Ekskursija apkārt Raganu purvam Ķemeros

Paviljons pie sēravota "Ķirzaciņa" Ķemeros

Ar šo aizsāku jaunu sadaļu Multisports.lv lapā – ekskursijas un pārgājieni. Ekskursijās tāpat kā sacensībās joprojām paliks uzsvars uz mežonīgas dabas baudīšanu. Doma ir tāda – varat braukt paši, varat pieaicināt mani par gidu 🙂

Saistībā ar Kaņiera pilskalna un Zaļās kāpas taku atjaunošanu, Ķemeru apkārtnē ir iezīmējies kāds labi braucams velomaršruts ar sākumu un beigām Ķemeru dzelzceļa stacijā.

Velo brauciens aizsākas ar jau pazīstamu kāju maršrutu – pa Zaļo kāpu, kas pagājušajā ziemā tika ļoti modernizēta un jādomā, ka tagad pretenziju pret velobraucējiem uz šīs takas nevienam nevajadzētu būt. Jāatzīmē, ka iepriekš šeit bija atļauts pārvietoties vien kājām. Tiem, kas meklē ko jaunu Zaļajā kāpā, varu ieteikt uzkāpt ne tikai pirmajā kāpā, bet arī otrajā, līdz kurai lielākā daļa apmeklētāju nemaz arī netiek :).

Zaļais purvs, skats no Zaļās kāpas pakājes
Zaļais purvs, skats no Zaļās kāpas pakājes

Pēc zaļās kāpas apskates cauri mežiem brauciens aived līdz Kaņiera pilskalna takai. Jāatzīmē, ka jaunā taka atbilst Pasaules līmenim – nu kājas paliks sausas arī istabas čībās. Bet pašā pilskalnā uzstādītais jaunais skatu tornis ir gandrīz vai mākslas darbs. Interesants objekts uz dienvidiem no Kaņiera pilskalna ir ~ 1,5 km garais akmens valnis. Ejot pa šo valni var nodoties pārdomām vai tas ir dabiskas – ledāja izcelsmes, vai tomēr cilvēka veidots.

Pēc Kaņiera pilskalna apskates velomaršruts dabiski aizved gar Kaņiera ezera DA malu līdz Putnu vērošanas tornim. Tāpat kā pilskalnā arī šeit jūs noteikti ezerā pamanīsiet vismaz pāris gulbjus. Tornis vairāk ir kā vieta, kur sastopas dažādi ceļotāji un ietur vieglu maltīti.

Nākamais pieturas punkts maršrutā ir uz Lapmežciema un Bigauņciema robežas, kur gar Siliņupes krastu līdz jūrai aizved nu jau sabrukt sākusī koka laipa. Takas galā jūs sagaidīs mazs, bet omulīgs mols, kas vienlīdz labi izskatās gan pilnīgā bezvējā, gan vētras apstākļos.

No mola ceļu var turpināt gar jūras krastu līdz vietai,kur pie jūras pienāk Vecais Ķemeru ceļš. Pa šo ceļu tad tālāk var doties pāri Vecslocenei un līdz Melnezeram.

Melnezers mierīgos laika apstākļos piedāvās jums fantastiskus atspulgus, jo tiešām ir melns. No Melnezera pāri Jaunķemeru ceļam otrā pusē gar grāvi aizvijas pavisam neliela taciņa. Ceļš tālāk jāturpina pa to līdz nonākat T veida krustojumā, kur jānogriežas pa kreisi – virsū koka laipai. Šī laipa jūs ievedīs fantastiskā melnalkšņu dumbrājā. Šo laipu ir izveidojis īsts entuziasts. Tiltiņš pār Vēršupīti ir izveidots tieši pirms tās ietekas Vecslocenē.

Vēršupīte un melnalkšņu dumbrājs no tiltiņa pirms ietekas Vecslocenē
Vēršupīte un melnalkšņu dumbrājs no tiltiņa pirms ietekas Vecslocenē

 

Dziļāk purvā vairs iebrist nevar :). Liels paldies takas veidotājiem! Jāatzīmē, ka officiāli ar velo te braukt nevar, bet ko darīt ja tas ir paņēmies līdzi? Ja tomēr nolemjat ar velosipēdu pārvietoties pa šauro un pārsvarā slapjo taku, jāatceras, ka bremzes jāspiež ļoti uzmanīgi un savlaicīgi. Citādi sanesīs un varbūt pat ar visu pretimnācēju izbaudīsiet dumbrāju ciešā klātienē. Baigi dziļš tur nav, ārā tiksiet 🙂

Dumbrāja laipa jūs izvedīs Slokas ezera krastā, kur atradīsiet sēravotu un ūdenī peldošu tornīti kārtējai putnu apskatei. Lielu nozīmi šai vietai piedod gulbju pāris, kas ieraugot cilvēkus paši izrauj maizīti no to rokām. Jeb gulbju foto tuvplānus šeit var sataisīt pēc sirds patikas.

Putnu vērošanas tornītis pie Slokas ezera
Putnu vērošanas tornītis pie Slokas ezera

Pēc gulbju apskates tālāk velomaršruts jāturpina pa Dūņu ceļu. Pirms Lūžņu grāvja šķēršošanas labajā pusē būs vērojams inženiertehnisks brīnums – metāla skurstenis. Labi vienojoties, var sarunāt arī kāpienu tajā. Kopumā tornis atstāj drošu iespaidu. Ko nevarētu teikt par nākamo ļoti interesanto objektu – sanatoriju Līva, kas nu jau vairāk kā 20 gadus ir pakļauta dažāda veida demolācijai. Neskatoties uz daudzajiem brīdinājuma uzrakstiem sanatorijas apakšā, uz tās jumta jūs ievērosiet vislielāko tūristu koncentrāciju Ķemeros. Dabas skati no jumta ir iespaidīgi, taču risks kāpšanai varētu būt pārāk liels.

Ķemeru sanatorija no otras sanatorijas jumta
Ķemeru sanatorija no otras sanatorijas jumta

Piezemētāku pussabrukšanas objektu interesenti var atrast pāri ceļam aiz Meža mājas – nelielo dumbrāja laipu, kur officiāli tagad iet nevar. Bet ko gan īstam tūristam vēl vajag 🙂 Varbūt tiešām drošāk būs iet blakus laipai. Pašā Meža mājā jūs atradīsit informācijas centru, kur jums laipni sniegs atbildes uz visiem interesējošajiem jautājumiem par Ķemeru Nacionālo parku un tā apskates objektiem.

No Meža mājas pa meža celiņu (J.Lībieša gatvi) jūs nonāksiet pie Baltā kuģa (Sanatorijas ēkas) Ķemeru zaļajā okeānā. Kuģis jau ir sācis grimt, tāpēc tveriet tā skaistumu, kamēr vēl ir.

Mazliet atpakaļ un pa kreisi no Ķemeru sanatorijas atradīsiet paviljonu ar sēravotu Ķirzaciņa. Te var nomazgāt seju un mazliet padzerties. Sēravota ūdens garšo pēc olu salātiem, taču tam ir rūgta pēcgarša. Ūdens sastāvā te ir indīgais sērūdeņradis (H2S), kas mazā koncentrācijā ir ļoti veselīgs, vismaz ārīgi.

Sēravots "Ķirzaciņa" Ķemeros
Sēravots “Ķirzaciņa” Ķemeros

Ķemeru parkā vēl noteikti ir jāaplūko mīlestības saliņu ar paviljonu – rotondu. Vēl var aplūkot daudzos tiltiņus pār vēršupīti un Ķemeru baznīcas. Tāpat kādu mirkli var veltīt Robežu ielai, kas 12 gadus bija arī Krievijas impērijas ārējā robeža un dažādās tās pusēs datums tolaik atšķīrās par 12 dienām.

Ja nonākot līdz Ķemeru dzelzceļa stacijai izrādās, ka līdz vilcienam vēl ir laiks, var uzmeklēt mežā Lūžņu grāvja sēravotu, kas ir viens no lielākajiem Ķemeru apkārtnē ūdens caurplūdes ziņā.

 

 

 

 

Ķirzakas Taka 2013, Ķemeros

Uzvarētāji

Ķirzakas Takas 2013 uzvarētāji
Ķirzakas Takas 2013 jauktās (X) grupas un absolūtā vērtējuma uzvarētāji – komanda “Mākonītis” vidū. Pa kreisi III vietas ieguvēji X grupā komanda R.I.P., pa labi II vietas ieguvēji – komanda “Spararats”

Par velorogaininga “Ķirzakas Taka 2013″uzvarētājiem kļuva pagājušā gada labākie – komanda “Mākonītis” (Ingrīda, Mārtiņš un Kaspars), kam 7h 52min izdevās apmeklēt 36 kontrolpunktus (KP). Otro vietu ar 33 punktiem absolūtā veŗtējumā ieguva vīru komanda “Kapteiņa Kompetence” (Kalvis, Mārtiņš un Oskars). Bet III vietu absolūtā vērtējumā ieguva vīru komanda “Giguraka” (Egons, Aivis un Raitis).

Jauktajā grupā (X) II vietu ieguva komanda “Spararats” (Mareks, Guna un Normunds) ar 29 punktiem. Viņiem III vietā sekoja komanda “R.I.P.” (Raimonds, Inese un Paulis) ar iegūtiem 28 punktiem.

Savukārt vīru grupā (M) trešo vietu ieguva komanda “Taupīgie” (Jānis, Agris un Kaspars) ar apmeklētiem 28 kontrolpunktiem.

Vīru grupas (M) uzvarētāji Ķirzakas Takā 2013
Vīru grupas (M) uzvarētāji Ķirzakas Takā 2013. Vidū I vietas ieguvēji vīru grupā un II absolūtajā vērtējumā – komanda “Kapteiņa Kompetence”. Pa kreisi komanda “Giguraka” rindojoties II vietā vīru konkurencē un III vietā absolūtajā vērtējumā. Pa labi komanda “Taupīgie” ar III vietu vīru grupā.

Uz Ķirzakas Takas sacensību lapu >> 

Distance

Vairākas komandas 8 stundās pieveica vairāk par 100 km ceļa. Uzvarētāji – ap 130 km.

Interesantākās vietas apmeklētās vietas bija speciālais uzdevums (SU), kur virvju šķēršļa pārvarēšanā galvenais noteikums bija tām nepieskarties ne reizi.

Komanda Rumakss virvju speciālajā uzdevumā.
Komanda Rumakss virvju speciālajā uzdevumā. Lēcienu (daudzkārtīgi) izpilda Arnis.

Ķemeru apkārtnē vietējie iedzīvotāji īpaši izceļas ar iniciatīvu lietas darīt tikai tāpēc, ka patīk, tā makškernieki ir ieminuši taciņas uz ezeriem, kuros, iespējams, nemaz nav zivju, toties ekstrēmi mežonīga daba sākas uzreiz – soļa attālumā no taciņas, kura vietām ir iemīta 3 metrīgās niedrēs, un jādomā, pavisam bez kartes.

Mežonīgā daba Ķemeru apkārtnē
Mežonīgā daba Ķemeru apkārtnē

Tāpat īpaša iniciatīva ir bijusi lauku un meža ceļu būvētājiem Lustūžkalna apkārtnē, kur tiekšanos braukt pa kalnu virsotnēm nevar nepamanīt. Attiecīgi arī nobraucieni no šiem kalniem ļauj sasniegt ātrumu pāri par 50 km/h – cik nu kuram drosme un meistarība atļauj.

Interesantākās vietas Valguma ezera apkārtnē
Interesantākās vietas Valguma ezera apkārtnē

Ģeoloģiski interesanta vieta ir Ezeriņš pie Slocenes upes uz ZA no Valguma ezera. Šī ezeriņa veidošanās ir saistīta ar ledāju kušanas un jūras darbības procesiem, kurus labi raksturo šis attēls:

Kettle hole
Kettle hole – jeb dziļu ieplaku un ezeru veidošanās smilšu un citu nogulumiežu kārtā pēcleduslaikmeta periodā – ledus gabalus jūrai aizskalojot ar smiltīm, bet vēlāk ledus gabaliem izkūstot.

Vairāk par Kettle lake var uzzināt: www.landforms.eu un http://geophysics.ou.edu

Ledāju  kušanas ģeoloģija
Ledāju kušanas ģeoloģija

Netālu no pieminētā ezeriņa džungļu vidū kāds iniciatīvas pilns aktīvists upei pārkritušam kokam ir izveidojis margu, kur pieturēties tiem upes škērsotājiem, kam rodas šaubas par savu līdzsvara izjūtu.

Komanda "Kapteiņa kompetence"dodas pāri Slocenes upei
Komanda “Kapteiņa kompetence”dodas pāri Slocenes upei

Ģeoloģiski interesanti atsegumi ir redzami karjera kanjonā uz austrumiem no Lielā Ķemeru tīreļa. Pašā augšpusē ir redzams plāns kūdras slānis, zem tā mazliet biezāks baltas smilts slānis zem kura atkal ir neliels kūdras slānis – kas kopā liecina par augstā purva un jūras nomaiņu pēdējo 10000 gadu laikā. Izteikti zilais slānis jau ir daudz senāks, bet avotu ūdens izmērcētā kanjona apakša jau ir datējama ar miljoniem gadu senu pagātni.

Komanda "Spararats" kontrolpunktā F8
Komanda “Spararats” kontrolpunktā F8, dolomīta karjerā.

Zīme uz Ķemeru robežakmensDaudz sarežģījumu dalībniekiem radās ar kontrolpunkta “Ж” interpretāciju, kas bija aprakstīts, kā “~ 80m no akmens zīmes virzienā” ar klātpievienoto shematisko zīmes attēlu. Veidojot distanci, neienāca prātā, ka visiem zināmo Lielo Ķemeru robežakmeni un tajā iekalto zīmi visi tomēr nezin :(. Zīme tika interpretēta gan kā kartē esošie grāvji, gan ceļi. Cerams, ka kāda komanda pašu zīmi uz akmens tomēr apskatīja.

Žīme uz Ķemeru robežakmens
Zīme uz Ķemeru robežakmens

Ja tic šīs zīmes rašanās stāstam, tad garākajam nogrieznim būtu jāsakrīt ar Robežu ielu Ķemeros, taču tas tā nav, virziens atšķiras par ~ 90 grādiem. Mazākais atzars gan rāda precīzi pa grāvi virzienā uz Lielupi, kas sakrīt ar stāstā aprakstīto mērnieku robežu vilkšanu.

Leņķis starp ūdeņraža saitēm sērūdēnraža molekulā
Leņķis starp ūdeņraža atomu saitēm sērūdeņraža molekulā

Kodētas informācijas meklētāji varētu saskatīt  saikni ar sērūdeņraža molekulu, kurā leņķis starp ūdeņraža ātomu saitēm sakrīt faktisko zīmes virziena nobīdi no Robežu ielas Ķemeros :). Šos molekulāros brīnumus tad izmantosim nākam reiz, lai beidzot par robežzīmi rastos pilnīga skaidrība.

Hidrotehniska būve
Hidrotehniska būve pie Slokas ezera, Jaunķemeros

Savdabīgs hidrotehnisks objekts Ķirzakas Takas dalībniekus sagaidīja kontrolpunktā “%“. Kura tehniskais risinājums ir kalnā izvietota aka ar šūnveida nodalījumiem, bet kalna pakājē ir celtne ar dubultu sienu rezervuāram. Tieši šāda tipa būve atrodas arī netālu no “Zvaigznītes” lokatora Irbes upes krastā, tikai tur akas ir divas un rezervuāri arī divi, tāpat ar dubultu sienu visapkārt. Varbūt kāds hidroinženieris zin – kas tā ir par būvi un kādam nolūkam tā kalpo?

Riekstkoks ar čūskveida zariem
Riekstkoks ar čūskveida zariem
Lielā līkā nokaltusī priede (KP 2)
Lielā līkā nokaltusī priede (KP 2)

Distancē dalībnieki varēja vērot arī vairākus dendroloģiski interesantus kokus, no kuriem riekstkoks ar “čūskveida” zariem daudzus sagaidīja jau pirmajā apmeklētajā kontrolpunktā. Vēlāk, distances tālajā – kalnu galā nesteidzīgākie varēja ievērtēt arī kādu lielu, līku un nokaltušu priedi.

Lūžņugrāvja sēravots
Lūžņugrāvja sēravots

Protams, pats galvenais visā braucienā bija sērūdeņraža avoti, kas saskaņā ar leģendu tik ļoti garšo mītiskajai ķirzakai. No tiem visspēcīgākais, iespējams, visā Baltijā, ir Lūžņugrāvja sēravots.

Sērūdens no skaisti dzidri iedzeltena iepildīts pudelē pēc brīža paliek aizdomīgi pelēks un nedzidrs. Pavisam “sertificēts” ūdens bija pieejams Jaunķemeru sanatorijas urbumu vietā, kur vienā urdziņā tek traki veselīgs sērūdeņraža ūdens, bet pa otru iesāļš ar dzelzi bagāts minerālūdens, kuru var arī dzert 🙂

Jaunķemeru minerālūdens
Jaunķemeru minerālūdens, pa kreisi sērūdeņraža ūdens, pa labi ar dzelzi bagātināts minerālūdens. Tie tek no dažāda dziļuma urbumiem.

Un stāsta nobeigumā Ķirzaciņa, kas distancē netika apmeklēta, bet katrs vismaz vienreiz šeit ir bijis:

Sēravots Ķirzaciņa Ķemeros
Sēravots Ķirzaciņa Ķemeros

Paldies visiem, kas piedalījās velobraucienā “Ķirzakas Taka 2013“, un uz tikšanos nākamreiz!

Kosmosa ķirzakas un Latvijas sēravoti

Ķirzaku planēta kosmosā

Velorogaininga Ķirzakas Taka nosaukumā ķirzaka nav nonākusi nejauši. Tieši ķirzakas skulptūra ir tā, kas rotā Ķemeru un Baldones sēravotus, kas abi tā arī saucas Ķirzaciņa. Šobrīd pasaulē ir populāra kosmosa tēma par reptoloīdu (ķirzaku) rasi, kas iemitinājusies uz Zemes. Par to mazliet vēlāk. Bet tagad palūkosimies uz vēl vienu nejaušu sakritību sēravotu ķirzaku lietā.

Baldonē atrodas Baltijā lielākais teleskops

Pavisam Baldonē ir trīs teleskopi, kurus kombinējot, kā kameras un gaismas kinofilmās, ir iespējams iegūt telpisku priekšstatu par aplūkojamo objektu un tā trajektoriju. Bet parasti pietiek ar vienu, galveno, kas novietots kalna galā netālu no Riekstukalna augstākās virsotnes.

Zem observatorijas kupola ir īsta Zvaigžņu karu atmosfēra. Teleskops ir milzīgs. Šeit visu ir iespējams grozīt, ieskaitot pašu kupola jumtu. Baldones Šmita teleskops ir unikāls liela redzeslauka teleskops. Tas ir viens no lielākajiem šādas sistēmas teleskopiem Eiropā. Teleskops ir paredzēts gan tiešajiem, gan spektrālajiem debess ķermeņu novērojumiem. Baldonē esošā observatorija ir vienīgā profesionālā observatorija Latvijā, kur nodarbojas ar novērojumiem optiskajā diapazonā.

Teleskops Riekstu kalna Observatorijā, Baldonē
Teleskops Riekstu kalna Observatorijā, Baldonē

Visinteresantākais ir tas, ka Baltijā lielākā fotokamera (sver ~5 tonnas) uz mirkli var būt jūsu rīcībā par pavisam nelielu ekskursijas maksu – 8 Ls darba dienā un 12 latiem citā laikā – un tas visai kosmosa interesentu grupiņai. Visiespaidīgākā šajā procesā varētu būt “objektīva vāciņa” noņemšana, un tad jau tālās galaktikas un tepat esošās kaimiņu planētas. Kosmosu skatītāju ērtībai var projicēt turpat uz kupola sienas. Par ekskursijām observatorijā var zvanīt: t.29266797 (Vijai) vai t.28763738 (Ilgmāram).


Ja observatorijā veroties teleskopā vēl nekļuvāt par liecinieku kādam ceļotājam, kas dodas pēc sērūdens no kādas tālas planētas, tad noderīgs būs teorētisks ieskats kosmosa ķirzaku izpētē.

Senie latviešu ufologi un reptīļu atstātās pēdas

Sēravots Ķirzaciņa Ķemeros
Sēravots Ķirzaciņa Ķemeros, foto: Aļģirds Bolšteins

Jau izsenis latvieši ir pielūguši ķirzakas tēlu tieši sēravotu tuvumā. Divi lielākie sēravoti Latvijā tā arī saucas – Ķirzaciņa. Ja Baldonē ķirzakas skulptūra ir nosperta un kaut kur aiznesta, tad Ķemeros tā ir aplūkojama joprojām.

Tālāk tiks apskatīta viena no sēravotu ķirzaku pielūgsmes versijām, kuras saknes ir meklējamas seno latviešu ufologu manuskriptos. Diemžēl manuskripti ir saglabājušies tikai antropogēna rakstura fonētiskā formā.

Nē, ne latviešu kūlists (ufologu pēctecis – kūlas dzedzinātājs), bet amerikāņu kaņepists ir uzcepis šo viltīgo stāstu par reptiloīdu rasi, kas skatāms zemāk video.


Visu par annunaki un reptilians  zina Google un Youtube. Tur tad arī sērfojam, kamēr viss par ārpus Zemes izcelsmes humanoīdiem kļūst pilnīgi skaidrs.  Nelielu ieskatu ķirzaku jautājumā sniedz arī Wikipēdija: http://en.wikipedia.org/wiki/Reptilians

Ar reptīļu izpēti uz mūrīša nav gulējuši arī pirmatnējie latviešu ufologi. Diemžēl vienīgās liecības par viņu darbiem ir saglabājušās Ķemeros un Baldonē sērūdenim piesaistītu ķirzakas statuešu formā. (Baldonē, attēlā pa labi, pat tā ir pazudusi)

Baldones sēravots ar ķirzakas skulpūru
Baldones sēravots ar ķirzakas skulptūru (vēlāk nosperto)

Secinājums ir tāds, ka sērūdens te ir tik veselīgs, ka pēc tā šurp dodas no citām zvaigžņu sistēmām, iespējams, pat galaktikām. Tālā ceļa beigās lidaparātā kārtīgs sērūdens noteikti nav atlicis un nākas lietot kaut kādu pašbrūvējumu, kas dažkārt sarežģī nolaišanās trajektoriju.

Pie nolauztās dižegles, Baldones apkārtnē
NLO maigi nolauzta dižegle un komanda Elita pie KP:F15 velorogainingā Ķirzakas Taka 2012, ~8.5 km uz austrumiem no Baldones.

Egles incidentā radušās metāliska rakstura atlūzas ar augstu augstfrekvences kvantu starojuma līmeni, iespējams, tika nogādātas netālu esošajā kodolatkritumu glabātavā “Radons”. Nu tajā, kas Atomkalnā pie Baldones.

Ja ir skatījies kādu officiālu filmu par kodolatkritumu glabātavām, tad tajās neizbēgami ir sižets ar izmantotā ūdens glāzi, kuru piedāvā apmeklētājiem nobaudīt, sakot, ka ūdens radioaktīvais fons ir zemāks kā parastā pilsētas ūdensvadā. Tomēr Atomkalnā (kur atrodas “Radons”) zināmas bažas vieš netālu esošā karjera ūdens gandrīz luminiscējoši zaļi zilā krāsa (KP:F3).

Zilais ezers net'alu no Atomkalna
Zilais ezers netālu no Atomkalna

Ja iepriekš minētajā “egles incidentā” starpzvaigžņu ceļotājam ir izdevies izdzīvot, tad, ļoti iespējams, ka pastāvēšanai tam ir nepieciešams intensīvāks radioaktīvais fons, kā Latvijas parastais. Kur tādu rast? Laba mājvieta varētu būt no granīta akmeņiem būvēts pagrabs, jo granītam dabiski piemīt paaugstināta starojuma emisija.

Ieeja akmens pagrabā
Ieeja pamestā akmens pagrabā, ~ 1,5 km uz DA no zilā ezera

Plānojot distanci velorogainingam Ķirzakas Taka 2012, nomaļā vietā tika uziets labi saglabājies, no laukakmeņiem mūrēts pagrabs (KP-F1). Bet jau sacensību gaitā netālu tika uzieta vēl viena līdzīga mītne.

Vēl kāds aizdomīgs erotiska rakstura metāla objekts (ar uzrakstu CCCP)  daudz maz pieklājīgā izskatā un citas bildes skatāmas šajā galerijā:  https://plus.google.com/photos/100440917129298882970/albums/5801687920804625969?banner=pwa

Velo rogainings – Ķirzakas Taka 2013


Rezultāti

Rezultāti_2013 [*.xls] (Ķemeri)

Lūgums dalībniekiem atsūtīt savu bilžu laikus, vai linku uz bildēm, vai pašas bildes, lai var Excel tabulā sarakstīt kontrolpunktu starplaikus un uzzīmēt grafikus, kā kuram ir gājis.

Grafiki: Ķirzakas Taka 2013: Ķemeri

Kā redzams grafikā augšā visām komandām ir bijuši kādi klupšanas brīži. Uzvarētāji – “Mākonītis” savas neveiksmes izsmeļ pašā distances sakumā uz 2. (@) un, iespējams, arī uz 3.(O) kp. Vēlāk, saīdzinot ar konkurentiem, ir vērojams gandrīz tikai tempa kāpums un noturīgums. Pārējām komandām distances vidū iestājas zināms nogurums un ātruma kritums. Komanda “Spararats” līdz savam 11.(Ю) kp brauc mazliet pāri saviem spēkiem – 130% no uzvarētāju vidējā ātruma, un ir gandrīz neaizsniedzami konkurentiem,  taču tad seko kļūdu un zaudētā atgūšanas zāģis, kas pamatīgi izsmeļ spēkus un ļauj dažām komandām distances otrajā pusē aiziet garām. Arī komanda “Kapteiņa kompetence” distances pirmajā daļā cīnās ar “zāģi” [2.-3.kp 🙂P] un [7.-8.kp  W3], taču spēj savākties un izvēlēties atbilstošu ātrumu distances otrajai pusei, kas vainagojas ar uzvaru vīru (M) grupā un II vietu absolūtajā vērtējumā. Līdzīgi “Kapteiņa kompetencei” distanci veic komanda “Giguraka”, bet mazliet lēnāk, ar mazākām kļūdām un sekojošiem ātruma kāpinājumiem. Salīdzinoši mierīgi tiek nobraukta distances trešā trešdaļa, un galā tiek II vieta vīru grupā. Pievienojot komandas “R.I.P.” veikumu, var redzēt, ka distances pirmā trešdaļa tiek pieveikta ļoti ļoti ātri. Taču tad kp izvēle vairs nepiedāvā ātrus variantus. 13.(U) un 14.(🙂) kontrolpunktu neizdodas arī uzreiz atrast. Pēc šīm neveiksmēm komanda zaudē daļu iniciatīvas, lai gan pēc savāktajiem kp atrodas 2. pozīcijā, bet vēl 17. apmeklētajā kp (Č) – pirmajā vietā. Finišā “R.I.P.” izcīna III vietu jauktajā (X) grupā.


Rezultāti 2013: Ķemeri, 14. septembris

Starts, Finišs, Laiks Rezultāts (punkti kopā) punkti 24h % Grupa Komandas nosaukums Vieta grupā Vieta KOPĀ
10:00:00 36 109,92 100,0% X Mākonītis I I
17:51:38 Ingrīda Šmite
7:51:38 Mārtiņš Lasmanis
Kaspars Holšteins
10:00:00 33 101,77 92,6% M Kapteiņa kompetence I II
17:46:57 Kalvis Upītis
7:46:57 Mārtiņš Pilāns
Oskars Bartuševics
10:00:00 31 93,55 85,1% M Giguraka II III
17:57:12 Egons Šolmanis
7:57:12 Aivis Zetmanis
Raitis Muižnieks
10:00:00 29 88,39 80,4% X Spararats II 4
17:52:27 Mareks Tumašs
7:52:27 Guna Martinsone
Normunds Orlovs
10:00:00 28 86,62 78,8% M Taupīgie III 5
17:45:30 Jānis Stašāns
7:45:30 Agris Kveders
Kaspars Pļaviņš
10:00:00 28 85,18 77,5% X R.I.P. III 6
17:53:21 Raimonds Breide
7:53:21 Inese Breide
Paulis Laizāns
10:00:00 27 82,26 74,8% M Fizio 4 7
17:52:40 Gatis Kaušs
7:52:40 Jānis Upmalis
Rinalds Trukšs
10:00:00 26 80,15 72,9% X Resnais Susurs 4 8
17:47:07 Māris Avotiņš
7:47:07 Ilze Balode
Jānis Saulītis
10:00:00 26 77,26 70,3% X Rumakss 5 9
18:04:34 27 Arnis Kalnins
8:04:34 -1 Reinis Zobens
Daina Pastare
10:00:00 24 72,83 66,3% X Brīvie radikāļi 6 10
17:54:33 Raimonds Kaže
7:54:33 Liega Zelgalve
Edijs Šmits
10:00:00 23 70,01 63,7% M Enkura turētāji 5 11
17:53:03 Aigars Šics
7:53:03 Vilnis Frišfelds
Ivo Lūkins
10:00:00 23 69,77 63,5% X Dubļi pa gaisu! 7 12
17:54:44 Ainārs Cīrulis
7:54:44 Ieva Balode
Jānis Lapselis
10:00:00 23 68,72 62,5% M Pedal to Metal 6 13
18:01:56 24 Aivis Lejiņš
8:01:56 -1 Didzis Dekters
Uldis Irbe
10:00:00 22 67,71 61,6% M AdventureLab.lv 7 14
17:47:54 Andis Zeidmanis
7:47:54 Gatis Kokins
Mārtiņš Stoļaronoks
10:00:00 22 65,22 59,3% X Skats no 8 15
18:05:45 24 Jānis Incenbergs
8:05:45 -2 Kaspars Kukuvass
Signe Musule
10:00:00 21 64,17 58,4% X Ripoja ritens 9 16
17:51:13 Aivars Rožkalns
7:51:13 Linda Rožkalna
Dace Maže
10:00:00 14 41,79 38,0% X Dog Watch 10 17
18:02:24 15 Jānis Dupats
8:02:24 -1 Gundars Gasons
Tatjana Stefanova
Starts, Finišs, Laiks Rezultāts (punkti kopā) Punkti 24h  % Grupa Komandas nosaukums Vieta grupā Vieta KOPĀ

REZULTĀTI_2010 (ĶEMERI) | REZULTĀTI_2012 (BALDONE) | REZULTĀTI_2013 (ĶEMERI)


Rezultāti 2012, Baldone

Rezultāti ir apkopoti Excel_tabulā. Spliti ir pievienoti komandām Elita un Spararats.
Lūgums arī pārējiem atsūtīt bilžu laikus vai pašas bildes, vai linku uz tām, lai var ierakstīt splitus (posmu laikus) rezultātu tabulā.

Rogaininga grafiki - Ķirzakas Taka
Velo-Rogaininga grafiki – Ķirzakas Taka 2012 (Baldone)

Par velorogaininga Ķirzakas Taka 2012 uzvarētājiem kļuva komanda Mākonītis (Mārtiņš, Ingrīda un Kaspars), kas gandrīz visā distancē bija ātrāki par konkurentiem.

Sākumā ar Mākonīti sīvi cīnījās vīri no Studijabambino.lv/Escape.lv (1. vieta vīru konkurencē) komandas tomēr jau ceļā uz 5.(Z) un 6.(5) distances kontrolpunktu seko vairākas kļūdas un Mākonītis ir aizmucis, lai arī viņiem pašiem tā tobrīd neliekas. Tas liek mīt pedāļus ar vēl lielāku spēku.

Izmantojot tā brīža vadošo komandu cīņas “Z” punkta rajonā, par sacensību līderiem uz mirkli pie 6.(F14) kontrolpunkta kļūst komandas R.I.P. un Elita. Tomēr par uzrādīto ātrumu šajā posmā vēlāk nākas maksāt ar dažām kļūdām, kas neļauj pacītnīties par 1. vietu, RIP iegūst 2. vietu absolūtā vērtējumā un Elita 3. vietu mix komandu vērtējumā.

Kā kuram ir gājis var vizuāli redzēt rezultātu grafikos, kur katras komandas punktu ieguves ātrums (KP/laika posmā) tiek salīdzināti ar uzvarētāju vidējo punktu iegūšanas ātrumu (kas tiek pieņemts par 1).


Stāsti

Komandas Spararats piedzīvojumi (2013)

Ķirzakas Taka 2013, Ķemeros – stāsts par uzvarētājiem un distances interesantākājām vietām.

Kāds stāsts no 2010. gada Ķirzakas Takas.

Stāsts par kosmosa ķirzakām, kas dodas apciemot sērūdens avotu

Smārdes Ziemas Rogainings 2013: Jūras krasts – Ķemeri

Smārdes Ziemas Rogainings


[map lat=56.940863 lon=23.490384 z=10 marker=”yes” infowindow=”Smārdes Ziemas Rogainings 2013″ style=”width:300px; height:250px; border:1px solid gray; margin:16px 0 0 20px; float:right;”]

Kas, Kur, Kad: 

Smārdes Ziemas Rogainings notiks 2013.gada 19. janvārī uz ZA no Smārdes ciema (starp Tukumu un Ķemeriem). Distance būs ekspedīcijas tipa orientēšanās pārgājiens ainaviski interesantā un mežonīgā apvidū.

Sacensību centrs un finišs atradīsies Ķemeru skolā, bet starts atradīsies vietā uz kuru dalībnieki tiks aizvesti ar autobusu. Minimālais veicamās distances garums ir 13 km. Apmeklējot visus kontrolpunktus būs jāveic vairāk par 30 km 8 stundās. Izbraukšana no skolas uz starta vietu plkt. 10:30 ar autobusu. Kopējais starts 11:00, kontrollaiks līdz 19:00. Par kavētu kontrollaiku komanda saņems -1 punktu par katrām kavētām 10 min (minūtes skaitās no pirmās sekundes)

Ceļu un taciņu tīkla gandrīz nebūs.  Pārvietošanās paredzēta ar slēpēm vai kājām. Starts komandās (2 – 4 cilvēki), individuāls starts nav atļauts apvidus mežonīguma dēļ. Daudzi apvidu ir skatījuši nolaižoties Rīgas lidostā no jūras puses, taču klātienē te retais ir bijis.

Vairāk par apvidu šeit: , bet Tehniskās nianses var lasīt šeit:

Galerija

Blēņu stāsti gatavojot distanci (15 min):

Pasākuma reklāmvideo:

Bildes

Rezultāti

Rezultati_2013_Smardes_Ziemas_rogainings Excel tabula.

Grafikos ir attēlotas tās komandas, kas ir atsūtījušas savas KP bildes vai to laikus.

Smardes-rogaininga-grafiki

Grafikos var redzēt komandas tā brīža veikumu, kā arī novērtēt turpmākās iespējas. Labi, ja ātrums visu laiku ir 1. Ja tas ir zemāks, tas liecina par lēnāku pārvietošanās ātrumu, apvidus smagumu vai kļūdu. Savukārt, ja ātrums ir virs 1, tas nozīmē, ka komanda pārvietojas mazliet par ātru un var sekot kļūdas, kas attainojas tālāk, kā ātruma kritums. Jo vairāk ātrums pārsniedz 1, jo lielāks kritums pēc tam seko. Pie viendabīga apvidus tas parasti ir ļoti ātri paņemts pirmais KP un pamatīga kļūda uz nākamo. Jo augstāk grafikā atrodas līkne, jo vairāk punktu komanda tobrīd ir ieguvusi. Svarīgi, lai finišā jūsu līknes gals ir virs pārējiem, tad esat pirmais.

Pēc grafikiem var spriest, ka gandrīz visu distances laiku uz uzvaru ir pretendējusi komanda “Paleju Buki” un “Elita”, kas 6.KP rajonā līdz galam neizturēja kursu uz KP un devās kaut kur sāņus. KP apvidus bija ļoti smags, ik pēc pāris soļiem kājas lūza ledū un ūdenī, vietām līdz celim, ārā -15 grādi, un tumsā kaut ko saprast bija gandrīz neiespējami, bet līdz kādam drošam orientierim (izņemot pašu KP) ~ 1 km.

Atrast-6-elita

Ja ieskatās redzamajā fragmentā, tad priežu puduri veido divas līdzīgas grupas – augšējo un apakšējo. Jautājums ir, kāpēc procedūra 1.-2.-3.-4. netika veikta sasniedzot pirmo priedīšu puduri jau pašā sākumā?

Viss komandas Elita ceļš redzams zemāk:

[map gpx=”/wp-content/uploads/2013/01/Ziemas_rog2013_ELITA.gpx” infowindow=”ELITA komandas ceļš” maptype=”satellite” style=”width:646px; height:400px; border:1px solid gray; margin:16px 0 0 0px; float:left;”]

Uzvarētāju ceļš kartē: Parasta komanda

Citu komandu ceļi: My Sport | …

izKusties.lv ceļš kartē zemāk:

[map gpx=”/wp-content/uploads/2013/01/Ziemas_rog_izKustieslv.gpx” infowindow=”izKusties.lv komandas ceļš” maptype=”satellite” style=”width:646px; height:400px; border:1px solid gray; margin:16px 0 0 0px; float:left;”]

Stāsti

Kā nenosalt Ziemas pārgājienā var lasīt šeit.

Smārdes – Ķemeru apvidus

People at the base of Reid Glacier. Glacier Bay National Park, Alaska, USA.Kāds būs apvidus? Apvidus ainavu kopīgiem spēkiem ir veidojuši vairāku leduslaikmetu ledāji. Te izkāpjot no jūras un ar 3 km augstu sniega lāpstu stumjot smiltis kāpās, te kūstot, skalojot tās atpakaļ jūrā.

Vienas tādas bijušā ledāja upes delta atrodas Kaņiera ezera rietumkrastā, kas patreiz ir dabas rezervāts un atrasties tur ir aizliegts. Tāpēc deltu nebūs lemts redzēt. (Opcija: paņemt lētākās ryanair biļetes no/uz Rīgu vienalga uz kurieni un apskatīt no augšas).

Slocenes delta un Kaņiera pilskalnsTomēr netālu no šīs upes deltas atrodas apmeklējams objekts, orientējoši pirms 12000 gadu seno “igauņu-lībiešu” veidots, 1,5 km  garš jūras krasta nocietinājums. Tā dienvidu gals strauji pagriežas uz austrumiem un izveido kaut ko līdzīgu molam jūrā – tagad Kaņiera pilskalns ezera rietumu krastā.

Jādomā, ka pirmie cilvēki šeit ieradās pa jūru, kad vēl Kurzemi un Vidzemi klāja ledājs. Jau krietni vēlāk te parādījās Baltu ciltis, kas piejūras dīvaini runājošos atspieda līdz pat Pērnavai.

Plašāk skatoties, apvidus ir viens milzīgs purvs, kam pielietojumu praktiskais cilvēks ir radis ar lielām grūtībām. Tā padomju laikos gabaliņu uz dienvidaustrumiem, gandrīz Lielupes krastā izveidojot Jūrmalas pilsētas izgāztuvi, kas nu jau slēgta, un, paldies dievam, turp nedosimies. Lielas apvidus platības ir degradētas šur tur paskrāpējot kūdras slāni, kas nu jau pamestā izskatā veido ļoti īpatnēju ūdens – priedīšu ainavu.

Daži praktiskie cilvēki savulaik mēģināja šeit radīt ko ļoti veselīgu, piedāvājot ārstniecībā sērūdeni kopā ar dūņām, bet tagad tas ir noiets etaps. Interesenti var uzkāpt un papusdienot uz jumta kopā ar pārējiem Ķemeru tūristiem jaunajā un nepabeigtajā Ķemeru sanatorijā. Acīgākie starp vaļējām lifta šahtām noteikti pamanīs aizlieguma zīmes, tāpēc distance šeit nevedīs, un kurš gan tur nav jau bijis?

Daudzi vietējie iedzīvotāji karstākajā laikā dodas veselīgos tvaikus un vāc sēra izgulsnējumus, ko lietot mājās.
Daudzi vietējie iedzīvotāji karstākajā gadalaikā dodas elpot veselīgos izgarojumus un vāc sēra izgulsnējumus lietošanai mājās

Daudzviet apvidū izplūst sēravoti. Tos aerofokartē var atpazīt pēc dzeltenas nokrāsas ūdens, piemēram, Kaņiera ezerā. Pazīstamākais šāda veida objekts ir Ķemeru Ķirzakas avotiņš, kura ūdens ir ar patīkamāku smaržu kā Baldones ekvivalents. Bet, jādomā, tāpēc ne mazāk veselīgs. Lai arī šobrīd ir ziema, pavisam niecīga iegrābšanās “ārstnieciskajās” dūņās ar paaugstinātu sēra saturu pastāvēs, jo tās ir atrodamas gandrīz visur ārpus smilšainajiem kāpu posmiem. Lielākā daļa šo vietu apmeklētāju izvēlas elpot bez gāzmaskas, tātad – nav tik traki.

Šovasar kāds orientierists un fotogrāfs kaut kur pārfotografēja karti, iespējams, no muzeja Pēterburgā, un varbūt pat slepus izveda to no Krievijas federācijas. Karte datēta ar 1783. gadu.

Sekojot šai kartei apvidus izpētes ekspedīcijā izdevās uziet vairākus interesantus objektus.

Lielais akmens, kur atklāšanu mēģināju piesavināties, izrādījās visiem sen zināmais un lielākais no Krievijas impērijas robežakmeņiem.

Interesants ir attēlā redzamā akmens zīmējums, kur dažas no līnijām tieši attēlo distances galveno virzienu, kas sakrīt ar Krievijas Impērijas ārējo robežu (1783), kuras dažādās pusēs laiks atšķīrās par 11 dienām un pastāvēja tā 12 gadus.. Interesanti, ka Ķemeros uz Robežu ielas ir punkts, kas atrodas tieši 6666 metrus no Lielā robežakmens.

Orientēšanās elements apvidū būs īpaši brutāls un nesaudzīgs. Mirklis brīvi izvēlēta virziena var viegli novest stundu ilgā kartogrāfiskā varbūtībā ar tendenci tai pārtapt bezgalībā. Bet ko vēl var vēlēties? 🙂

Plašāks apraksts par Lielo akmeni šeit:

Stāsts par sērūdeņradi lasāms šeit:

Ķemeru robežakmens

Juris Urtāns:

Šim Ķemeru apkārtnē atrodamajam akmenim nav īsta nosaukuma. Kad vajag, to nosauc par robežakmeni vai vienkārši par lielo akmeni, kas gan ir pareizi, bet bezpersoniski. Parasti izcilākajiem almeņiem ir pašiem savs vārds, bet, pievienojot akmens vārdam tuvāko māju nosaukumu vai kādu citu iegājušos vietvārdu, akmens vārds iegūst pietiekami savdabīgu skanējumu, un arī citiem šī  vieta ir atpazīstamāka. Piemēram, Brūklāju Velnakmens vai akmens, ko dēvējam par Jaunauziņu Velna skroderi. Ja vēl māju un akmens nosaukuma priekšā pieliek pagasta kādreizējo vai tagadējo osaukumu (mūsu piemēros – attiecīgi Viļakas un Praulienas pagasts), tad šādi dēvēts akmens jau ir vieglāk vai grūtāk, ātrāk vai vēlāk, bet tomēr atrodams.

Lielais akmens, jeb Ķemeru robežakmens (23. aprīlis, 2012., foto: Atis Luguzs)
Lielais akmens, jeb Ķemeru robežakmens (23.aprīlis, 2012., foto: Atis Luguzs)

Robežakmens, par, ko vēlos pastāstīt, tiešām arī tagad atrodas uz robežas starp Rīgas rajona Slas pagastu un Jelgavas rajona Valgundes pagastu, tātad robežo ne tikai pagastus, bet arī rajonus. Pirmskara Latvijā stiga gar akmeni bija robeža starp Rīgas apriņķ un Jelgavas apriņķi, bet akmens rādīja robežas pagriezienu starp Slokas pilsētu un Kalnciema pagastu.19. gadsimtā te bija robeža starp Vidzemes un Kurzemes guberņu.

Tomēr vislielākā nozīme robežakmenim bija 18. gadsimta beigās (1783. – 1795.), kad tas apzīmēja robežu starp divām valstīm – Krievijas impēriju un Kurzemes hercogisti.

Grāvis uz Austrumiem no Robežakmens (23.aprīlis 2012, foto: Atis Luguzs
Grāvis uz Austrumiem no Robežakmens (23.aprīlis 2012, foto: Atis Luguzs)

Akmens atrodas taisnā līnijā ap kilometru uz austrumiem no Kalnciema – Jūrmalas šosejas, tomēr bez zinātāja vai precīzākas kartes purvainajā mežā tas ir grūti atrodams, bet zinātājam sausajos gadalaikos ir piebraucams pat ar vieglo automašīnu. Akmens atrodas rakta novadgrāvja ziemeļu pusē. Grāvis ir robeža starp Rīgas rajona Salas un Jelgavas rajona Valgundes pagastu; akmens atrodas grāvja Salas pagasta pusē.
Palielais akmens ir dabisks, ieapaļš; tā garums ir ap 4 m, platums – ap 3 m un augstums – 1,4 metri.

Ķemeru Akmenī iekaltā robežzīme
Ķemeru akmenī iekaltā robežzīme

Akmens līdzenajā virsmā iekalta paliela zīme: 56 cm gara līnija, kam vidū slīpi piekļaujas otra 40,5 cm gara līnija. Abu līniju trīs gali noslēgti ar nelielām iekaltām šķērslīnijām. Visu iekalto līniju dziļums ir aptuveni 1 centimetrs.

Vēsturnieki domā, ka zīme tika iekalta 1783. gadā, kad tika atrisināta kopš 1660. gada pastāvējusī problēma: “Kur, pie velna, šajā purvā īsti ir robeža!”.

Izmantojot mūsdienu kartes iespējas,

var redzēt, ka akmens atrodas gandrīz 60 metrus uz austrumiem no robežas lūzuma punkta, kur akmenim būtu jāatrodas. Savukārt stiga ir perfekti taisna visā savā 25 km garumā. Kā tad nākas, ka akmens neatrodas uz tās, ja kalpojis par galveno orientieri stigas veidošanas laikā? Tas ir neatbildēts jautājums.

Ar 1660. gadā noslēgto Olivas miera līgumu, kas izbeidza Zviedru – poļu karu, bija noteikts, ka teritorijai starp Daugavas grīvu un Lielupi uz augšu līdz Slokas upītei un no tās līdz jūras krastam pie Klapkalnciemajeb, vienkāršāk, Slokas novadam ir jānonāk zviedru valdījumā. Šī vienošanās līdz pat Ziemeļu karam nebija īstenota un Slokas apgabals palika Kurzemes hercogistes ziņā. Kad Krievija 1710. gadā Zviedrijas vietā kļuva par Vidzemes un Rīgas pārvaldītāju, tā mantoja arī Olivas miera līguma noteikumus. Vēlākos gados šī līguma sadaļa par Slokas novadu bija it kā piemirsta, bet, kad Rīgas tirgotāji sāka nemitīgi sūdzēties par šķēršļiem, kurus viņu tirdzniecībai lika Kurzemes hercogiste, Krievijas impērija ķērās pie šīs robežas noregulēšanas.

1783. gada maijā Rīgā tika sasaukti Krievijas un Kurzemes hercogistes pārstāvji, kuri noslēdza konvenciju par abu valstu robežu izmaiņām un ar to saistītajām saimnieciskajām  un tiesiskajām lietām. Tūlīt pēc tam jaunā robeža tika iezīmēta arī dabā. Tas notika tikai 12 gadus pirms tam, kad Kurzemes hercogisti iekļāva Krievijas impērijas sastāvā.

1783. gada apvidus karte
J.K.Broces 1783. gada Slokas apgabala plāns ar ķemeru robežakmens atzīmi (“Stein”)

No Kurzemes hercogistes atdalītā Slokas apgabala rietumu puses karti savā krājumā tajā pašā 1783. gadā pārzīmēja pazīstamais novadpētnieks J.K.Broce Robežu komisija toreiz noteica, ka jaunā robeža starp Kurzemes hercogvalsti un Krievijas impērijas Vidzemes guberņu sākas jūras krastā pie Lāču kroga un Lāčupes grīvas un tad gar Kaņiera ezera rietumu pusi ved uz lielu akmeni Ķemeru mežā, no akmens – uz Lielupes kreiso krastu tai vietā, kur, no dienvidrietumiem nākdama, Rīgas un Kurzemes zemju robeža iznāk Lielupes labajā krastā.

Robeža stājās spēkā ar senāta 7./18. jūlija ukazu (Kurzemes un Krievijas teritorijās tika lietots par tajā laikā 11 dienām atšķirīgs (Gregora / Jūlija) kalendārs). Līdz ar to var samērā droši apgalvot, ka akmenī iekaltā zīme datējama ar 1783. gadu un pats akmens varētu tikt saukts par Ķemeru robežakmeni.

Jādomā, ka lielu izmēru akmens kā laba robežzīme purvainajā un samērā vienmuļajā mežā piesaistīja tā laika mērnieku uzmanību un, robežu nosakot, trūkstot citiem zīmīgiem orientieriem, akmens tika izvēlēts un arī apzīmēts kā robežas pagrieziena punkts. Šo robežas lūzumu jeb pagriezienu rāda akmenī iekaltā zīme.

Noteiktā robeža 12 gadus (1783. – 1795.)  bija arī robeža starp divām kalendārajām tradīcijām, jo Krievijas impērijā vēl tika lietots Jūlija kalendārs, bet Kurzemes hercogistē – Gregora kalendārs, kas tolaik atšķīrās par 11 dienām. Pārkāpjot šo robežu datums mainījās uzreiz par 11 dienām.

1795. gadā, kad Kurzemes hercogisti iekļāva Krievija impērijas sastāvā, Kurzeme nonāca gandrīz 2 nedēļas tālā pagātnē, vēlreiz tās izdzīvojot. Ja officiālajā pievienošanas dienā bija 28. marts, tad nākamais rīts, piemēram Kuldīgā, atausa jau kā 18. marts :).

Lai arī starpvalstu robeža bija spēkā tikai 12 gadus, savā laikā starp valstīm oficiāli noteiktā robeža arī pēc tam savu nozīmi nezaudēja, un arī mūsdienās šīs robežas tradīcija ir saglabājusies.

1783. gadā robeža, izcērtot stigu, tika novilkta caur pirmatnīgu mežu. Tālāk uz ziemeļrietumiem no lielā akmens robežstiga gāja pa vietu, kur nedaudzus gadus vēlāk ap veselības sēravotiem sāka veidoties Ķemeru kūrorts. Viena no Ķemeru pirmajām ielām, kuras virziens sakrita ar robežstigu, tā arī tika nosaukta – par Robežu ielu.

Mūsu dienās senā stiga kūdras purvā uz ziemeļrietumiem no akmens vairs nav saskatāma, jo te jaunākos laikos veikta kūdras izstrāde. Tomēr pēc pāris kilometriem aiz purva stiga atkal ir sazīmējama kā rakts novadgrāvis.

MērnieksAprakstītais Ķemeru robežakmens ir vērtīgs kā robežzīme, kas izveidota konkrētai robežu noteikšanas vajadzībai konkrētā laikā – 1783. gadā. Tas ir sava laika politisko notikumu, Krievijas impērijas ekspansijas, mērniecības zināšanu un arī kultūrvēstures liecinieks.

Lai arī mūsu dienās krūmos ieaugušajam un nezinātājam grūti atrodamajam Ķemeru lielajam akmenim iznīcības briesmas nedraud, tomēr savas nozīmības dēļ to būtu vērts arī valstiski aizsargāt un varbūt veicināt arī to, lai kāds no steidzīgajiem šosejas braucējiem šo akmeni apmeklētu un apskatītu.

Bet varbūt arī  baigi apmeklēt nevajadzētu, lai nav kā Abavas velnakmenim, kur aiz atkritumu vaļņa to no ceļa grūti saskatīt 🙂 Labi, ja zinās, ka kaut kur tāds akmens ir, un ja gribēs – atradīs.

Ja gribam jubileju, tad 2013. gadā aprit 230 gadi, kopš Ķemeru akmens ieguvis robežzīmes funkciju.

Mazliet no leģendārās robežas varēs redzēt Smārdes Ziemas Rogainingā, kas notiks 2013. gada 19. janvārī.

Sērūdens avoti – “Must be very healthy”

Kā tad rodas fantastiski ārtnieciskais sērūdens? Populārā medicīnas enciklopēdija (1984) raksta:.

Populārā Medicīnas Enciklopēdija (1984)PSRS Eiropas daļā SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI veidojas galvenokārt bioķīmiski no ģipša un kvartāra kūdras nogulumiem sulfātreducētāju baktēriju iedarbības rezultātā.

Vikipēdija savā spriedumā ir daiļrunīgāka:

Sērūdens veidojas ar ģipsi bagātajos slāņos, kur no lielajiem purviem izfiltrējas ar organiskām vielām bagāts ūdens ar zemu pH.

Gan ūdens šķīdinošas iedarbības dēļ uz ģipsi, gan anaerobo sulfātreducējušo baktēriju darbības rezultātā veidojas sulfāta ūdeņi. Uz tiem iedarbojoties ogļskābei, veidojas sērūdeņradis (H2S) – gāzi, kas viegli šķīst ūdenī un veido vāju skābi. Sērūdeņi, kas satur H2S un tā disociācijas produktus, avotu veidā nokļūst virszemē caur zemes slāņa spraugām. Sērūdeni iegūst gan no avotiem, gan no speciāliem urbumiem.

Daudzi vietējie iedzīvotāji karstākajā laikā dodas veselīgos tvaikus un vāc sēra izgulsnējumus, ko lietot mājās.
Citās valstīs iedzīvotāji veselību uzlabo ar forsēto metodi, gandrīz pilnībā atsakoties no ūdens kā bāzes sērūdeņraža uzņemšanā.

Pazīstamākās sērūdens atradnes Latvijā ir Ķemeros, Baldonē, Siguldā, Bārbelē, Kandavā. Par dziedniecībā noderīgiem uzskata tādus sērūdeņus, kuros kopējais sēra savienojumu daudzums nav mazāks par 10 mg/l.Sērūdeņus izmanto ārīgi peldēm vannās un iekšķīgi kā dzeramo minerālo ūdeni, kā arī inhalācijām. Sērūdeņu vannas paaugstina organisma tonusu, uzlabo asinsriti un vielmaiņu.

Ķirzakas avotiņš ĶemerosIekšķīgi sērūdeņus lieto galvenokārt gremošanas un vielmaiņas slimību ārstēšanai, bet inhalāciju veidā – elpošanas slimību simptomu samazināšanai. Avoti, kuru ūdeņi ir bagāti ar dažādiem sāļiem un organiskajām vielām, latviešu tautas teikās tiek saukti par velna acīm. Tos mūsu senči jau tālā pagātnē ir izmantojuši dziedniecībā.

Lai arī Latvieši uzskata, ka sērūdeņradis ir pats veselīgākais no ķīmiskajiem savienojumiem, tad angļu wikipēdija tā toksiskumu salīdzina ar zilskābi.

Hydrogen sulfide is considered a broad-spectrum poison, meaning that it can poison several different systems in the body, although the nervous system is most affected. The toxicity of H 2 S is comparable with that of hydrogen cyanide. It forms a complex bond with iron in the mitochondrial cytochrome enzymes, thus preventing cellular respiration .

Since hydrogen sulfide occurs naturally in the body, the environment and the gut, enzymes exist in the body capable of detoxifying it by oxidation to (harmless) sulfate. [ * ] Hence, low levels of hydrogen sulfide may be tolerated indefinitely.

At some threshold level, believed to average around 300–350 ppm, the oxidative enzymes become overwhelmed. Many personal safety gas detectors, such as those used by utility, sewage and petrochemical workers, are set to alarm at as low as 5 to 10 ppm and to go into high alarm at 15 ppm.

Tomēr nav tik traki, jo redz mazā koncentrācijā tas visu laiku rodas cilvēka organismā. Tomēr indivīdiem, kam ir problēmas ar sērūdeņraža neitralizāciju gremošanas traktā [ * ], papildus tā deva var izraisīt problēmas.

Sērūdeņraža saturs minerālūdeņosIzvērtējot sērūdeņraža koncentrāciju Ķemeru apkārtnes ūdeņos, jāsecina, ka klusā vasaras vakarā uzlaist gaisā izplūdes vietu ar pavisam nejauši aizdegtu sērkociņu nebūs tik vienkārši.

Wikipēdija saka, ka:

Koncentrācijās no 4,5% līdz 45% veido sprādzienbīstamus maisījumus ar gaisu!

 

Piemēram, Talgi (Dagestāna) minerālavotu izplūdes vietās iespējas redzēt maģisko zilo uguni noteikti ir daudz lielākas. Šeit – Talgi avota smarža ir vismaz 10 reizes spēcīgāka, kā Ķemeros. Lai gan Ķemeru apkārtnē ir uzietas vietas, kas gāž no kājām daudz efektīvāk, kā saņemšanās beidzot padzerties no Ķirzakas avotiņa.

Labākās vietas, kur kārtīgi iegrābties ārstnieciskajās dūņās, ir atzīmētas šajā kartē:

Sēravotu izplūdes vietas

Avotu atrašanās vietas ir noteiktas pēc dzeltenā ūdens iekrāsojuma vietās, kas redzamas aerofotokartē. Burtisku nosaukumu ir ieguvusi upīte, kas iztek no Čaukciema purva – Smirdgrāvis. Arī lejpus tā ietekai Slocenē ūdens smarža ir jūtama, it sevišķi, ja peldus dodas pāri upei. Šajā upes posmā krastos ir vairākus metrus dziļi dūņu akači, pēc smaržas spriežot, ar īpaši veselīgu iedarbību.

Kā gāja sērūdeņradi meklējot var skatīt šajā video:

Ātru ieskatu sērūdeņraža pasaulē varēja gūt Smārdes Ziemas Rogainingā, kur tomēr nebija jārisina arī ar tā ķīmiju saistīti uzdevumi.

Sērūdeņraža Tehniski-ķīmiskie parametri:
120px-Hydrogen-sulfide-3D-vdW344px-Hydrogen-sulfide-2D-dimensions-h119
Sērūdeņraža molekulas modelis un struktūrformula
Citi nosaukumi: ūdeņraža sulfīds
CAS numurs: 7783-06-4
Ķīmiskā formula: H2S
Molmasa: 34,082 g/mol
Blīvums: 1,363 kg/m3
Kušanas temperatūra: -82,30 °C
Viršanas temperatūra: -60,28 °C
Šķīdība ūdenī: 0,4 g/100 ml (pie 20 °C)
0,25 g/100 ml (pie 40 °C)