumu un Ķemeriem). Distance būs ekspedīcijas tipa orientēšanās pārgājiens ainaviski interesantā un mežonīgā apvidū.

Sacensību centrs un finišs atradīsies Ķemeru skolā, bet starts atradīsies vietā uz kuru dalībnieki tiks aizvesti ar autobusu. Minimālais veicamās distances garums ir 13 km. Apmeklējot visus kontrolpunktus būs jāveic vairāk par 30 km 8 stundās. Izbraukšana no skolas uz starta vietu plkt. 10:30 ar autobusu. Kopējais starts 11:00, kontrollaiks līdz 19:00. Par kavētu kontrollaiku komanda saņems -1 punktu par katrām kavētām 10 min (minūtes skaitās no pirmās sekundes)

Ceļu un taciņu tīkla gandrīz nebūs.  Pārvietošanās paredzēta ar slēpēm vai kājām. Starts komandās (2 – 4 cilvēki), individuāls starts nav atļauts apvidus mežonīguma dēļ. Daudzi apvidu ir skatījuši nolaižoties Rīgas lidostā no jūras puses, taču klātienē te retais ir bijis.

Vairāk par apvidu šeit: , bet Tehniskās nianses var lasīt šeit:

Galerija

Blēņu stāsti gatavojot distanci (15 min):

Pasākuma reklāmvideo:

Bildes

Rezultāti

Rezultati_2013_Smardes_Ziemas_rogainings Excel tabula.

Grafikos ir attēlotas tās komandas, kas ir atsūtījušas savas KP bildes vai to laikus.

Smardes-rogaininga-grafiki

Grafikos var redzēt komandas tā brīža veikumu, kā arī novērtēt turpmākās iespējas. Labi, ja ātrums visu laiku ir 1. Ja tas ir zemāks, tas liecina par lēnāku pārvietošanās ātrumu, apvidus smagumu vai kļūdu. Savukārt, ja ātrums ir virs 1, tas nozīmē, ka komanda pārvietojas mazliet par ātru un var sekot kļūdas, kas attainojas tālāk, kā ātruma kritums. Jo vairāk ātrums pārsniedz 1, jo lielāks kritums pēc tam seko. Pie viendabīga apvidus tas parasti ir ļoti ātri paņemts pirmais KP un pamatīga kļūda uz nākamo. Jo augstāk grafikā atrodas līkne, jo vairāk punktu komanda tobrīd ir ieguvusi. Svarīgi, lai finišā jūsu līknes gals ir virs pārējiem, tad esat pirmais.

Pēc grafikiem var spriest, ka gandrīz visu distances laiku uz uzvaru ir pretendējusi komanda “Paleju Buki” un “Elita”, kas 6.KP rajonā līdz galam neizturēja kursu uz KP un devās kaut kur sāņus. KP apvidus bija ļoti smags, ik pēc pāris soļiem kājas lūza ledū un ūdenī, vietām līdz celim, ārā -15 grādi, un tumsā kaut ko saprast bija gandrīz neiespējami, bet līdz kādam drošam orientierim (izņemot pašu KP) ~ 1 km.

Atrast-6-elita

Ja ieskatās redzamajā fragmentā, tad priežu puduri veido divas līdzīgas grupas – augšējo un apakšējo. Jautājums ir, kāpēc procedūra 1.-2.-3.-4. netika veikta sasniedzot pirmo priedīšu puduri jau pašā sākumā?

Viss komandas Elita ceļš redzams zemāk:

[map gpx=”/wp-content/uploads/2013/01/Ziemas_rog2013_ELITA.gpx” infowindow=”ELITA komandas ceļš” maptype=”satellite” style=”width:646px; height:400px; border:1px solid gray; margin:16px 0 0 0px; float:left;”]

Uzvarētāju ceļš kartē: Parasta komanda

Citu komandu ceļi: My Sport | …

izKusties.lv ceļš kartē zemāk:

[map gpx=”/wp-content/uploads/2013/01/Ziemas_rog_izKustieslv.gpx” infowindow=”izKusties.lv komandas ceļš” maptype=”satellite” style=”width:646px; height:400px; border:1px solid gray; margin:16px 0 0 0px; float:left;”]

Stāsti

Kā nenosalt Ziemas pārgājienā var lasīt šeit.

Smārdes – Ķemeru apvidus

People at the base of Reid Glacier. Glacier Bay National Park, Alaska, USA.Kāds būs apvidus? Apvidus ainavu kopīgiem spēkiem ir veidojuši vairāku leduslaikmetu ledāji. Te izkāpjot no jūras un ar 3 km augstu sniega lāpstu stumjot smiltis kāpās, te kūstot, skalojot tās atpakaļ jūrā.

Vienas tādas bijušā ledāja upes delta atrodas Kaņiera ezera rietumkrastā, kas patreiz ir dabas rezervāts un atrasties tur ir aizliegts. Tāpēc deltu nebūs lemts redzēt. (Opcija: paņemt lētākās ryanair biļetes no/uz Rīgu vienalga uz kurieni un apskatīt no augšas).

Slocenes delta un Kaņiera pilskalnsTomēr netālu no šīs upes deltas atrodas apmeklējams objekts, orientējoši pirms 12000 gadu seno “igauņu-lībiešu” veidots, 1,5 km  garš jūras krasta nocietinājums. Tā dienvidu gals strauji pagriežas uz austrumiem un izveido kaut ko līdzīgu molam jūrā – tagad Kaņiera pilskalns ezera rietumu krastā.

Jādomā, ka pirmie cilvēki šeit ieradās pa jūru, kad vēl Kurzemi un Vidzemi klāja ledājs. Jau krietni vēlāk te parādījās Baltu ciltis, kas piejūras dīvaini runājošos atspieda līdz pat Pērnavai.

Plašāk skatoties, apvidus ir viens milzīgs purvs, kam pielietojumu praktiskais cilvēks ir radis ar lielām grūtībām. Tā padomju laikos gabaliņu uz dienvidaustrumiem, gandrīz Lielupes krastā izveidojot Jūrmalas pilsētas izgāztuvi, kas nu jau slēgta, un, paldies dievam, turp nedosimies. Lielas apvidus platības ir degradētas šur tur paskrāpējot kūdras slāni, kas nu jau pamestā izskatā veido ļoti īpatnēju ūdens – priedīšu ainavu.

Daži praktiskie cilvēki savulaik mēģināja šeit radīt ko ļoti veselīgu, piedāvājot ārstniecībā sērūdeni kopā ar dūņām, bet tagad tas ir noiets etaps. Interesenti var uzkāpt un papusdienot uz jumta kopā ar pārējiem Ķemeru tūristiem jaunajā un nepabeigtajā Ķemeru sanatorijā. Acīgākie starp vaļējām lifta šahtām noteikti pamanīs aizlieguma zīmes, tāpēc distance šeit nevedīs, un kurš gan tur nav jau bijis?

Daudzi vietējie iedzīvotāji karstākajā laikā dodas veselīgos tvaikus un vāc sēra izgulsnējumus, ko lietot mājās.
Daudzi vietējie iedzīvotāji karstākajā gadalaikā dodas elpot veselīgos izgarojumus un vāc sēra izgulsnējumus lietošanai mājās

Daudzviet apvidū izplūst sēravoti. Tos aerofokartē var atpazīt pēc dzeltenas nokrāsas ūdens, piemēram, Kaņiera ezerā. Pazīstamākais šāda veida objekts ir Ķemeru Ķirzakas avotiņš, kura ūdens ir ar patīkamāku smaržu kā Baldones ekvivalents. Bet, jādomā, tāpēc ne mazāk veselīgs. Lai arī šobrīd ir ziema, pavisam niecīga iegrābšanās “ārstnieciskajās” dūņās ar paaugstinātu sēra saturu pastāvēs, jo tās ir atrodamas gandrīz visur ārpus smilšainajiem kāpu posmiem. Lielākā daļa šo vietu apmeklētāju izvēlas elpot bez gāzmaskas, tātad – nav tik traki.

Šovasar kāds orientierists un fotogrāfs kaut kur pārfotografēja karti, iespējams, no muzeja Pēterburgā, un varbūt pat slepus izveda to no Krievijas federācijas. Karte datēta ar 1783. gadu.

Sekojot šai kartei apvidus izpētes ekspedīcijā izdevās uziet vairākus interesantus objektus.

Lielais akmens, kur atklāšanu mēģināju piesavināties, izrādījās visiem sen zināmais un lielākais no Krievijas impērijas robežakmeņiem.

Interesants ir attēlā redzamā akmens zīmējums, kur dažas no līnijām tieši attēlo distances galveno virzienu, kas sakrīt ar Krievijas Impērijas ārējo robežu (1783), kuras dažādās pusēs laiks atšķīrās par 11 dienām un pastāvēja tā 12 gadus.. Interesanti, ka Ķemeros uz Robežu ielas ir punkts, kas atrodas tieši 6666 metrus no Lielā robežakmens.

Orientēšanās elements apvidū būs īpaši brutāls un nesaudzīgs. Mirklis brīvi izvēlēta virziena var viegli novest stundu ilgā kartogrāfiskā varbūtībā ar tendenci tai pārtapt bezgalībā. Bet ko vēl var vēlēties? 🙂

Plašāks apraksts par Lielo akmeni šeit:

Stāsts par sērūdeņradi lasāms šeit:

Rogainings Kuldīgā

Pavisam pēkšņi 5. decembrī Pēteris Īvāns nāca klajā ar Kuldīgas rogainingu. Uzreiz zvanu Arnem, vai viņam patiktu rogainings sestdien15. decembrī?

Uz vietas Pēteris nokrauj kaudzi ar izdales materiāliem, leģendām un KP aprakstiem. Jauka nianse – papildus karte, kur ķēpāties.

Ventas rumbaAr rogaininga distances parametriem pilnīgi pietiktu 24 stundām. Pavisam vairāk kā 100 kvadrātkilometru platībā ir izvietoti 75 kontrolpunkti. Tā kā neviens dalībnieks 10 stundās neapmeklēja pat pusi, ir nolemts rogainingu atkārtot kaut kad pavasarī. Tamdēļ arī karte netiek publicēta – ieguvēji, – kas piedalījās :).

Vai Kuldīgas rogainings bija interesants?

Dodamies pāri leģendārajam Ventas tiltam. Venta izskatās kā senlaiku ledāju upe. Pāri ūdenskritumam dodamies nevienu nemana, taču tas šķiet izaicinoši.

Kuldīgas rogainings, Riežupes ieteka VentāKP-64 Salas galā, kur sākas Ventas rumbas apvedkanāls paveras taustāmi filozofisks skats uz Ventu reizē ar pārdomām, ka peldēt tai pāri starp ledusgabaliem negribas, lai arī šī stratēģija turpmāk dotu daudz punktu.

KP-44 Rodas asociācijas ar ledājiem, kur mazāko apēd lielākais. Skats uz Ventu pilnībā likvidē vēlmi pēc atsvaidzinošas peldes.

Rogainings Kuldīgā, Milzu nokaltusī priedeKP-4 Milzu sekvoja, jeb lielā Kuldīgas priede. Prasījās uzkāpt, bet nācās samierināties vien ar pāris fotomirkļiem. Jādomā, kādam ir arī labāki uzņēmumi.

KP-3 Rodas zināmas problēmas ar meža stūra atrašanu. Karte 50000 mērogā, bet dabā vēl pāris neizteikti stūri visapkārt.

Pie 39 KP izlemjam, ka uz 45 KP Arne ies apkārt pa ceļu, bet es pa taisno pāri mazajai upītei un tad redzēs kam sanāks ātrāk. Pienākot pie upītes-grāvīša izskatās, ka varēs pārlēkt, bet tad ielūzt krasts… Nē tikai līdz celim. Kājām vismaz vairs nav karsti. Problēma ar lekšanu saasinās, jo lekt plānā ledū nav prāta darbs. Blakus ir liels melnalksnis ar zariem pāri grāvim, pie tiem turoties – pievelkoties izdodas tikt pāri. 1 cm biezais ledus ielūzt tikai dažviet, jo negribas visu svaru likt uz rokām. Tālāk viss vienkārši, jūtu, būšu pie KP pirmais.

KP-45 Dramatiska ieberzšanās meklējot … stigu krustpunktu. Kartē viss vienkārši, jāiet pa stigu gar izcirtuma-jaunaudzes malu, bet dabā stiga, tuvojoties KP vietai, lēnām izplūst, tāpat, kā jaunaudze tai blakus un pēc mirkļa esmu vienkārši meža vidū starp eglēm. Ņemu telefonu, lai stāstītu komandas biedram (kas aizgāja pa apvedceļu), ka esmu mežā pie egles un ko nu darīt? Bet, ak vai, zonas ar nav, mazliet negodīgā doma apskatīt aerofoto telefonā arī neizdodas. Izmisīgi pētu karti – bet tur (abās kartēs) smuks stigu krustpunkts, ko darīt? Liekas esmu uz mēness, kur lai iet? Dodos atpakaļ ar domu, ka varbūt pagāju garām. Nē, dodos atkal uz priekšu, ideju nav, bet brist kaut kur ārā (~ 1km) līdz atpazīstamam orientierim pavisam negribas. Sajūta ļoti nepatīkama, līdz pavisam klusi izdzirdu kā Arne mani sauc. Izrādījās pa meža biežņu nedagāju 90 metrus līdz KP. Te nu arī pieredzes mācība, ka virzienu vajag izturēt līdz galam, ja arī ceļš, kura līkumā Kp jābūt, jau sen kā beidzies :). Arne ir nosalis un pikts mani gaidot.

Filozofiskās pārdomās par kartogrāfiskām īpatnībām neatrodas arī nākamais – 2 KP. Mirklī, kad skaidrība pilnībā izbeidzas, izbrienam kaut kādā izcirtumā, kurā pa gabalu var redzēt kaut kādu KP. Hā, un te starp eglītēm dažāda lieluma meža cūči. Tos laikam mēdz šaut, jo tie pavisam klusi, klusi starp jaunaudzes aglītēm, lēnām zogas uz meža pusi. Te atcerējos Dzeldas mežus vasarā, kur cūči bija daudz sabiedriskāki, skaļi biedēja un nāca skatīties, kas kabatās. Šitie lēnām kā zirņi un pupas sabirst tuvajā mežā. Paši mazākie aiziet pēdējie. Dzeldā viens mazais aizskrēja uz otru pusi un tad mamma atnāca pārbaudīt, vai neesmu to nočiepis… – tā arī cūkai rādīju, ka rokās nekā nav. Bet nu tagad, situācija izskatījās kontrolējama un cūči ar ieaudzinātu asinskārā cilvēka respektu. Un tur jau mūsu 2 KP. Spriežot pēc cūkām, Māris S. (brauca (nesa) velo pa priekšu) te vēl nav bijis, tātad esam vienu profesionālu soli priekšā.

KP-38 Ir jau tumšs, atrodam. bet kur tad solītais piemineklis? Visapkārt tikai mežs, ai nē, re kur ir, betona klucītis ar diezgan briesmīgu uzrakstu, kā dārgie vācieši kara laikā te rīkojuši cilvēku safari, kopumā gūstot vairāk kā 600 trofejas. Brr, iedomājos kā viņi visi tur guļ.

Forsējam Riežupi virzienā 38 – 31 KP. Paskatos, nē, ledus šaubīgs, ūdens arī, sanestie koki neizskatās labi – lai pirmais iet Arne. Un viņš aiziet arī un upē neiekrīt. Nākas sekot, kaut kur pusceļā kājās sāk iezagties stīvums un jūtu, ka līdz pilnam ūdens kontaktam vairs nav tālu. Labi, ka ir jau otrs krasts klāt.

30 KP – ilgi tilta apakšā nevaram ieraudzīt, kur ir KP, zvanam Pēterim, kur ir? Tur. Skatamies 3. reizi, jā šoreiz ir…

Rogainings Kuldīgā, ala ar leduskritumu Riežupes krastā63 KP mēģinam ņemt pa taisno, bet azimuts apraujas brikšņainā gravā un nākas līst no meža ārā. Laukā jau ir attīstījies dramatisks putenis. Atceros, kā Francijā pēkšņi uznākušā sniega vētrā aiziet bojā komanda vienos šortos un T-krekliņos. Par laimi mēs esam gatavi skarbākam sniegputenim. Tuvojamies ceļam, bet tur nekā citādi, kā caur mājas pagalmu. Vējš gaudo, suns droši vien noslēpies, cenšos tumsā neuzkāpt tam uz ķepas vai bļodiņu paspert. Par laimi bļodiņas nav un dibenā nekas neieķeras līdz pat ceļam. KP rajonā citu dalībnieku pēdas neiet pa labāko trajektoriju, bet ameriku atklāt arī neviens negrib. Jā un tad jau KP beidzot ir. Blakus improvizēta ala, kuras ieeju aizsedz leduskritums. Alā, protams, ir jāielien, tur veiksmīgi sasitas fotoaparāts, jo viss slidenā ledū. Labi, ka Arnem fotoaparāts nekad nelūzt.

33 KP Mistiskais ķieģeļu ceplis. Pa ceļam laukā dalībnieku pēdas putenis ir gandrīz aizpūtis, vējā lokās virs sniega atlikušie zāles stiebri, un starp tiem plūst ledaini balti dūmi. Skaisti…, žēl, ka nav ar ko nofilmēt. Priekšā upe un izskatās, ka priekšgājēji nav pat dziļumu mērījuši. Un te arī vien krastā skatījušies, bet tak var redzēt, ka līdz potītei nemaz nav. Arni mana ūdens filozofija laikam ir aizkaitinājusi, reizē ar skaļu EJ!, sajūtu kā mani iegrūž upē. Tiešām nav līdz potītēm, kādi 5 cm vien. Jau vēlāk priecē tālā apvedceļa taka, pa kuru nākuši citi 🙂 Ceplis ir diezgan grandiozs, nu tāds pamatīgs ar vērienu.

Nu tad seko ilgais ceļš mājup pa Kuldīgas apvedceļu. Izejot no meža aizvēja vējš gāž vai no kājām un dvēsele knapi turas pie kauliem. Mugurā tiek uzvilkts viss, kas vien ir somā. Ļauni iesmīnu par kādu mopēdistu, kas izdomājis nez kur braukt, galvenais lai pirkstus pēc tam no stūres uz sāniem var nomaukt:) Zīmīgi piebremzē garāmbraucošs taksis. Arī citu automašīnu vadītāji laicīgi bremzē, jo aiz laba prāta neviens tādā laikā ārā neiet. Bet liekas, ka viņi tajā putenī neko daudz neredz, tāpēc brauc tā lēnām.

Pēdējais KP, īpatnēja lego būve pie skolas stadiona, stāvi vairākos līmeņos, vairākas kāpņu telpas, protams, bez margām un vietām bez ārsienām. Starp stāviem vaļējas šahtas un viss tā uzbūvēts, lai būtu jāveic pilns maršruts pa ēku, lai sasniegtu KP. Man patika, Arnem nē, kas tad pamestu māju nav redzējis :).

Un tad jau finišs skaistajā Kuldīgas vecpilsētā – maza tikai tā, mirklis un jau cauri.

Pāris KP, kur galīgi nekā nebija stāstā  ir izlaisti, interesantākie aprakstīti. Pavasarī būs velo rogainings un viss jau savādāk.

Officiālā pasākuma mājaslapa (rezultāti un pāris komentāri) šeit: Kuldīgas rogainings

 

 

Rogainings “Slapjais Kaķis” 2013

Nākamais rogainings “Slapjais Kaķis” notiks 2014. gada 2. augustā


Bildes un komentāri no 2013. gada.

“Slapjā Kaķa” rezultāti un uzvarētāji 2010 – 2013

 Vieta SK 2010 [*.xls] SK 2011 [*.xls] SK 2012 [*.xls] SK 2013 [*.xls]
1. Jānis Blanks
Kristaps Epners
Jānis Krūmiņš
Salvis Daģis
Normunds Lisovskis
Gatis Kalniņš
Mārtiņš Krūze
Ieva Grauduma
2. Gatis Kalniņš
Dace Linde
Ingrīda Laipniece
Normunds Lisovskis
Kristaps Epners
Mārtiņš Krūze
Ieva Grauduma
Mareks Tumašs
Normunds Orlovs
3. Arne Lūsis
Gints Ģērmanis
Ilze Lapiņa
Ilze Balode
Aigars Actiņš
Mareks Tumašs
Normunds Orlovs
Normunds Lisovskis
Gatis Kalniņš

2013. gada rezultāti

Laiks kopā Punkti Grupa Komandas nosaukums Vieta grupā Vieta KOPĀ
4:58:12 33 X Fosgēns! I I
      Mārtiņš Krūze    
      Ieva Grauduma    
           
5:13:35 33 M Slapjie Runči I II
      Mareks Tumašs    
      Normunds Orlovs    
      :    
5:30:00 33 M RAID.lv  II III
      Normunds Lisovskis    
      Gatis Kalniņš    
      :    
5:51:18 33 X Vivere II 4
      Jānis Andersons    
      Irita Puķīte    
      :    
5:36:20 31 M Enkura turētāji III 5
      Aigars Šics    
      Vilnis Frišfelds    
      :    
6:01:29 31 M LVM svina pumpuri 4 6
      Nauris Birkenbergs    
      Aigars Čeksters    
      :    
5:51:38 29 X Surströmming III 7
      Vieda Lūsa    
      Jānis Zaharans    
      :    
6:01:53 29 M Bez Bremzēm 5 8
      Fadejs Precinieks    
      Aivars Ozoliņš    
           
6:12:55 27 X Svagni 4 9
      Jānis Bormeisters    
      Arita Bēržvade    
      Justs Krapāns    
      :    
5:57:22 26 M Profiņi 6 10
      Agris Evertovskis    
      Mārtiņš Zlaugotnis    
      :    
6:01:16 25 X Resnais Susurs 5 11
      Māris Avotiņš    
      Inese Gulbe    
      Ainārs Cīrulis    
      :    
4:59:55 22 M Buši 7 12
      Jānis Bušs    
      Mārtiņš Bušs    
      :    
5:43:40 22 X Baltie Zalkši 6 13
      Baiba Kaškina    
      Iveta Skujiņa    
      Ivars Krenklis    
           
6:12:55 19 W Purva misija I 14
      Ieva Spruženiece    
      Rūta Abaja    
      :    
5:05:40 16 X Kapteinis Bremze 7 15
      Aleksandrs Bodiļevs    
      Elizabete Neimiševa    
      :    
5:12:35 15 M Bargais Pļāvējs 8 16
      Raimonds Kaže    
      Mārtiņš Ķeņģis    
      Normunds Andersons    
      :    
5:33:13 15 W Bebrenes II 17
      Ilze Vabole    
      Inese Purgaile    
      :    
5:59:22 14 X Vai esam jau galā? 8 18
      Mārtiņš Kacens    
      Eva Krastiņa    
      :    
5:47:40 12 X Vodolazi 9 19
      Aļona Purvlīce    
      Aleksandrs Burilovs    
      Edgars Apsītis    
      :    

Apraksts rogainingam “Slapjais Kaķis”

Orientēšanās pārgājiens Slapjais Kaķis ir skaists un mežonīgs.

Nākamās “Slapjais Kaķis 2014” sacensības  notiks 2. augustā, ar starta vietu netālu no Olaines. Dalībnieku limits šajā pasākumā ir 40 cilvēki.

Atlase dalībai šajā pārgājienā otiek potenciālajam dalībniekam vieglprātīgi izvērtējot pieejamos kino un prozas materiālus par cilvēku un purvu attiecībām. Galvenā nozīme šeit ir attieksmei un pārliecībai.

Dažādi stāsti par purvu ir radījuši nostāstus, kā par bīstamu vietu. Rakstnieki un kinoscenāristi iedvesmojoties no šiem stāstiem ir uz visiem laikiem nostiprinājuši sabiedrības priekšstatu par purvu.

Anna Sakse => Cūkausītis

Nabaga puisēna dzīve rit no viena ērkšķu krūma otrā, un tā arī beidzas īsti nesākusies.

Arthur Conan Doyle => The Hound of the Baskervilles: Chapter 14

Tauriņu kolekcionārs pēc pastaigas purvā pazaudē savu kurpi. Kas tiek pieņemts par pietiekamu piarādījumu, ka kaut kur apakšā zem kurpes ir arī viņš pats.

И́горь Фёдорович Ма́сленников — советский и российский кинорежиссёр, сценарист, продюсер, народный артист РСФСР, лауреат Государственной премии России => Приключения Шерлока Холмса и доктора Ватсона: Собака Баскервилей

Šerloks Holms pēc burbuļiem peļķē nekļūdīgi nosaka kāda katordznieka nāves apstākļus.

Skatīt filmas video 65. minūti (1:05:35)

John Ronald Reuel Tolkien => The Lord of the Rings Inspirējošs video ar nosaukumu: Lord of the Rings: The Two Towers — Dead Marshes

Puiši nopieti saindējas ar veselīgo sērūdeņradi un gandrīz paši sāk to izdalīt.

Michael Ende => Bezgalīgais stāsts (Die unendliche Geschichte [de], The Neverending Story [en]) Attiecīgas filmas direktors Wolfgang Petersen

Artaks (zirgs) beidzot ir atradis piemērotu vietu diendusai, taču citiem tas nepatīk.

Kā radās nosaukums Slapjais Kaķis? 

Filmu un stāstu iedvesmots no purva baidījos, taču datorā, aerofotokartē tas izskatījās ārkārtīgi interesants no orientēšanās viedokļa. Kopā ar kādu meža zinātnieku, kam purvs ir otrās mājas, izgājām cauri Cenu tīrelim pa diagonāli – un nekāda vaina. Pa ceļam apskatījām purva sūnas, no kurām Sphagnum cuspidatum to saspiežot pieņēma slapjas kaķa vilnas formu. Ko purva zinātnieki žargonā tā arī sauc par slapjo kaķi.

Nordschwarzwald, Herrenwies

 

* * * Augstais purvs bildēs * * *