Ziemas ainavu pārgājiens Lielajā Ķemeru tīrelī

Mani sauc Atis Luguzs, es nodarbojos ar dažādu orientēšanās sacensību rīkošnu un vasarās ar Ozolaivas.lv laivu braucienu organizēšanu. Ziemā, kad ūdeņi ir aizsaluši un nevar braukt ar laivu, man patīk doties pārgājienos pa purvu. Pašam mīļākais ir Cenas tīrelis, kurā kopumā esmu nogājis ap 500 km, vasarās tā ezeriņos nopeldējis virs 1000 m  un iekāpis un izkāpis no vairāk kā 200 akačiem – var teikt, ka kaut kāda pieredze no tā visa apmēram 10 gadu laikā ir radusies. Uzreiz jāteic, ka tas ko par purvu rāda kinofilmās nav taisnība, tomēr tas nav tik svarīgi. Galvenā purva vērtība ir tā ainavas skaistums. Īpaši, ja to papildina ar saullēktu vai saulrietu, miglas vāliem, sarmas kristāliem purva priedīšu zaros vai rases lāsēm zirnekļu rūpīgi austajos tīklos. Pēdējā laikā vairāk sanāk būt Lielajā Ķemeru tīrelī, jo te var braukt ar laivu 🙂 Zemāk video no laivu brauciena Ķemeru tīrelī 2018. gada vasarā.

Piedāvātā pārgājiena maršruts sāksies appludinātā kūdras karjera austrumu malā, no vietas kur vasarā uzsākam laivu braucienus. 

Šeit vasarās iesākas populārie laivu braucieni Ķemeru purvā. Zem kājām vēl pēdējās laivas lauztais ledus, kas iesalis dzidrā ūdenī.

Šeit Eiropas projekta “Mitrāju atjaunošana” ietvaros Ķemeru Nacionālā parka aktīvisti šā gadsimta sākumā no P101 šosejas iekšā purvā uzbūvēja ceļu. Tas kalpo arī kādambis no tīreļa vidus uz malām plūstošajiem ūdeņiem. Kā rezultātā ir pacelts ūdens ļīmenis bijušajā kūdras karjerā, dodot iespēju purvam atjaunoties tā sākotnējā izskatā. Šobrīd šeit ir izveidojusies ļoti plaša spektra purva ainava, kurā var atrast gan zemajam zāļu purvam, gan pārejas un augstajam purvam rakstūrīgu ainavu. Gan arī citur dabā neeksistējošas purva ainavu formas, kas radušās cilvēka mijiedarbībā ar dabu.

Pagājušā gadsimta 70. gados šajā vietā iesāka iegūt kūdru, ko pārtrauca, jo pastiprinājās sērūdens izplūšana kūdras ieguves vietās. Bija bažas par to, ka turpmāka kūdras ieguve varētu negatīvi ietekmēt tolaik ļoti populārā Padomju kūrorta – Ķemeru sēravotu darbību. Un, ka Lielākie avoti, no kuriem populārākais “Ķirzaciņa” un lielākais – “Lūžņavots” varētu izsīkt. 

Mantojumā no kādreizējā kūdras izstrādes karjera un “Mitrāju atjaunošanas” projekta realizācijas ir palicis cilvēka un dabas kopīgi veidots ainavu parks 200 hektāru platībā. Ko vasarā var aplūkot dodoties purvā ar laivu, bet ziemā pa sasalušām un mežonīgām purva taciņām un bez tām.

No ceļa gala dosimies pa tīreļa malas kāpām cauri priežu silam, daļa no kura nodega 1999. gada lielajā meža ugunsgrēkā un tagad ir sākusi veiksmīgi atjaunoties.

Rūķīti jau pamanījāt?

No ainaviska, I pasaules kara ierakumu rotāta kāpas gala mēģināsim ieraudzīt pastaigu laipas skatu torni un dosimies pāri ugunsgrēka skartajai Ķemeru tīreļa daļai līdz diviem lielajiem purva ezeriem.

Saullēktā pastaigu laipas skatu tornis izceļas uz tīreļa pretējās malas meža fona

Atšķirībā no Skaisa ezera zinātnieku noslīcinātajām priedēm Cenas tīrelī, šo ezeru krastos priedes jopŗojām ir zaļas un nedaudz atgādina palmas skatoties pāri ezeram uz pretējo krastu.

Lielā purva ezera krastā
Lielā purva ezera ainava saullēktā

Apejot loku ap ezeriem nonāksim tradicionālā augstā purva ainavā ar lāmām, ezeriņiem un purva priedītēm. Šeit ievērojama vieta ir kādā lāmā izplūstošais sēravots, kas aizsalst tikai spēcīgā salā.

Sēravots Lielajā Ķemeru tīrelī

 

Tālāk cauri tīreļa ezeriņu un lāmu labirintam dosimies uz pamesto un 2006. gadā appludinātā kūdras izstrādes karjera dienvid rietumu malu. Vietu, kuru ir iecienījuši bebri.

Bebri mēdz trenēties veidojot no bērza baļķa savdabīgus cīsiņus 🙂

Pēc bebru māju un arhitektūras apskates pa Tukuma un Babītes novadu robežu uzkāpsim vietējas nozīmes kalnā aplūkot purva ainavu no augšas.

Tur tālumā no ainavu kalna virsotnes ir redzams pārgājiena sākuma un beigu punkts.

Nu jau pārgājiens būs gandrīz galā. Tālāk apmetīsim loku ap ainavu kalniņu un pa gandrīz labiekārtotu taciņu dosimies cauri applūdinātajai kūdras karjera valstībai ārā uz dambja ceļa. Īstenībā šeit, gandrīz pašā pārgājiena sākuma un beigu vietā, ceļa austrumu malā atrodas viena no skaistākajām ainavām  – neliels ezers ar daudzām saulrietā saules apspīdētām saliņām.

Saulrieta bonusa ainava pie paša ceļa appludinātajā kūdras karjerā.

 

 

Var doties vakara noskaņu baudīt piesēžot uz kādas purva saliņas atpūsties.

Mīkstais purvā dīvāns ar priedīti 🙂

Un tad vēl atlikusi pēdējā ainavu atrakcija – noslīkušo bērzu labirtints. Tas vienlīdz labi izskatās gan dienā, gan arī iestājoties tumsai.

Noslīkušo bērzu stumbra ēnas uz sasalušā purva ezera ledus un sniega.

Tas tad apmēram viss pārgājiena maršruts.  Ar to var iepazīties arī  šajā Relive video.

Relive ‘Afternoon Dec 23rd’

Nākamie pārgājieni 29. un 30. decembrī plkst. 9:00  un  13:00  (saullēta un saulrieta laikā)

Lai arī pārgājiena garums ir līdz 10 km, tomēr tas ir fiziski grūts, piemērots cilvēkiem no kādu 14 gadu vecuma. Jārēķinās, ka pastāv iespēja saslapināt apavus līdz potītei vai ja īpaši paveicas – līdz celim. Pārgājiens ved pa pašām mežonīgākajām, skaistākajām un sarežģīti pārvaramām Lielā Ķemeru tīreļa vietām. Pārgājiena ilgums ir 4 stundas, ieskaitot apstāšanās pauzes. 

Pieteikšanās pasākumam un papildus info:

info@ozolaivas.lv
vai pa tālruni:
+371 267 61 807

Vietu skaits ir ierobežots līdz 20 cilvēkiem

Pārgājiena dalības maksa ir 7 eiro no pieaugušā.
Līdz 18 gadu vecumam dalība pārgājienā bez maksas,
bet kopā ar atbildīgo pieaugušo.

Samaksa ierodoties uz vietas vai ar pārskaitījumu (kā ērtāk).  Rekvizīti zemāk.

  • Biedrība “Ozolnieku airēšanas klubs
  • Reģ. Nr. 40008245975
  • Swedbank AS
  • LV14HABA0551041168117
  • – – – – – – – –

Bērniem līdz 14 gadu vecumam pārgājiens varētu būt par grūtu, jo daba ir diezgan mežonīga. Būs jāpārvar bebru bērzu sagāzumi un vaivariņu audzes, kas sniegsies pāri celim arī lielam cilvēkam. 

Satikšanās vieta atrodas šeit: https://goo.gl/maps/f3bpauiVfY62

Jāna sētas kartē šeit: https://balticmaps.eu

  • Saullēkta Pārgājiena sākums ir plkst. 9:00, beigas pirms 13:00
  • Saulrieta pārgājiena sākums ir plkst. 13:00, beigas ap 17:00
  • Pārgājiena s’\akums un beigas atradīsies vienā un tajā pašā vietā.

 

Vēl bildes no pārgājiena Lielajā Ķemeru tīrelī

Slapjais Kaķis 2013

Mākoņi pār Cenas tīreli. Foto no komandas: Baltie Zalkši

Nākamais rogainings “Slapjais Kaķis”

notiks 2014. gada 2. augustā


“Slapjā Kaķa” rezultāti un uzvarētāji 2010 – 2013

 Vieta SK 2010 [*.xls] SK 2011 [*.xls] SK 2012 [*.xls] SK 2013 [*.xls]
1. Jānis Blanks
Kristaps Epners
Jānis Krūmiņš
Salvis Daģis
Normunds Lisovskis
Gatis Kalniņš
Mārtiņš Krūze
Ieva Grauduma
2. Gatis Kalniņš
Dace Linde
Ingrīda Laipniece
Normunds Lisovskis
Kristaps Epners
Mārtiņš Krūze
Ieva Grauduma
Mareks Tumašs
Normunds Orlovs
3. Arne Lūsis
Gints Ģērmanis
Ilze Lapiņa
Ilze Balode
Aigars Actiņš
Mareks Tumašs
Normunds Orlovs
Normunds Lisovskis
Gatis Kalniņš

2013. gada rezultāti

Laiks kopā Punkti Grupa Komandas nosaukums Vieta grupā Vieta KOPĀ
4:58:12 33 X Fosgēns! I I
      Mārtiņš Krūze    
      Ieva Grauduma    
           
5:13:35 33 M Slapjie Runči I II
      Mareks Tumašs    
      Normunds Orlovs    
      :    
5:30:00 33 M RAID.lv  II III
      Normunds Lisovskis    
      Gatis Kalniņš    
      :    
5:51:18 33 X Vivere II 4
      Jānis Andersons    
      Irita Puķīte    
      :    
5:36:20 31 M Enkura turētāji III 5
      Aigars Šics    
      Vilnis Frišfelds    
      :    
6:01:29 31 M LVM svina pumpuri 4 6
      Nauris Birkenbergs    
      Aigars Čeksters    
      :    
5:51:38 29 X Surströmming III 7
      Vieda Lūsa    
      Jānis Zaharans    
      :    
6:01:53 29 M Bez Bremzēm 5 8
      Fadejs Precinieks    
      Aivars Ozoliņš    
           
6:12:55 27 X Svagni 4 9
      Jānis Bormeisters    
      Arita Bēržvade    
      Justs Krapāns    
      :    
5:57:22 26 M Profiņi 6 10
      Agris Evertovskis    
      Mārtiņš Zlaugotnis    
      :    
6:01:16 25 X Resnais Susurs 5 11
      Māris Avotiņš    
      Inese Gulbe    
      Ainārs Cīrulis    
      :    
4:59:55 22 M Buši 7 12
      Jānis Bušs    
      Mārtiņš Bušs    
      :    
5:43:40 22 X Baltie Zalkši 6 13
      Baiba Kaškina    
      Iveta Skujiņa    
      Ivars Krenklis    
           
6:12:55 19 W Purva misija I 14
      Ieva Spruženiece    
      Rūta Abaja    
      :    
5:05:40 16 X Kapteinis Bremze 7 15
      Aleksandrs Bodiļevs    
      Elizabete Neimiševa    
      :    
5:12:35 15 M Bargais Pļāvējs 8 16
      Raimonds Kaže    
      Mārtiņš Ķeņģis    
      Normunds Andersons    
      :    
5:33:13 15 W Bebrenes II 17
      Ilze Vabole    
      Inese Purgaile    
      :    
5:59:22 14 X Vai esam jau galā? 8 18
      Mārtiņš Kacens    
      Eva Krastiņa    
      :    
5:47:40 12 X Vodolazi 9 19
      Aļona Purvlīce    
      Aleksandrs Burilovs    
      Edgars Apsītis    
      :    

2013. gada 20. jūlijs pienāca ar skarbu laika prognozi. Lietus līs visu dienu, un uz vakaru jo stiprāk, vēl kombinācijā ar stipru vēju. Tomēr dabas māte apžēlojās par rogaininga dalībniekiem un piešķīra arī kādu saules staru. Virs siltā purva aukstajā gaisā veidojās interesantas mākoņu formas, ko savos fotoaparātos fiksēja vairākas dalībnieku komandas.

Mākoņi pār Cenas tīreli. Foto no komandas: Baltie Zalkši
Mākoņi pār Cenas tīreli. Foto no komandas: Baltie Zalkši

Pavisam 2013. gada rogainingā Slapjais kaķis startēja 19 komandas. 8 vīru (M), 9 jauktās (X) un 2 sieviešu (W) komandas.

Rogaininga: Slapjais Kaķis 2013 - dalībnieki startā
Rogaininga: Slapjais Kaķis 2013 – dalībnieki startā

Par rogaininga “Slapjais Kaķis 2013” uzvarētājiem kļuva komanda Fosgēns! : Mārtiņš Krūze un Ieva Grauduma, apmeklējot visus 33 kontrolpunktus ātrāk par 5 stundām (4:58:12), veicot vairāk kā 20 km garu distanci.

Slapjais-Kakis-2013-X-grupas-uzvaretaji
Jaukās (X) grupas uzvarētāji: No kreisās komandas Vivere(II), Fosgēns! (I) un Surströmming (III)

Otro vietu absolūtajā vērtējumā un pirmo vietu vīru konkurencē ieguva komanda Slapjie Runči : Normunds Orlovs un Mareks Tumašs. Atpaliekot no pirmajiem 15 minūtes (5:13:35). Kā Normunds apraksta savā Endomondo kontā, tikt līdz pirmajai vietai patraucēja ne tik laba izvēle un sekojošs iebridiens pašā slapjākajā purva rajonā. Trešajā vietā palika 2012. gada uzvarētāji RAID.lv : Normunds Lisovskis un Gatis Kalniņš, kam mazliet ātrākā tempā veiktā distances vidusdaļa atspēlējās ar krampjiem kājās, kā dēļ distances beigu pomu nācās veikt pavisam lēnā tempā.

Slapjais-Kakis-2013-M-grupas-uzvaretaji
Vīru (M) grupas uzvarētāji. No kreisaš komandas: Enkura turētāji (III), Slapjie Runči (I) un Raid.lv (II).

Otro vietu jauktajā (X) grupā ieguva komanda Vivere: Jānis Andersons un Irita Puķīte. Trešie vīru konkrencē (M) palika  komanda Enkura turētāji : Aigars Šics un Vilnis Frišfelds. Savukārt trešo vietu X grupā komanda Surströmming : Vieda Lūsa un Jānis Zaharans.

Slapjais-Kaķis-2013-W-grupas-uzvarētājas
Sieviešu (W) grupas uzvarētājas. Komandas: Purva Misija (I) un Bebrenes (II).

Sieviešu konkurencē (W) sacensībās piedalījās divas komandas, no kurām pirmo vietu ieguva komanda Purva misija: Ieva Spruženiece un Rūta Abaja, bet otro vietu – Bebrenes: Ilze Vabole un Inese Purgaile.

Dažas dalībnieku bildes no Slapjā Kaķa 2013:

Slapjais-kaķis-2013-Distances-plānošana
Distances plānošana
:) kontrolpunkts Foto no komandas Bebrenes
🙂 kontrolpunkts. Mākslas foto no komandas Bebrenes

Grafiski un matemātiski cīņa distancē izskatījās šādi. Jo augstāk grafikā atrodas komandas līnija, jo lielāks ir tās pārvietošanās ātrums atkarībā no iegūto punktu skaita. Rezultātu tabulu (MS Excel) var lejuplādēt šeit:

Rogaininga_Slapjais kaķis grafiki pēc laika

Gandrīz visu laiku vadībā ir atradusies komanda Fosgēns!. Izņemot neilgi pirms 13:00 apmeklējot pēc kārtas 6. (W) kp vadībā ir atradusies komanda LVM Svina pumpuri. Interesanti, ka plkst. 14:13 trīs komandas (Raid.lv, Slapjie Runči un Enkura turētāji) vienlaicīgi atrodas 2. pozīcijā vienlaikus apmeklējot savu 15. kp, pie tam tas katrai komandai ir cits KP (H, K, 2).

Rogaininga_Slapjais kaķis grafiki pēc KP skaita

Ja komandas līnija iet lejup, tas nozīmē: vai nu attālums starp KP ir salīdzinoši lielāks kā iepriekš, vai ir bijusi orientēšanās kļūda, vai arī komandas dalībnieki ir samazinājuši pārvietošanās ātrumu noguruma, traumas, motivācijas krituma vai dabas ainavu vērošanas dēļ. Visbiežāk pēc pārāk optimistiska tempa kāpinājuma  vēlāk seko tā ievērojams kritums. Kā tas ir noticis ar komandu Raid.lv, kas gandrīz visā distancē ir pielikusi soli, taču līdz beigām to noturēt vairs nav izdevies.

Vienmērīgi horizontāla grafika līnija liecina, ka komanda pārvietojas vienmērīgā ātrumā. Tā kā distances sākumā un beigās KP bija izvietoti retāk, tad tas atspoguļojas arī komandu grafikos. Izņemot komandas Vivere un Surstromming, kas distances beigu daļā ir izvērtušas savstarpēju cīņu noturot un kāpinot tempu, kas nenāca viegli.

Tās komandas, kas distanci sāka ar “Q” kontrolpunktu bija ieguvējas, jo distances beigās ātrā tempā paņemt kp “Æ” noteikti bija vienkāršāk kā “Q”, kas nākot no purva puses prasīja lēnu un smalku apvidus analīzi. Tā šeit 3. vietu vīru grupā no rokām izlaiž komanda LVM Svina pumpuri, “Q” kontrolpunktu vispār neatrodot. Tāds pavērsiens veiksmīgs izrādās Enkura turētājiem, kam distancē nebūt neiet līdzeni.

Slapjais-kakis-KARTE_2013

Rogainings Slapjais kaķis 2013 ir noslēdzies, vietas un balvas sadalītas. Paldies viesiem, kas piedalījās un līdzi juta. Uz tikšanos nākamgad!


Rogaininga “Slapjais Kaķis” rezultāti un uzvarētāji 2010 – 2013

 Vieta SK 2010 [*.xls] SK 2011 [*.xls] SK 2012 [*.xls] SK 2013 [*.xls]
1. Jānis Blanks
Kristaps Epners
Jānis Krūmiņš
Salvis Daģis
Normunds Lisovskis
Gatis Kalniņš
Mārtiņš Krūze
Ieva Grauduma
2. Gatis Kalniņš
Dace Linde
Ingrīda Laipniece
Normunds Lisovskis
Kristaps Epners
Mārtiņš Krūze
Ieva Grauduma
Mareks Tumašs
Normunds Orlovs
3. Arne Lūsis
Gints Ģērmanis
Ilze Lapiņa
Ilze Balode
Aigars Actiņš
Mareks Tumašs
Normunds Orlovs
Normunds Lisovskis
Gatis Kalniņš

Rogainings “Slapjais Kaķis”

Orientēšanās pārgājiens Slapjais Kaķis ir skaists un mežonīgs.

Nākamās “Slapjais Kaķis 2014” sacensības  notiks 2. augustā, ar starta vietu netālu no Olaines. Dalībnieku limits šajā pasākumā ir 40 cilvēki.

Atlase dalībai šajā pārgājienā otiek potenciālajam dalībniekam vieglprātīgi izvērtējot pieejamos kino un prozas materiālus par cilvēku un purvu attiecībām. Galvenā nozīme šeit ir attieksmei un pārliecībai.

Dažādi stāsti par purvu ir radījuši nostāstus, kā par bīstamu vietu. Rakstnieki un kinoscenāristi iedvesmojoties no šiem stāstiem ir uz visiem laikiem nostiprinājuši sabiedrības priekšstatu par purvu.

Anna Sakse => Cūkausītis

Nabaga puisēna dzīve rit no viena ērkšķu krūma otrā, un tā arī beidzas īsti nesākusies.

Arthur Conan Doyle => The Hound of the Baskervilles: Chapter 14

Tauriņu kolekcionārs pēc pastaigas purvā pazaudē savu kurpi. Kas tiek pieņemts par pietiekamu pierādījumu, ka kaut kur apakšā zem kurpes ir arī viņš pats.

И́горь Фёдорович Ма́сленников — советский и российский кинорежиссёр, сценарист, продюсер, народный артист РСФСР, лауреат Государственной премии России => Приключения Шерлока Холмса и доктора Ватсона: Собака Баскервилей

Šerloks Holms pēc burbuļiem peļķē nekļūdīgi nosaka kāda katordznieka nāves apstākļus.

Skatīt filmas video 65. minūti (1:05:35)

John Ronald Reuel Tolkien => The Lord of the Rings Inspirējošs video ar nosaukumu: Lord of the Rings: The Two Towers — Dead Marshes

Puiši nopietni saindējas ar veselīgo sērūdeņradi un gandrīz paši sāk to izdalīt.

Michael Ende => Bezgalīgais stāsts (Die unendliche Geschichte [de], The Neverending Story [en]) Attiecīgas filmas direktors Wolfgang Petersen

Artaks (zirgs) beidzot ir atradis piemērotu vietu diendusai, taču citiem tas nepatīk.

Kā radās nosaukums Slapjais Kaķis? 

Filmu un stāstu iedvesmots no purva baidījos, taču datorā, aerofotokartē tas izskatījās ārkārtīgi interesants no orientēšanās viedokļa. Kopā ar kādu meža zinātnieku, kam purvs ir otrās mājas, izgājām cauri Cenu tīrelim pa diagonāli – un nekāda vaina. Pa ceļam apskatījām purva sūnas, no kurām Sphagnum cuspidatum to saspiežot pieņēma slapjas kaķa vilnas formu. Ko purva zinātnieki žargonā tā arī sauc par slapjo kaķi.

Nordschwarzwald, Herrenwies

 

Dalībnieki

Lai tikko pieteiktā komanda būtu redzama sarakstā lūdzu pārlādēt lapu

Kā radās “Slapjais kaķis”?
Vēsturiski nosaukums ir radies purva zinātnieku aprindās, kas ne tikai ir vērojuši purvu TV ekrānā, lasījuši grāmatās vai aplūkojuši tālskatī no laipas, bet arī praktiski kādā akacī piegrābuši pilnas rokas ar  Sphagnum cuspidatum. Šis sfagns, kad no tā izspiež ūdeni atgādina slapja kaķa kažoku.Kas ir “Slapjais kaķis”?
Lai arī sākotnēji pārgājiena nosaukums – Slapjais kaķis var likties nenopietns, tomēr praksē tas burtiski atbilst tam, kā pārgājiena laikā  jūtas tā dalībnieks. Cilvēki kinofilmās un stāstos pārsvarā ir guvuši baisu priekšstatu par purvu. Līdz ar to zināmu adrenalīna devu var gūt tikai padomājot par to. Bet, cik spēcīgas emocijas purvs izraisa dabā, var izjust tikai piedaloties pārgājienā. Lielu vērtību pasākumam piešķir arī mājās palicēju domas, ka tas ir pārlieku traki. Bet, kad jūs ejat, lecat un peldat vienā rezonansē ar purvu, rodas tāda no vannas izkāpuša kaķa atskārsme, ka ūdens, tas ir baigi forši.Kā notiek “Slapjais kaķis”?
“Slapjais kaķis” ir pārgājiens purvā ar 6 stundu laika limitu. Pārgājienā dodas komandas 2 līdz 4 cilvēku sastāvā, un pēc kartes apmeklē dabā izvietotos kontrolpunktus (KP) izvēles kārtībā. Par labāko tiek atzīta tā dalībnieku komanda, kas ir apmeklējusi vislielāko KP skaitu, vai vienāda KP skaita gadījumā, pavadījusi distancē īsāku laika posmu.Pārgājiena norisePārgājiens notiek 2013. gada 20. jūlijā  ~ 30 km uz dienvidrietumiem no Rīgas.

  • No 10:30 dalībnieku ierašanās, reģistrācija, dalībnieku informācijas precizēšana. karšu izsniegšana;
  • 11:00 – 12:00 ceļa plānošana kartē;
  • 12:00 kopējais starts;
  • 18:00 laika limita (6h) beigas;
  • 19:00 labāko dalībnieku apbalvošana.

Atzīmēšanās kontrolpunktos, kontrolpunkti

  • Kontrolpunkti (KP) ir A6 formāta laminētas lapas ar sarkanu trijstūri un simbola zīmējumu.
  • Atzīmēšanās KP notiek ar digitālo fotokameru, nobildējot savu komandas biedru tiešā KP tuvumā (rokas stiepiena attālumā), tā, lai ir redzams KP simbols un komandas dalībnieks. Pie kontrolpunkta jābūt redzamiem visiem komandas dalībniekiem. Var fotografēt pārmaiņus vienam otru, vai mēģināt nobildēties visiem uzreiz.
  • Kā fotokameru var izmantot arī mobilo telefonu, ja tam ir pietiekoši liels ekrāns attēlu apskatei.

Sacensību dalībnieki

  • Sacensībās piedalās divu līdz 4 dalībnieku komandas vīriešu (M), sieviešu (W) vai jauktajā (X) grupā.
  • Pārgājienā var piedalīties 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ir pieteikušas savu dalību atbilstoši šim Nolikumam un piekrīt tā noteikumiem.
  • Dalībnieki, kuri jaunāki par 18 gadiem, var piedalīties pārgājienā tikai vienā komandā kopā ar kādu no saviem vecākiem, vai viņu pilnvarotu personu.

Obligātais pārgājiena inventārs

  • Digitālā fotokamera (ar iespēju ielikt ūdensdrošā iepakojumā);
  • Mobilais telefons ūdensdrošā iepakojumā;

Ieteicamais pārgājiena inventārs

  • Kompass;
  • Mugursoma (ieteicams – katram sava, maza, ar dzeršanas sistēmu);
  • Dzeramais ūdens, minimālais daudzums 1,5 l katram dalībniekam;
  • Pirmās medicīniskās palīdzības komplekts – plāksteri, leikoplasts, ūdeņraža pārskābe, elastīgā saite, pārsēji;
  • Svilpe (bet pieejamā vietā, noderēs, lai nepieciešamības gadījumā sauktu palīgā);
  • Peldveste;
  • Izvēloties apģērbu jāņem vērā sagaidāmie laika apstākļi, vēsākos laika apstākļos ieteicams ņemt līdzi jaku pret lietu un vēju;
  • Enerģētiska pārtika;
  • Virve (garums 5-10 m);

Kartes un apvidus

  • Pārgājienā tiks izmantotas aerofotokartes ar redzamu mežu, klajumu un ūdenstilpņu situāciju. Kartes mērogs būs 1:7700. Kartes sastāvēs no 3 x A4 lapām, kas būs ievietotas kabatiņās.
  • Sacensību apvidus lielāko daļu aizņem augstais purvs ar tam raksturīgām mazām un vidējām priedītēm un akaču un lāmu labirintu. Relatīvi sausāka ir purva centrālā daļa, kas atrodas vairākus metrus augstāk par tā malām.

Pārgājiena rezultātu vērtēšana

  • Komanda finišē pilnā sastāvā ierodoties rīkotāju norādītajā finiša vietā un nodod fotokameru KP attēlu pārbaudei.
  • Par labāko tiek atzīta tā komanda, kas ir apmeklējusi vislielāko KP skaitu, vai vienāda KP skaita gadījumā, pavadījusi distancē īsāku laika posmu.
  • Par katru apmeklēto KP komanda saņem 1 punktu.
  • Pārgājiena kontrollaiks ir 6 stundas. Par katrām pārtērētām 5 minūtēm tiek atņemts 1 punkts. 5 minūšu intervāls tiek skaitīts ar pirmo sekundi. Par nokavētām 5 minūtēm un 1 sekundi tiek atņemti 2 punkti no komandas kopējā punktu skaita.

Uzvarētāju apbalvošana

  • Pirmo trīs vietu ieguvēji katrā starta grupā tiek apbalvoti ar diplomiem un piemiņas balvām.
  • Dalības diplomus saņem visi sacensību dalībnieki.

Pieteikšanās pārgājienam

  • Pieteikšanās pasākumam notiek aizpildot pieteikuma formu interneta mājas lapā www.multisports.lv un apmaksājot dalības maksu.
  • Maksimālais dalībnieku skaits ir ierobežots līdz 40 cilvēkiem.
Dalības maksa

Dalības maksa vienam dalībniekam Reģistrācijas laiks
  10,- Ls   līdz 10. jūlijam (24:00)
  12,50 Ls   no 11. jūlija
  • Dalības maksa sedz maršruta sagatavošanu un karšu druku, tienešu darbu, ēdienu finišā, balvas un citus organizatoriskus izdevumus.
  • Dalības maksa pārskaitāma 2 dienu laikā pēc komandas pieteikšanas internetā: Saņēmējs: Atis Luguzs
    Konts: LV86UNLA0008000724157 (SEB banka)
    Konts: LV60HABA0551005774026 (Swedbanka)
Dalības maska sedz maršruta sagatavošanu un karšu druku, tiesnešu darbu, ēdienu finišā, transportu no SC uz starta vietu un citus organizatoriskus izdevumus.

Dalībniekiem pārgājienā aizliegts

  • Izmantot jebkādus elektroniskos navigācijas priekšmetus.
  • Atstāt distancē jebkāda veida atkritumus (pārtikas iepakojumu, nevajadzīgo inventāru utml.).
  • Par šo noteikumu neievērošanu komanda var tikt diskvalificēta.

Atbildība
Pārgājiena dalībnieks, iesniedzot pieteikumu, apliecina, ka piekrīt šajā Nolikumā noteiktajiem nosacījumiem, apņemas tos ievērot un apzinās savu atbildību par personīgo drošību distancē, neceļot pretenzijas pret sacensību organizatoriem par iespējamām traumām, kas var tikt gūtas pieredzes trūkuma, apstākļu nenovērtēšanas, paša dalībnieka vai citu sacensību dalībnieku nevērības dēļ.

Kontakti:
Atis Luguzs
Tel. +371 2627807
e-pasts: atis.luguzs @ gmail.com

* * * Augstais purvs bildēs * * *

Geocaching & Wherigo Wet Cat route

Slapjais Kaķis Wherigo Geocaching

Kāpēc nosaukums Slapjais Kaķis?

Kad no purva sfagna Sphagnum cuspidatum izspiež ūdeni, tas kļūst līdzīgs slapjam kaķim. Purva zinātnieki šo sfagnu tā arī žargonā sauc par slapjo kaķi. Vai tā ir, var pārbaudīt ekstrēmā un mežonīgi skaistā pārgājienā, kurā būs nepieciešamas kaķa vieglās kājas, veiklība un peldēšanas prasmes.

Why its named Wet Cat?

When you squeeze out water of Sphagnum cuspidatum, it becomes similar to a wet cat. If it is so, you will be able to check for yourself in an extreme and wildly beautiful hike, in which cat’s light feet, agility and swimming skills will be needed.

sphagnum cuspidatum - kreisā pusē ūdenī
sphagnum cuspidatum – kreisā pusē ūdenī

Vairāk par purviem un sphagnum cuspidatum franču valodā var palasīt http://fr.academic.ru :). Bet atgriežoties pie Slapjā kaķa:

Kā radās Geocaching & Wherigo Slapjā Kaķa maršruts.

Wherigo un Geocaching versijā ir izmantots rogaininga Slapjais Kaķa 2011. gada uzvarētāju komandas “Meža fakultāte” (Jānis Krūmiņš un Salvis Daģis) veiktais maršruts.  Viņu laiks apmeklējot visus 37 distances kontrolpunktus ir 3h57min.

Otrs labākais laiks 2011. gadā bija 5h12 min komandas RAID.lv (Normunds Lisovskis, Ingrīda Laipniece un Kristaps Epners) izpildījumā, kas arī ir atzīstams rezultāts. Jāatzīmē, ka Kristaps ir arī 2010. gada Slapjā Kaķa rogaininga uzvarētājs.

Ātrākā sieviešu komanda “Ingas” (Inga Liepiņa un Lāsma Lūse) 26 distances kontrolpunktus apmeklēja 5h47min laikā.

Ingas rogainingā - Slapjais Kaķis
Ingas rogainingā – Slapjais Kaķis 2011

2011. gada rogaininga rezultātus var lejuplādēt šeit: Rezultati_2011_Slapjais_kakis

Rogainings_SK_2011_grafiki
Grafiki rogainingam Slapjais Kaķis 2011. Jo augstāk komandas līnija atrodas, jo ātrāk tā pārvietojas. Punkti uz līnijas apzīmē kontrolpunktu sasniegšanas mirkli.

Parastam cilvēkam, lai paveiktu šo distanci būs nepieciešamas apmēram 8 stundas.

Kā gatavoties Slapjajam kaķim,

lai pārliecinoši apsteigtu citus – lasīt grāmatas, skatīties filmas? Nē, speciāla gatavošanās nav npeieciešama, vien pārliecība un pozitīva attieksme:

Pavisam jauka purva galerija, kā meitenes purvā pastaigājas.

Un video, kā Andris slīd pāri akacim:


Geocaching & Wherigo un Slapjā Kaķa saites:

Geocaching & Wherigo and Wet Cat links:

  • Bildes no mamuC & antra & IevaB | GC Slapjais kaķis – Google+ galerija
  • Slapjais Kaķis (Wet Cat) Geocaching.com lapā
  • Slapjais Kaķis (Wet Cat) Wherigo.com lapā
  • Rogainings Slapjais Kaķis  Multisports.lv lapā. 2013. gada 20. jūlijā notiks Slapjā Kaķa rogaininga sacensības, kur purvu uz savas ādas varēs baudīt sacensību adrenalīna režīmā. Un pārbaudīt cik veikls kaķis jūs esiet.

Picture source: Wild Wet Cat : earth-song.tumblr.com via Florence on Pinterest


Slapjā Kaķa Wherigo & Geocaching versiju tapinājām 2.oktobrī. Ir gadi, kad šajā laikā jau uzkrīt sniegs. Par laimi valdīja pilnīgs bezvējš un ūdens temperatūra ~ 15 celsija grādiem. Zemāk video redzams, kā Gatisk veiksmīgi iemet karti ūdenī.



Sērūdens avoti – “Must be very healthy”

Kā tad rodas fantastiski ārtnieciskais sērūdens? Populārā medicīnas enciklopēdija (1984) raksta:.

Populārā Medicīnas Enciklopēdija (1984)PSRS Eiropas daļā SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI veidojas galvenokārt bioķīmiski no ģipša un kvartāra kūdras nogulumiem sulfātreducētāju baktēriju iedarbības rezultātā.

Vikipēdija savā spriedumā ir daiļrunīgāka:

Sērūdens veidojas ar ģipsi bagātajos slāņos, kur no lielajiem purviem izfiltrējas ar organiskām vielām bagāts ūdens ar zemu pH.

Gan ūdens šķīdinošas iedarbības dēļ uz ģipsi, gan anaerobo sulfātreducējušo baktēriju darbības rezultātā veidojas sulfāta ūdeņi. Uz tiem iedarbojoties ogļskābei, veidojas sērūdeņradis (H2S) – gāzi, kas viegli šķīst ūdenī un veido vāju skābi. Sērūdeņi, kas satur H2S un tā disociācijas produktus, avotu veidā nokļūst virszemē caur zemes slāņa spraugām. Sērūdeni iegūst gan no avotiem, gan no speciāliem urbumiem.

Daudzi vietējie iedzīvotāji karstākajā laikā dodas veselīgos tvaikus un vāc sēra izgulsnējumus, ko lietot mājās.
Citās valstīs iedzīvotāji veselību uzlabo ar forsēto metodi, gandrīz pilnībā atsakoties no ūdens kā bāzes sērūdeņraža uzņemšanā.

Pazīstamākās sērūdens atradnes Latvijā ir Ķemeros, Baldonē, Siguldā, Bārbelē, Kandavā. Par dziedniecībā noderīgiem uzskata tādus sērūdeņus, kuros kopējais sēra savienojumu daudzums nav mazāks par 10 mg/l.Sērūdeņus izmanto ārīgi peldēm vannās un iekšķīgi kā dzeramo minerālo ūdeni, kā arī inhalācijām. Sērūdeņu vannas paaugstina organisma tonusu, uzlabo asinsriti un vielmaiņu.

Ķirzakas avotiņš ĶemerosIekšķīgi sērūdeņus lieto galvenokārt gremošanas un vielmaiņas slimību ārstēšanai, bet inhalāciju veidā – elpošanas slimību simptomu samazināšanai. Avoti, kuru ūdeņi ir bagāti ar dažādiem sāļiem un organiskajām vielām, latviešu tautas teikās tiek saukti par velna acīm. Tos mūsu senči jau tālā pagātnē ir izmantojuši dziedniecībā.

Lai arī Latvieši uzskata, ka sērūdeņradis ir pats veselīgākais no ķīmiskajiem savienojumiem, tad angļu wikipēdija tā toksiskumu salīdzina ar zilskābi.

Hydrogen sulfide is considered a broad-spectrum poison, meaning that it can poison several different systems in the body, although the nervous system is most affected. The toxicity of H 2 S is comparable with that of hydrogen cyanide. It forms a complex bond with iron in the mitochondrial cytochrome enzymes, thus preventing cellular respiration .

Since hydrogen sulfide occurs naturally in the body, the environment and the gut, enzymes exist in the body capable of detoxifying it by oxidation to (harmless) sulfate. [ * ] Hence, low levels of hydrogen sulfide may be tolerated indefinitely.

At some threshold level, believed to average around 300–350 ppm, the oxidative enzymes become overwhelmed. Many personal safety gas detectors, such as those used by utility, sewage and petrochemical workers, are set to alarm at as low as 5 to 10 ppm and to go into high alarm at 15 ppm.

Tomēr nav tik traki, jo redz mazā koncentrācijā tas visu laiku rodas cilvēka organismā. Tomēr indivīdiem, kam ir problēmas ar sērūdeņraža neitralizāciju gremošanas traktā [ * ], papildus tā deva var izraisīt problēmas.

Sērūdeņraža saturs minerālūdeņosIzvērtējot sērūdeņraža koncentrāciju Ķemeru apkārtnes ūdeņos, jāsecina, ka klusā vasaras vakarā uzlaist gaisā izplūdes vietu ar pavisam nejauši aizdegtu sērkociņu nebūs tik vienkārši.

Wikipēdija saka, ka:

Koncentrācijās no 4,5% līdz 45% veido sprādzienbīstamus maisījumus ar gaisu!

 

Piemēram, Talgi (Dagestāna) minerālavotu izplūdes vietās iespējas redzēt maģisko zilo uguni noteikti ir daudz lielākas. Šeit – Talgi avota smarža ir vismaz 10 reizes spēcīgāka, kā Ķemeros. Lai gan Ķemeru apkārtnē ir uzietas vietas, kas gāž no kājām daudz efektīvāk, kā saņemšanās beidzot padzerties no Ķirzakas avotiņa.

Labākās vietas, kur kārtīgi iegrābties ārstnieciskajās dūņās, ir atzīmētas šajā kartē:

Sēravotu izplūdes vietas

Avotu atrašanās vietas ir noteiktas pēc dzeltenā ūdens iekrāsojuma vietās, kas redzamas aerofotokartē. Burtisku nosaukumu ir ieguvusi upīte, kas iztek no Čaukciema purva – Smirdgrāvis. Arī lejpus tā ietekai Slocenē ūdens smarža ir jūtama, it sevišķi, ja peldus dodas pāri upei. Šajā upes posmā krastos ir vairākus metrus dziļi dūņu akači, pēc smaržas spriežot, ar īpaši veselīgu iedarbību.

Kā gāja sērūdeņradi meklējot var skatīt šajā video:

Ātru ieskatu sērūdeņraža pasaulē varēja gūt Smārdes Ziemas Rogainingā, kur tomēr nebija jārisina arī ar tā ķīmiju saistīti uzdevumi.

Sērūdeņraža Tehniski-ķīmiskie parametri:
120px-Hydrogen-sulfide-3D-vdW344px-Hydrogen-sulfide-2D-dimensions-h119
Sērūdeņraža molekulas modelis un struktūrformula
Citi nosaukumi: ūdeņraža sulfīds
CAS numurs: 7783-06-4
Ķīmiskā formula: H2S
Molmasa: 34,082 g/mol
Blīvums: 1,363 kg/m3
Kušanas temperatūra: -82,30 °C
Viršanas temperatūra: -60,28 °C
Šķīdība ūdenī: 0,4 g/100 ml (pie 20 °C)
0,25 g/100 ml (pie 40 °C)