Ziemas ainavu pārgājiens Lielajā Ķemeru tīrelī

Mani sauc Atis Luguzs, es nodarbojos ar dažādu orientēšanās sacensību rīkošnu un vasarās ar Ozolaivas.lv laivu braucienu organizēšanu. Ziemā, kad ūdeņi ir aizsaluši un nevar braukt ar laivu, man patīk doties pārgājienos pa purvu. Pašam mīļākais ir Cenas tīrelis, kurā kopumā esmu nogājis ap 500 km, vasarās tā ezeriņos nopeldējis virs 1000 m  un iekāpis un izkāpis no vairāk kā 200 akačiem – var teikt, ka kaut kāda pieredze no tā visa apmēram 10 gadu laikā ir radusies. Uzreiz jāteic, ka tas ko par purvu rāda kinofilmās nav taisnība, tomēr tas nav tik svarīgi. Galvenā purva vērtība ir tā ainavas skaistums. Īpaši, ja to papildina ar saullēktu vai saulrietu, miglas vāliem, sarmas kristāliem purva priedīšu zaros vai rases lāsēm zirnekļu rūpīgi austajos tīklos. Pēdējā laikā vairāk sanāk būt Lielajā Ķemeru tīrelī, jo te var braukt ar laivu 🙂 Zemāk video no laivu brauciena Ķemeru tīrelī 2018. gada vasarā.

Piedāvātā pārgājiena maršruts sāksies appludinātā kūdras karjera austrumu malā, no vietas kur vasarā uzsākam laivu braucienus. 

Šeit vasarās iesākas populārie laivu braucieni Ķemeru purvā. Zem kājām vēl pēdējās laivas lauztais ledus, kas iesalis dzidrā ūdenī.

Šeit Eiropas projekta “Mitrāju atjaunošana” ietvaros Ķemeru Nacionālā parka aktīvisti šā gadsimta sākumā no P101 šosejas iekšā purvā uzbūvēja ceļu. Tas kalpo arī kādambis no tīreļa vidus uz malām plūstošajiem ūdeņiem. Kā rezultātā ir pacelts ūdens ļīmenis bijušajā kūdras karjerā, dodot iespēju purvam atjaunoties tā sākotnējā izskatā. Šobrīd šeit ir izveidojusies ļoti plaša spektra purva ainava, kurā var atrast gan zemajam zāļu purvam, gan pārejas un augstajam purvam rakstūrīgu ainavu. Gan arī citur dabā neeksistējošas purva ainavu formas, kas radušās cilvēka mijiedarbībā ar dabu.

Pagājušā gadsimta 70. gados šajā vietā iesāka iegūt kūdru, ko pārtrauca, jo pastiprinājās sērūdens izplūšana kūdras ieguves vietās. Bija bažas par to, ka turpmāka kūdras ieguve varētu negatīvi ietekmēt tolaik ļoti populārā Padomju kūrorta – Ķemeru sēravotu darbību. Un, ka Lielākie avoti, no kuriem populārākais “Ķirzaciņa” un lielākais – “Lūžņavots” varētu izsīkt. 

Mantojumā no kādreizējā kūdras izstrādes karjera un “Mitrāju atjaunošanas” projekta realizācijas ir palicis cilvēka un dabas kopīgi veidots ainavu parks 200 hektāru platībā. Ko vasarā var aplūkot dodoties purvā ar laivu, bet ziemā pa sasalušām un mežonīgām purva taciņām un bez tām.

No ceļa gala dosimies pa tīreļa malas kāpām cauri priežu silam, daļa no kura nodega 1999. gada lielajā meža ugunsgrēkā un tagad ir sākusi veiksmīgi atjaunoties.

Rūķīti jau pamanījāt?

No ainaviska, I pasaules kara ierakumu rotāta kāpas gala mēģināsim ieraudzīt pastaigu laipas skatu torni un dosimies pāri ugunsgrēka skartajai Ķemeru tīreļa daļai līdz diviem lielajiem purva ezeriem.

Saullēktā pastaigu laipas skatu tornis izceļas uz tīreļa pretējās malas meža fona

Atšķirībā no Skaisa ezera zinātnieku noslīcinātajām priedēm Cenas tīrelī, šo ezeru krastos priedes jopŗojām ir zaļas un nedaudz atgādina palmas skatoties pāri ezeram uz pretējo krastu.

Lielā purva ezera krastā
Lielā purva ezera ainava saullēktā

Apejot loku ap ezeriem nonāksim tradicionālā augstā purva ainavā ar lāmām, ezeriņiem un purva priedītēm. Šeit ievērojama vieta ir kādā lāmā izplūstošais sēravots, kas aizsalst tikai spēcīgā salā.

Sēravots Lielajā Ķemeru tīrelī

 

Tālāk cauri tīreļa ezeriņu un lāmu labirintam dosimies uz pamesto un 2006. gadā appludinātā kūdras izstrādes karjera dienvid rietumu malu. Vietu, kuru ir iecienījuši bebri.

Bebri mēdz trenēties veidojot no bērza baļķa savdabīgus cīsiņus 🙂

Pēc bebru māju un arhitektūras apskates pa Tukuma un Babītes novadu robežu uzkāpsim vietējas nozīmes kalnā aplūkot purva ainavu no augšas.

Tur tālumā no ainavu kalna virsotnes ir redzams pārgājiena sākuma un beigu punkts.

Nu jau pārgājiens būs gandrīz galā. Tālāk apmetīsim loku ap ainavu kalniņu un pa gandrīz labiekārtotu taciņu dosimies cauri applūdinātajai kūdras karjera valstībai ārā uz dambja ceļa. Īstenībā šeit, gandrīz pašā pārgājiena sākuma un beigu vietā, ceļa austrumu malā atrodas viena no skaistākajām ainavām  – neliels ezers ar daudzām saulrietā saules apspīdētām saliņām.

Saulrieta bonusa ainava pie paša ceļa appludinātajā kūdras karjerā.

 

 

Var doties vakara noskaņu baudīt piesēžot uz kādas purva saliņas atpūsties.

Mīkstais purvā dīvāns ar priedīti 🙂

Un tad vēl atlikusi pēdējā ainavu atrakcija – noslīkušo bērzu labirtints. Tas vienlīdz labi izskatās gan dienā, gan arī iestājoties tumsai.

Noslīkušo bērzu stumbra ēnas uz sasalušā purva ezera ledus un sniega.

Tas tad apmēram viss pārgājiena maršruts.  Ar to var iepazīties arī  šajā Relive video.

Relive ‘Afternoon Dec 23rd’

Nākamie pārgājieni 29. un 30. decembrī plkst. 9:00  un  13:00  (saullēta un saulrieta laikā)

Lai arī pārgājiena garums ir līdz 10 km, tomēr tas ir fiziski grūts, piemērots cilvēkiem no kādu 14 gadu vecuma. Jārēķinās, ka pastāv iespēja saslapināt apavus līdz potītei vai ja īpaši paveicas – līdz celim. Pārgājiens ved pa pašām mežonīgākajām, skaistākajām un sarežģīti pārvaramām Lielā Ķemeru tīreļa vietām. Pārgājiena ilgums ir 4 stundas, ieskaitot apstāšanās pauzes. 

Pieteikšanās pasākumam un papildus info:

info@ozolaivas.lv
vai pa tālruni:
+371 267 61 807

Vietu skaits ir ierobežots līdz 20 cilvēkiem

Pārgājiena dalības maksa ir 7 eiro no pieaugušā.
Līdz 18 gadu vecumam dalība pārgājienā bez maksas,
bet kopā ar atbildīgo pieaugušo.

Samaksa ierodoties uz vietas vai ar pārskaitījumu (kā ērtāk).  Rekvizīti zemāk.

  • Biedrība “Ozolnieku airēšanas klubs
  • Reģ. Nr. 40008245975
  • Swedbank AS
  • LV14HABA0551041168117
  • – – – – – – – –

Bērniem līdz 14 gadu vecumam pārgājiens varētu būt par grūtu, jo daba ir diezgan mežonīga. Būs jāpārvar bebru bērzu sagāzumi un vaivariņu audzes, kas sniegsies pāri celim arī lielam cilvēkam. 

Satikšanās vieta atrodas šeit: https://goo.gl/maps/f3bpauiVfY62

Jāna sētas kartē šeit: https://balticmaps.eu

  • Saullēkta Pārgājiena sākums ir plkst. 9:00, beigas pirms 13:00
  • Saulrieta pārgājiena sākums ir plkst. 13:00, beigas ap 17:00
  • Pārgājiena s’\akums un beigas atradīsies vienā un tajā pašā vietā.

 

Vēl bildes no pārgājiena Lielajā Ķemeru tīrelī

Ekskursija apkārt Raganu purvam Ķemeros

Paviljons pie sēravota "Ķirzaciņa" Ķemeros

Ar šo aizsāku jaunu sadaļu Multisports.lv lapā – ekskursijas un pārgājieni. Ekskursijās tāpat kā sacensībās joprojām paliks uzsvars uz mežonīgas dabas baudīšanu. Doma ir tāda – varat braukt paši, varat pieaicināt mani par gidu 🙂

Saistībā ar Kaņiera pilskalna un Zaļās kāpas taku atjaunošanu, Ķemeru apkārtnē ir iezīmējies kāds labi braucams velomaršruts ar sākumu un beigām Ķemeru dzelzceļa stacijā.

Velo brauciens aizsākas ar jau pazīstamu kāju maršrutu – pa Zaļo kāpu, kas pagājušajā ziemā tika ļoti modernizēta un jādomā, ka tagad pretenziju pret velobraucējiem uz šīs takas nevienam nevajadzētu būt. Jāatzīmē, ka iepriekš šeit bija atļauts pārvietoties vien kājām. Tiem, kas meklē ko jaunu Zaļajā kāpā, varu ieteikt uzkāpt ne tikai pirmajā kāpā, bet arī otrajā, līdz kurai lielākā daļa apmeklētāju nemaz arī netiek :).

Zaļais purvs, skats no Zaļās kāpas pakājes
Zaļais purvs, skats no Zaļās kāpas pakājes

Pēc zaļās kāpas apskates cauri mežiem brauciens aived līdz Kaņiera pilskalna takai. Jāatzīmē, ka jaunā taka atbilst Pasaules līmenim – nu kājas paliks sausas arī istabas čībās. Bet pašā pilskalnā uzstādītais jaunais skatu tornis ir gandrīz vai mākslas darbs. Interesants objekts uz dienvidiem no Kaņiera pilskalna ir ~ 1,5 km garais akmens valnis. Ejot pa šo valni var nodoties pārdomām vai tas ir dabiskas – ledāja izcelsmes, vai tomēr cilvēka veidots.

Pēc Kaņiera pilskalna apskates velomaršruts dabiski aizved gar Kaņiera ezera DA malu līdz Putnu vērošanas tornim. Tāpat kā pilskalnā arī šeit jūs noteikti ezerā pamanīsiet vismaz pāris gulbjus. Tornis vairāk ir kā vieta, kur sastopas dažādi ceļotāji un ietur vieglu maltīti.

Nākamais pieturas punkts maršrutā ir uz Lapmežciema un Bigauņciema robežas, kur gar Siliņupes krastu līdz jūrai aizved nu jau sabrukt sākusī koka laipa. Takas galā jūs sagaidīs mazs, bet omulīgs mols, kas vienlīdz labi izskatās gan pilnīgā bezvējā, gan vētras apstākļos.

No mola ceļu var turpināt gar jūras krastu līdz vietai,kur pie jūras pienāk Vecais Ķemeru ceļš. Pa šo ceļu tad tālāk var doties pāri Vecslocenei un līdz Melnezeram.

Melnezers mierīgos laika apstākļos piedāvās jums fantastiskus atspulgus, jo tiešām ir melns. No Melnezera pāri Jaunķemeru ceļam otrā pusē gar grāvi aizvijas pavisam neliela taciņa. Ceļš tālāk jāturpina pa to līdz nonākat T veida krustojumā, kur jānogriežas pa kreisi – virsū koka laipai. Šī laipa jūs ievedīs fantastiskā melnalkšņu dumbrājā. Šo laipu ir izveidojis īsts entuziasts. Tiltiņš pār Vēršupīti ir izveidots tieši pirms tās ietekas Vecslocenē.

Vēršupīte un melnalkšņu dumbrājs no tiltiņa pirms ietekas Vecslocenē
Vēršupīte un melnalkšņu dumbrājs no tiltiņa pirms ietekas Vecslocenē

 

Dziļāk purvā vairs iebrist nevar :). Liels paldies takas veidotājiem! Jāatzīmē, ka officiāli ar velo te braukt nevar, bet ko darīt ja tas ir paņēmies līdzi? Ja tomēr nolemjat ar velosipēdu pārvietoties pa šauro un pārsvarā slapjo taku, jāatceras, ka bremzes jāspiež ļoti uzmanīgi un savlaicīgi. Citādi sanesīs un varbūt pat ar visu pretimnācēju izbaudīsiet dumbrāju ciešā klātienē. Baigi dziļš tur nav, ārā tiksiet 🙂

Dumbrāja laipa jūs izvedīs Slokas ezera krastā, kur atradīsiet sēravotu un ūdenī peldošu tornīti kārtējai putnu apskatei. Lielu nozīmi šai vietai piedod gulbju pāris, kas ieraugot cilvēkus paši izrauj maizīti no to rokām. Jeb gulbju foto tuvplānus šeit var sataisīt pēc sirds patikas.

Putnu vērošanas tornītis pie Slokas ezera
Putnu vērošanas tornītis pie Slokas ezera

Pēc gulbju apskates tālāk velomaršruts jāturpina pa Dūņu ceļu. Pirms Lūžņu grāvja šķēršošanas labajā pusē būs vērojams inženiertehnisks brīnums – metāla skurstenis. Labi vienojoties, var sarunāt arī kāpienu tajā. Kopumā tornis atstāj drošu iespaidu. Ko nevarētu teikt par nākamo ļoti interesanto objektu – sanatoriju Līva, kas nu jau vairāk kā 20 gadus ir pakļauta dažāda veida demolācijai. Neskatoties uz daudzajiem brīdinājuma uzrakstiem sanatorijas apakšā, uz tās jumta jūs ievērosiet vislielāko tūristu koncentrāciju Ķemeros. Dabas skati no jumta ir iespaidīgi, taču risks kāpšanai varētu būt pārāk liels.

Ķemeru sanatorija no otras sanatorijas jumta
Ķemeru sanatorija no otras sanatorijas jumta

Piezemētāku pussabrukšanas objektu interesenti var atrast pāri ceļam aiz Meža mājas – nelielo dumbrāja laipu, kur officiāli tagad iet nevar. Bet ko gan īstam tūristam vēl vajag 🙂 Varbūt tiešām drošāk būs iet blakus laipai. Pašā Meža mājā jūs atradīsit informācijas centru, kur jums laipni sniegs atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem par Ķemeru Nacionālo parku un tā apskates objektiem.

No Meža mājas pa meža celiņu (J.Lībieša gatvi) jūs nonāksiet pie Baltā kuģa (Sanatorijas ēkas) Ķemeru zaļajā okeānā. Kuģis jau ir sācis grimt, tāpēc tveriet tā skaistumu, kamēr vēl ir.

Mazliet atpakaļ un pa kreisi no Ķemeru sanatorijas atradīsiet paviljonu ar sēravotu Ķirzaciņa. Te var nomazgāt seju un mazliet padzerties. Sēravota ūdens garšo pēc olu salātiem, taču tam ir rūgta pēcgarša. Ūdens sastāvā te ir indīgais sērūdeņradis (H2S), kas mazā koncentrācijā ir ļoti veselīgs, vismaz ārīgi.

Sēravots "Ķirzaciņa" Ķemeros
Sēravots “Ķirzaciņa” Ķemeros

Ķemeru parkā vēl noteikti ir jāaplūko mīlestības saliņu ar paviljonu – rotondu. Vēl var aplūkot daudzos tiltiņus pār vēršupīti un Ķemeru baznīcas. Tāpat kādu mirkli var veltīt Robežu ielai, kas 12 gadus bija arī Krievijas impērijas ārējā robeža un dažādās tās pusēs datums tolaik atšķīrās par 12 dienām.

Ja nonākot līdz Ķemeru dzelzceļa stacijai izrādās, ka līdz vilcienam vēl ir laiks, var uzmeklēt mežā Lūžņu grāvja sēravotu, kas ir viens no lielākajiem Ķemeru apkārtnē ūdens caurplūdes ziņā.