Ziemas ainavu pārgājiens Lielajā Ķemeru tīrelī

Mani sauc Atis Luguzs, es nodarbojos ar dažādu orientēšanās sacensību rīkošnu un vasarās ar Ozolaivas.lv laivu braucienu organizēšanu. Ziemā, kad ūdeņi ir aizsaluši un nevar braukt ar laivu, man patīk doties pārgājienos pa purvu. Pašam mīļākais ir Cenas tīrelis, kurā kopumā esmu nogājis ap 500 km, vasarās tā ezeriņos nopeldējis virs 1000 m  un iekāpis un izkāpis no vairāk kā 200 akačiem – var teikt, ka kaut kāda pieredze no tā visa apmēram 10 gadu laikā ir radusies. Uzreiz jāteic, ka tas ko par purvu rāda kinofilmās nav taisnība, tomēr…

Skatīt vairāk >>

Slapjais Kaķis 2013

Nākamais rogainings “Slapjais Kaķis” notiks 2014. gada 2. augustā “Slapjā Kaķa” rezultāti un uzvarētāji 2010 – 2013  Vieta SK 2010 [*.xls] SK 2011 [*.xls] SK 2012 [*.xls] SK 2013 [*.xls] 1. Jānis Blanks Kristaps Epners Jānis Krūmiņš Salvis Daģis Normunds Lisovskis Gatis Kalniņš Mārtiņš Krūze Ieva Grauduma 2. Gatis Kalniņš Dace Linde Ingrīda Laipniece Normunds Lisovskis Kristaps Epners Mārtiņš Krūze Ieva Grauduma Mareks Tumašs Normunds Orlovs 3. Arne Lūsis Gints Ģērmanis Ilze Lapiņa Ilze Balode Aigars Actiņš Mareks Tumašs Normunds Orlovs Normunds Lisovskis Gatis Kalniņš 2013. gada rezultāti Laiks kopā…

Skatīt vairāk >>

Geocaching & Wherigo Wet Cat route

Kāpēc nosaukums Slapjais Kaķis? Kad no purva sfagna Sphagnum cuspidatum izspiež ūdeni, tas kļūst līdzīgs slapjam kaķim. Purva zinātnieki šo sfagnu tā arī žargonā sauc par slapjo kaķi. Vai tā ir, var pārbaudīt ekstrēmā un mežonīgi skaistā pārgājienā, kurā būs nepieciešamas kaķa vieglās kājas, veiklība un peldēšanas prasmes. Why its named Wet Cat? When you squeeze out water of Sphagnum cuspidatum, it becomes similar to a wet cat. If it is so, you will be able to check for yourself in an extreme and wildly beautiful hike, in which cat’s light feet, agility…

Skatīt vairāk >>

Sērūdens avoti – “Must be very healthy”

Kā tad rodas fantastiski ārtnieciskais sērūdens? Populārā medicīnas enciklopēdija (1984) raksta:. PSRS Eiropas daļā SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI veidojas galvenokārt bioķīmiski no ģipša un kvartāra kūdras nogulumiem sulfātreducētāju baktēriju iedarbības rezultātā. Vikipēdija savā spriedumā ir daiļrunīgāka: Sērūdens veidojas ar ģipsi bagātajos slāņos, kur no lielajiem purviem izfiltrējas ar organiskām vielām bagāts ūdens ar zemu pH. Gan ūdens šķīdinošas iedarbības dēļ uz ģipsi, gan anaerobo sulfātreducējušo baktēriju darbības rezultātā veidojas sulfāta ūdeņi. Uz tiem iedarbojoties ogļskābei, veidojas sērūdeņradis (H2S) – gāzi, kas viegli šķīst ūdenī un veido vāju skābi. Sērūdeņi, kas satur H2S un tā disociācijas produktus, avotu veidā nokļūst virszemē caur zemes…

Skatīt vairāk >>