Vārpas Ziemas Rogainings 2012

Vārpas Ziemas Rogainings

VĀRPAS ZIEMAS ROGAININGA EZULTĀTI Excel formātā ir šeit!
Pirmajā lapā spliti, otrajā grafiki 

KOMANDU CEĻI Vārpas ziemas rogainingā (2012):

Māris Avotiņš un Laimonis Skadiņš:
[map maptype=satellite style=”width:760px; height:500px;”  gpx=”/images/W20120218154253.gpx”  lat=56.6797 lon=23.6658 z=13 marker=”no”] Ir arī Māra Avotiņa laipni sagatavotie komandu  maršruti  RogainRoute programmā šeit  [zip], viss ir igauniski un krieviski, jāatarhivē un jāpalaiž [RogainRoute.exe] , pēc tam vienā brīdī ir jānorāda kur ir fails [2012-varpa.rada].

Kas, Kur, Kad: Vārpas  Ziemas rogainings, Vārpā (5 km uz ZR no Jelgavas centra,  18. februārī.

Vārpas Ziemas Rogainings

Vārpas Ziemas Rogaininga APVIDUS:

Padomju laikā šī bija stingri uzraudzīta teritorija Zemgales līdzenumā, kas aizsargāta ar vaļņu un grāvju sistēmām. Šeit ir sazarots ceļu, taciņu un ūdensceļu tīkls. Apvidu labi raksturo viena no tā augstākajām virsotnēm, kas atrodas 0,8 metrus virs jūras līmeņa.  Apvidus ir neparasti līdzens pat Zemgales līdzenumam. Tieši tāpēc ap 1940. gadu šeit tika izveidots militāras nozīmes lidlauks burtiski nogriežot no civilizācijas Vārpas ciemu, izveidojot skrejceļu pāri uz ciemu ejošajam ceļam.

Citas apvidus bildes skatāmas šeit  [papildināts 17.02.2012].

Jelgavas pusē apvidu sargā iespaidīgs dubults 2 metrus augsts dzeloņdrāšu žogs. padarot to vēl nepieejamāku, par Krievijas robežu Latgalē. Kontrasts ar 4 km attālumā esošo Jelgavas centru izpaužas klusumā, kurā pat krītoša adata izraisa troksni.

Milzīgie apvidus grāvji ir pārvērtušies aizputinātos sniega kanjonos, bet lauku virsmu veido cieti sapūsta sniega kārta, kas līdzinās Ziemeļpola ainavai, kuru vietām sabojā daudzskaitlīgi stirnu bari. (lielākajā ir 14 dzīvnieki). Balti bezgalīgajā ainavā lieliski iederas arī kūmiņa siluets. Lapsu šeit pārsteidz ziemas stihija brīdī, kad ārā no kārtējā megagrāvja pa vertikāli saputināto sienu ārā nekādi nevar tikt.

Viens no kontrolpunktiem (KP) atradās “seismiski aktīvā zonā”, kur periodiski darbojoties slūžām uz Auces upes, upē ir izveidojušies vairāki ūdens vulkāni. Visu to pavada tik baisa skaņa, ka otram KP šajā rajonā notrīcēja ceļi un neuzliku …
Gandrīz 10 km distances ir slēpojami brīvajā stilā, arī pārējā distance ir ērti veicama ar slēpēm. Ejot kājām arī nav ne vainas, vismaz ātrāk pārvarēsiet dažas reljefa formas, kuru kopējais augstums distancē būs ap 50 metriem, vai pat vairāk. Vakar veiktā ledus biezuma analīze, izdarot dziļurbumu cietajā dihidrogēnmonoksīda slānī Lielupes vidū uzrādīja veselus 50 cm ledus – jau var sākt gaidīt pavasara plūdu atrakcijas.

Lai arī apvidus pēc izjūtas kartē izskatās vienkārš, orientēšanās vietām būs nopietna arī gaismas apstākļos, bet naktī būs īpaši dramatiski.

Dalībnieki:  Visi kam patīk un interesē rogainings, orientēšanās un piedzīvojumi. Dalībnieki var startēt, gan komandās līdz 5 cilvēkiem vai individuāli. Tomēr tiek sagaidīts, ka tās būs 2 līdz 3 cilvēku komandas.

Pārvietošanās veids:  Pēc izvēles – kājām, ar slēpēm vai velosipēdu.

Nepieciešamais inventārs: Digitālais fotoaparāts, lai atzīmētos KP, un lukturītis. Drīkst izmantot arī mobilo telefonu, ja vien tajā var saskatīt attēla detaļas.

Karte:  Topogrāfiskā karte mērogā 1:25000, A4 formātā. Lai arī gandrīz viss tur būs uzzīmēts, tomēr atsevišķas taciņas, kalniņi, dīķi, grāvji un ierakumi kādreizējās slēgtajās teritorijās kartē nebūs redzami.

Distances garums  apmeklējot visus kontrolpunktus pa taisno ir ~27 kilometri.

Kontrolpunkti, atzīmēšanās un rezultātu nolasīšana:   Kontrolpunkti būs A5 formāta plastikāta kartītes ar atstarojošu sarkanu trijstūri un KP simbolu. Atzīmēšanās kontrolpunktā notiks nofotografējot pārējos savas komandas dalībniekus tiešā KP tuvumā (rokas stiepiena attālumā). Piedaloties individuāli pietiks ar KP attēlu, bet ir atļauts veidot arī pašportretus.

Splitu laiki tiks iegūti no KP fotogrāfiju uzņemšanas laikiem.
Rezultātiem tiks uzzīmēti grafiki, pielietojot pašu jaunāko grafiku zīmēšanas metodi orientēšanās sacensībām izvēles distancē.

  • Dalībnieku ierašanās no plkst.  14:00.
  • Starts/Finišs: pasākuma centrā nofotografējot pulksteni.
  • Starts atvērts no plkst.  15:00.
  • Finišs vēlams līdz plkst.  24:00.
  • Kontrollaiks: 8 stundas no starta brīža
  • Iešana pirtī no plkst.  20:00

Kontaktinformācija:  pa e-pastu  atis.luguzs @ gmail.com  vai tālruni 26761807

Rogainings Kuldīgā

Pavisam pēkšņi 5. decembrī Pēteris Īvāns nāca klajā ar Kuldīgas rogainingu. Uzreiz zvanu Arnem, vai viņam patiktu rogainings sestdien15. decembrī?

Uz vietas Pēteris nokrauj kaudzi ar izdales materiāliem, leģendām un KP aprakstiem. Jauka nianse – papildus karte, kur ķēpāties.

Ventas rumbaAr rogaininga distances parametriem pilnīgi pietiktu 24 stundām. Pavisam vairāk kā 100 kvadrātkilometru platībā ir izvietoti 75 kontrolpunkti. Tā kā neviens dalībnieks 10 stundās neapmeklēja pat pusi, ir nolemts rogainingu atkārtot kaut kad pavasarī. Tamdēļ arī karte netiek publicēta – ieguvēji, – kas piedalījās :).

Vai Kuldīgas rogainings bija interesants?

Dodamies pāri leģendārajam Ventas tiltam. Venta izskatās kā senlaiku ledāju upe. Pāri ūdenskritumam dodamies nevienu nemana, taču tas šķiet izaicinoši.

Kuldīgas rogainings, Riežupes ieteka VentāKP-64 Salas galā, kur sākas Ventas rumbas apvedkanāls paveras taustāmi filozofisks skats uz Ventu reizē ar pārdomām, ka peldēt tai pāri starp ledusgabaliem negribas, lai arī šī stratēģija turpmāk dotu daudz punktu.

KP-44 Rodas asociācijas ar ledājiem, kur mazāko apēd lielākais. Skats uz Ventu pilnībā likvidē vēlmi pēc atsvaidzinošas peldes.

Rogainings Kuldīgā, Milzu nokaltusī priedeKP-4 Milzu sekvoja, jeb lielā Kuldīgas priede. Prasījās uzkāpt, bet nācās samierināties vien ar pāris fotomirkļiem. Jādomā, kādam ir arī labāki uzņēmumi.

KP-3 Rodas zināmas problēmas ar meža stūra atrašanu. Karte 50000 mērogā, bet dabā vēl pāris neizteikti stūri visapkārt.

Pie 39 KP izlemjam, ka uz 45 KP Arne ies apkārt pa ceļu, bet es pa taisno pāri mazajai upītei un tad redzēs kam sanāks ātrāk. Pienākot pie upītes-grāvīša izskatās, ka varēs pārlēkt, bet tad ielūzt krasts… Nē tikai līdz celim. Kājām vismaz vairs nav karsti. Problēma ar lekšanu saasinās, jo lekt plānā ledū nav prāta darbs. Blakus ir liels melnalksnis ar zariem pāri grāvim, pie tiem turoties – pievelkoties izdodas tikt pāri. 1 cm biezais ledus ielūzt tikai dažviet, jo negribas visu svaru likt uz rokām. Tālāk viss vienkārši, jūtu, būšu pie KP pirmais.

KP-45 Dramatiska ieberzšanās meklējot … stigu krustpunktu. Kartē viss vienkārši, jāiet pa stigu gar izcirtuma-jaunaudzes malu, bet dabā stiga, tuvojoties KP vietai, lēnām izplūst, tāpat, kā jaunaudze tai blakus un pēc mirkļa esmu vienkārši meža vidū starp eglēm. Ņemu telefonu, lai stāstītu komandas biedram (kas aizgāja pa apvedceļu), ka esmu mežā pie egles un ko nu darīt? Bet, ak vai, zonas ar nav, mazliet negodīgā doma apskatīt aerofoto telefonā arī neizdodas. Izmisīgi pētu karti – bet tur (abās kartēs) smuks stigu krustpunkts, ko darīt? Liekas esmu uz mēness, kur lai iet? Dodos atpakaļ ar domu, ka varbūt pagāju garām. Nē, dodos atkal uz priekšu, ideju nav, bet brist kaut kur ārā (~ 1km) līdz atpazīstamam orientierim pavisam negribas. Sajūta ļoti nepatīkama, līdz pavisam klusi izdzirdu kā Arne mani sauc. Izrādījās pa meža biežņu nedagāju 90 metrus līdz KP. Te nu arī pieredzes mācība, ka virzienu vajag izturēt līdz galam, ja arī ceļš, kura līkumā Kp jābūt, jau sen kā beidzies :). Arne ir nosalis un pikts mani gaidot.

Filozofiskās pārdomās par kartogrāfiskām īpatnībām neatrodas arī nākamais – 2 KP. Mirklī, kad skaidrība pilnībā izbeidzas, izbrienam kaut kādā izcirtumā, kurā pa gabalu var redzēt kaut kādu KP. Hā, un te starp eglītēm dažāda lieluma meža cūči. Tos laikam mēdz šaut, jo tie pavisam klusi, klusi starp jaunaudzes aglītēm, lēnām zogas uz meža pusi. Te atcerējos Dzeldas mežus vasarā, kur cūči bija daudz sabiedriskāki, skaļi biedēja un nāca skatīties, kas kabatās. Šitie lēnām kā zirņi un pupas sabirst tuvajā mežā. Paši mazākie aiziet pēdējie. Dzeldā viens mazais aizskrēja uz otru pusi un tad mamma atnāca pārbaudīt, vai neesmu to nočiepis… – tā arī cūkai rādīju, ka rokās nekā nav. Bet nu tagad, situācija izskatījās kontrolējama un cūči ar ieaudzinātu asinskārā cilvēka respektu. Un tur jau mūsu 2 KP. Spriežot pēc cūkām, Māris S. (brauca (nesa) velo pa priekšu) te vēl nav bijis, tātad esam vienu profesionālu soli priekšā.

KP-38 Ir jau tumšs, atrodam. bet kur tad solītais piemineklis? Visapkārt tikai mežs, ai nē, re kur ir, betona klucītis ar diezgan briesmīgu uzrakstu, kā dārgie vācieši kara laikā te rīkojuši cilvēku safari, kopumā gūstot vairāk kā 600 trofejas. Brr, iedomājos kā viņi visi tur guļ.

Forsējam Riežupi virzienā 38 – 31 KP. Paskatos, nē, ledus šaubīgs, ūdens arī, sanestie koki neizskatās labi – lai pirmais iet Arne. Un viņš aiziet arī un upē neiekrīt. Nākas sekot, kaut kur pusceļā kājās sāk iezagties stīvums un jūtu, ka līdz pilnam ūdens kontaktam vairs nav tālu. Labi, ka ir jau otrs krasts klāt.

30 KP – ilgi tilta apakšā nevaram ieraudzīt, kur ir KP, zvanam Pēterim, kur ir? Tur. Skatamies 3. reizi, jā šoreiz ir…

Rogainings Kuldīgā, ala ar leduskritumu Riežupes krastā63 KP mēģinam ņemt pa taisno, bet azimuts apraujas brikšņainā gravā un nākas līst no meža ārā. Laukā jau ir attīstījies dramatisks putenis. Atceros, kā Francijā pēkšņi uznākušā sniega vētrā aiziet bojā komanda vienos šortos un T-krekliņos. Par laimi mēs esam gatavi skarbākam sniegputenim. Tuvojamies ceļam, bet tur nekā citādi, kā caur mājas pagalmu. Vējš gaudo, suns droši vien noslēpies, cenšos tumsā neuzkāpt tam uz ķepas vai bļodiņu paspert. Par laimi bļodiņas nav un dibenā nekas neieķeras līdz pat ceļam. KP rajonā citu dalībnieku pēdas neiet pa labāko trajektoriju, bet ameriku atklāt arī neviens negrib. Jā un tad jau KP beidzot ir. Blakus improvizēta ala, kuras ieeju aizsedz leduskritums. Alā, protams, ir jāielien, tur veiksmīgi sasitas fotoaparāts, jo viss slidenā ledū. Labi, ka Arnem fotoaparāts nekad nelūzt.

33 KP Mistiskais ķieģeļu ceplis. Pa ceļam laukā dalībnieku pēdas putenis ir gandrīz aizpūtis, vējā lokās virs sniega atlikušie zāles stiebri, un starp tiem plūst ledaini balti dūmi. Skaisti…, žēl, ka nav ar ko nofilmēt. Priekšā upe un izskatās, ka priekšgājēji nav pat dziļumu mērījuši. Un te arī vien krastā skatījušies, bet tak var redzēt, ka līdz potītei nemaz nav. Arni mana ūdens filozofija laikam ir aizkaitinājusi, reizē ar skaļu EJ!, sajūtu kā mani iegrūž upē. Tiešām nav līdz potītēm, kādi 5 cm vien. Jau vēlāk priecē tālā apvedceļa taka, pa kuru nākuši citi 🙂 Ceplis ir diezgan grandiozs, nu tāds pamatīgs ar vērienu.

Nu tad seko ilgais ceļš mājup pa Kuldīgas apvedceļu. Izejot no meža aizvēja vējš gāž vai no kājām un dvēsele knapi turas pie kauliem. Mugurā tiek uzvilkts viss, kas vien ir somā. Ļauni iesmīnu par kādu mopēdistu, kas izdomājis nez kur braukt, galvenais lai pirkstus pēc tam no stūres uz sāniem var nomaukt:) Zīmīgi piebremzē garāmbraucošs taksis. Arī citu automašīnu vadītāji laicīgi bremzē, jo aiz laba prāta neviens tādā laikā ārā neiet. Bet liekas, ka viņi tajā putenī neko daudz neredz, tāpēc brauc tā lēnām.

Pēdējais KP, īpatnēja lego būve pie skolas stadiona, stāvi vairākos līmeņos, vairākas kāpņu telpas, protams, bez margām un vietām bez ārsienām. Starp stāviem vaļējas šahtas un viss tā uzbūvēts, lai būtu jāveic pilns maršruts pa ēku, lai sasniegtu KP. Man patika, Arnem nē, kas tad pamestu māju nav redzējis :).

Un tad jau finišs skaistajā Kuldīgas vecpilsētā – maza tikai tā, mirklis un jau cauri.

Pāris KP, kur galīgi nekā nebija stāstā  ir izlaisti, interesantākie aprakstīti. Pavasarī būs velo rogainings un viss jau savādāk.

Officiālā pasākuma mājaslapa (rezultāti un pāris komentāri) šeit: Kuldīgas rogainings

 

 

Ķemeru robežakmens

Juris Urtāns:

Šim Ķemeru apkārtnē atrodamajam akmenim nav īsta nosaukuma. Kad vajag, to nosauc par robežakmeni vai vienkārši par lielo akmeni, kas gan ir pareizi, bet bezpersoniski. Parasti izcilākajiem almeņiem ir pašiem savs vārds, bet, pievienojot akmens vārdam tuvāko māju nosaukumu vai kādu citu iegājušos vietvārdu, akmens vārds iegūst pietiekami savdabīgu skanējumu, un arī citiem šī  vieta ir atpazīstamāka. Piemēram, Brūklāju Velnakmens vai akmens, ko dēvējam par Jaunauziņu Velna skroderi. Ja vēl māju un akmens nosaukuma priekšā pieliek pagasta kādreizējo vai tagadējo osaukumu (mūsu piemēros – attiecīgi Viļakas un Praulienas pagasts), tad šādi dēvēts akmens jau ir vieglāk vai grūtāk, ātrāk vai vēlāk, bet tomēr atrodams.

Lielais akmens, jeb Ķemeru robežakmens (23. aprīlis, 2012., foto: Atis Luguzs)
Lielais akmens, jeb Ķemeru robežakmens (23.aprīlis, 2012., foto: Atis Luguzs)

Robežakmens, par, ko vēlos pastāstīt, tiešām arī tagad atrodas uz robežas starp Rīgas rajona Slas pagastu un Jelgavas rajona Valgundes pagastu, tātad robežo ne tikai pagastus, bet arī rajonus. Pirmskara Latvijā stiga gar akmeni bija robeža starp Rīgas apriņķ un Jelgavas apriņķi, bet akmens rādīja robežas pagriezienu starp Slokas pilsētu un Kalnciema pagastu.19. gadsimtā te bija robeža starp Vidzemes un Kurzemes guberņu.

Tomēr vislielākā nozīme robežakmenim bija 18. gadsimta beigās (1783. – 1795.), kad tas apzīmēja robežu starp divām valstīm – Krievijas impēriju un Kurzemes hercogisti.

Grāvis uz Austrumiem no Robežakmens (23.aprīlis 2012, foto: Atis Luguzs
Grāvis uz Austrumiem no Robežakmens (23.aprīlis 2012, foto: Atis Luguzs)

Akmens atrodas taisnā līnijā ap kilometru uz austrumiem no Kalnciema – Jūrmalas šosejas, tomēr bez zinātāja vai precīzākas kartes purvainajā mežā tas ir grūti atrodams, bet zinātājam sausajos gadalaikos ir piebraucams pat ar vieglo automašīnu. Akmens atrodas rakta novadgrāvja ziemeļu pusē. Grāvis ir robeža starp Rīgas rajona Salas un Jelgavas rajona Valgundes pagastu; akmens atrodas grāvja Salas pagasta pusē.
Palielais akmens ir dabisks, ieapaļš; tā garums ir ap 4 m, platums – ap 3 m un augstums – 1,4 metri.

Ķemeru Akmenī iekaltā robežzīme
Ķemeru akmenī iekaltā robežzīme

Akmens līdzenajā virsmā iekalta paliela zīme: 56 cm gara līnija, kam vidū slīpi piekļaujas otra 40,5 cm gara līnija. Abu līniju trīs gali noslēgti ar nelielām iekaltām šķērslīnijām. Visu iekalto līniju dziļums ir aptuveni 1 centimetrs.

Vēsturnieki domā, ka zīme tika iekalta 1783. gadā, kad tika atrisināta kopš 1660. gada pastāvējusī problēma: “Kur, pie velna, šajā purvā īsti ir robeža!”.

Izmantojot mūsdienu kartes iespējas,

var redzēt, ka akmens atrodas gandrīz 60 metrus uz austrumiem no robežas lūzuma punkta, kur akmenim būtu jāatrodas. Savukārt stiga ir perfekti taisna visā savā 25 km garumā. Kā tad nākas, ka akmens neatrodas uz tās, ja kalpojis par galveno orientieri stigas veidošanas laikā? Tas ir neatbildēts jautājums.

Ar 1660. gadā noslēgto Olivas miera līgumu, kas izbeidza Zviedru – poļu karu, bija noteikts, ka teritorijai starp Daugavas grīvu un Lielupi uz augšu līdz Slokas upītei un no tās līdz jūras krastam pie Klapkalnciemajeb, vienkāršāk, Slokas novadam ir jānonāk zviedru valdījumā. Šī vienošanās līdz pat Ziemeļu karam nebija īstenota un Slokas apgabals palika Kurzemes hercogistes ziņā. Kad Krievija 1710. gadā Zviedrijas vietā kļuva par Vidzemes un Rīgas pārvaldītāju, tā mantoja arī Olivas miera līguma noteikumus. Vēlākos gados šī līguma sadaļa par Slokas novadu bija it kā piemirsta, bet, kad Rīgas tirgotāji sāka nemitīgi sūdzēties par šķēršļiem, kurus viņu tirdzniecībai lika Kurzemes hercogiste, Krievijas impērija ķērās pie šīs robežas noregulēšanas.

1783. gada maijā Rīgā tika sasaukti Krievijas un Kurzemes hercogistes pārstāvji, kuri noslēdza konvenciju par abu valstu robežu izmaiņām un ar to saistītajām saimnieciskajām  un tiesiskajām lietām. Tūlīt pēc tam jaunā robeža tika iezīmēta arī dabā. Tas notika tikai 12 gadus pirms tam, kad Kurzemes hercogisti iekļāva Krievijas impērijas sastāvā.

1783. gada apvidus karte
J.K.Broces 1783. gada Slokas apgabala plāns ar ķemeru robežakmens atzīmi (“Stein”)

No Kurzemes hercogistes atdalītā Slokas apgabala rietumu puses karti savā krājumā tajā pašā 1783. gadā pārzīmēja pazīstamais novadpētnieks J.K.Broce Robežu komisija toreiz noteica, ka jaunā robeža starp Kurzemes hercogvalsti un Krievijas impērijas Vidzemes guberņu sākas jūras krastā pie Lāču kroga un Lāčupes grīvas un tad gar Kaņiera ezera rietumu pusi ved uz lielu akmeni Ķemeru mežā, no akmens – uz Lielupes kreiso krastu tai vietā, kur, no dienvidrietumiem nākdama, Rīgas un Kurzemes zemju robeža iznāk Lielupes labajā krastā.

Robeža stājās spēkā ar senāta 7./18. jūlija ukazu (Kurzemes un Krievijas teritorijās tika lietots par tajā laikā 11 dienām atšķirīgs (Gregora / Jūlija) kalendārs). Līdz ar to var samērā droši apgalvot, ka akmenī iekaltā zīme datējama ar 1783. gadu un pats akmens varētu tikt saukts par Ķemeru robežakmeni.

Jādomā, ka lielu izmēru akmens kā laba robežzīme purvainajā un samērā vienmuļajā mežā piesaistīja tā laika mērnieku uzmanību un, robežu nosakot, trūkstot citiem zīmīgiem orientieriem, akmens tika izvēlēts un arī apzīmēts kā robežas pagrieziena punkts. Šo robežas lūzumu jeb pagriezienu rāda akmenī iekaltā zīme.

Noteiktā robeža 12 gadus (1783. – 1795.)  bija arī robeža starp divām kalendārajām tradīcijām, jo Krievijas impērijā vēl tika lietots Jūlija kalendārs, bet Kurzemes hercogistē – Gregora kalendārs, kas tolaik atšķīrās par 11 dienām. Pārkāpjot šo robežu datums mainījās uzreiz par 11 dienām.

1795. gadā, kad Kurzemes hercogisti iekļāva Krievija impērijas sastāvā, Kurzeme nonāca gandrīz 2 nedēļas tālā pagātnē, vēlreiz tās izdzīvojot. Ja officiālajā pievienošanas dienā bija 28. marts, tad nākamais rīts, piemēram Kuldīgā, atausa jau kā 18. marts :).

Lai arī starpvalstu robeža bija spēkā tikai 12 gadus, savā laikā starp valstīm oficiāli noteiktā robeža arī pēc tam savu nozīmi nezaudēja, un arī mūsdienās šīs robežas tradīcija ir saglabājusies.

1783. gadā robeža, izcērtot stigu, tika novilkta caur pirmatnīgu mežu. Tālāk uz ziemeļrietumiem no lielā akmens robežstiga gāja pa vietu, kur nedaudzus gadus vēlāk ap veselības sēravotiem sāka veidoties Ķemeru kūrorts. Viena no Ķemeru pirmajām ielām, kuras virziens sakrita ar robežstigu, tā arī tika nosaukta – par Robežu ielu.

Mūsu dienās senā stiga kūdras purvā uz ziemeļrietumiem no akmens vairs nav saskatāma, jo te jaunākos laikos veikta kūdras izstrāde. Tomēr pēc pāris kilometriem aiz purva stiga atkal ir sazīmējama kā rakts novadgrāvis.

MērnieksAprakstītais Ķemeru robežakmens ir vērtīgs kā robežzīme, kas izveidota konkrētai robežu noteikšanas vajadzībai konkrētā laikā – 1783. gadā. Tas ir sava laika politisko notikumu, Krievijas impērijas ekspansijas, mērniecības zināšanu un arī kultūrvēstures liecinieks.

Lai arī mūsu dienās krūmos ieaugušajam un nezinātājam grūti atrodamajam Ķemeru lielajam akmenim iznīcības briesmas nedraud, tomēr savas nozīmības dēļ to būtu vērts arī valstiski aizsargāt un varbūt veicināt arī to, lai kāds no steidzīgajiem šosejas braucējiem šo akmeni apmeklētu un apskatītu.

Bet varbūt arī  baigi apmeklēt nevajadzētu, lai nav kā Abavas velnakmenim, kur aiz atkritumu vaļņa to no ceļa grūti saskatīt 🙂 Labi, ja zinās, ka kaut kur tāds akmens ir, un ja gribēs – atradīs.

Ja gribam jubileju, tad 2013. gadā aprit 230 gadi, kopš Ķemeru akmens ieguvis robežzīmes funkciju.

Mazliet no leģendārās robežas varēs redzēt Smārdes Ziemas Rogainingā, kas notiks 2013. gada 19. janvārī.

Izdzīvošana ziemas pārgājienā

Pavisam nopietns raksts par to kā doties ekstrēmā ziemas pārgājienā.

Lai arī daudzi dalībnieki ir ļoti pieredzējuši līdzīgos pasākumos, tomēr vēlreiz izstāstīšu, kas obligāti ir jāievēro, jāsagatavo un jāņem līdzi, lai varētu komfortabli baudīt apkārtējo dabu un koncentrēties distances veikšanai.

Pirms izdzīvošanas blēņu stāstiem piedāvāju noskatīties nopietnu video, kā autors arī pats piedalīsies šajā pasākumā. Īpaša vērība skatoties video ir jāpievērš tieši sīkumiem. Par svīšanu sākumā nevajag pārāk satraukties, tas nozīmē arī to, ka vēl neesat nosalis, kas īstermiņā noteikti ir bīstamāk :]

Zemāk dots saraksts ar lietām un zināšanām, kas manuprāt liekas svarīgas:

  • Karsta tēja termosā ir pavisam OBLIGĀTAIS ekipējums.
  • Jebkādam dzeramajam vēlams būt siltam. Dzeršanās sistēmu jāvelk pēc iespējas zem drēbēm, lai šķidrums neatdziest. Arī trubiņu vēlams glabāt zem drēbēm. Pēc dzeršanas tajā var iepūst gaisu – tā neaizsals un nesāks tecēt :), ja aizmirsīsies aiztaisīt.
  • Pirmajiem gājējiem noderēs sniega kurpes.
  • Ar slēpēm labāk nē, dažviet tās būs jānes rokās, un pārvietošanās pa “vieglu” sniegu būs lēnāka kā kājām.
  • Apaviem nedrīkst pūst cauri vējš (ir daži tādi dārgi modeļi, lai vasarā labi vēdinās pēdas). Tādos apavos arī ūdens staigās iekšā un ārā, un pēdas nosals ļoti ātri.
  • Aukstā laikā, pretēji pieņemtajam uzskatam, par slapjiem apaviem nevajag uztraukties, ja vien to siltuma izolācija atļauj apavu virspusei pārklāties ar ledus kārtiņu. Ledus, atšķirībā no šķidra ūdens, slikti vada siltumu.
  • Visticamāk, ka ik pa laikam sanāks iekāpt ūdenī līdz potītei, un tādā gadījumā arī ekstrēmi dārgas termozeķes sāks laist garām siltumu. Lai arī daudzi smaida, tomēr parasti iepirkumu maisiņi uz 20 Ls vērtām termozeķēm ievērojami palielinās to citādi labās siltuma īpašības, īpaši stāvot uz vietas ūdenī.
  • Ledus uz apaviemĻoti svarīgi ir lietot bahilas vai bikses kas noslēdzamas pāri apavu priekšpusei, lai nebirst iekšā sniegs. Kombinācijā ar sasalstošu ūdeni tur ātri var izveidoties ledusgabals, kas spiedīs potīti no priekšpuses. Labi, ja viss apavu potītes perimetrs ir nosegts, un sniegs tur netiek iekšā. Svarīgi, lai nekarājas nekādi šņoru gali, un lai vispār dažādu galu skaists ap potītēm ir minimāls. Dažādi auklu un pat diegu gali ir vietas, kur veidosies ledus bumbuļi. Kas minimālākajā  variantā traucēs komandas biedrus ar savu grabēšanu, bet sliktākajā – ievērojami apgrūtinās iešanu.
  • Pavisam lēta ir šāda sistēma  – plānas zeķes, tad celofāna maisiņš, tad otrs zeķu pāris, tad vēl viens maisiņš un tad trešais zeķu pāris. Ar to vajadzētu pietikt, vēl var uzvilkt trešo maisiņu. Maisiņu galus pietin ar līmlentu ap potīti, bet vaļīgi. Kamēr apavi būs sausi, pēdām būs mazliet par karstu, un ik pa laikam iekāpt ūdenī būs pat patīkami (sākumā).
  • Survival Blanket – laba lieta, un vēl labāk to uzreiz maisiņu veidā uzvilkt kājās. Jo, ja tiešām radīsies vajadzība to pielietot -20 grādos, visticamāk, ka tas vairs nepalīdzēs, bet dažas minūtes jūs iegūsiet, kas var izrādīties svarīgi.
  • Siltuma zinātnes cienītāji var paspēlēties ar melnu apģērbu pie ādas, un baltu vai spoguļtipa (metālisku) apģērbu un apaviem ārpusē. Tas nodrošinās pareizu siltuma starošanu. (Sildoties pie ugunskura, krāsu secība lietojama otrādāk).
  • Jaunākie siltuma starošanas pētījumi ir atklājuši, ka materiāla virsmas laukumam, no  kura atstarojas/izstarojas siltums ir lielāka nozīme kā tā biezumam. No šī viedokļa noteikti labāk ir 2 plāni džemperi, nekā viens biezs, tāpat arī ar biksēm, zeķēm un cimdiem.

Salstoši roku un kāju pirksti ir organisma fizioloģiskā reakcija, ja ķermenim ir vēsi. Tiek sašaurināti asinsvadi ķermeņa ārējos slāņos. Tas ir ļoti labi, jo ekonomē siltumu, tomēr, kad ķermenis ar to pārāk aizraujas, var iegūt pirkstu apsaldējumus. Ar šo problēmu var cīnīties lietojot alkoholu, kas paplašina asinsvadus. Taču, ja iegāzīsieties kādā mazāk aizsalušā grāvī, hipotermija iestāsies pāris minūtēs, jo ar paplašinātiem asinsvadiem siltums tiks zaudēts ĻOTI strauji. Tātad, jebkādu “groku” labāk atstāt mājās, bet OBLIGĀTI līdzi paņemt termosu ar KARSTU TĒJU. Aukkkstā laikā tā ir dzīvības vērtē. Labi, ja jebkāds līdzi paņemtais dzeramais ir silts, aukstu lietot ir bīstami, jo organisms reaģēs atslēdzot siltumu rokām un kājām. Pēc tam tās sasildīt varēs tikai, ja jums būs karsti, un tas nenotiks ātri. Pirkstu salšanas gadījumā, rokas var apļot, ar centrbēdzes spēku iedzenot asinis pirkstos. Kājām šo metodi lietot būs sarežģīti. Ilglaicīgi tā nedarbosies, jo enerģija vienalga kaut kur ir jāpaņem, un rokas atsāks salt līdz ar apļošanas beigšanu.

Jāģērbjas ir tā, lai lēnām ejot būtu silti un somā līdzi obligāti jābūt vēl kādam apģērba gabalam. Sākumā, protams, būs karsti, tad varēs kaut ko vilkt vaļā vai vilkt nost. Tomēr distances otrajā daļā organisms pilnībā pāries ekonomiskā enerģijas ražošanas režīmā un tad noteikti paliks vēsi. Ja līdzi būs tikai tas apģērbs, kas startā, kļūs auksti, un sāks salt rokas un kājas un tas aukstā laikā ir bīstami.

Rezerves apģērba komplektā noderīga būs jaka, kurai vējš vispār nepūš cauri. Bezvēja apstākļos arī -30 grādos var stāvēt T-kreklā, bet spēcīgā vējā un mitrā gaisā var ātri nosalt +5 grādu temperatūrā. Noslēpums ir tajā, ka aukstākam gaisam ir mazāka energoietilpība. Šis kļūst aktuāli, piemēram, kad uz meža ceļa paslīd kāja un jūs iegāžaties ar ūdeni pilnā neaizsalušā forvardera risā visā augumā. Ja ir bezvējš, jūs varat novilkt slapjās drēbes, tās izgriezt un vilkt atpakaļ. Savukārt, ja pūš vējš, ļoti noderīga būs jaka, kas nelaiž cauri ne vēju ne mitrumu. Drēbes tādā jakā nežūs, bet ūdens arī neiztvaikos paņemot projām siltumu.

Ļoti aukstā laikā, ja mugurā būs pietiekoši biezs drēbju slānis (jo vairāk apģērba slāņu jo labāk), aizsargjaka jums izveidosies automātiski, sasalstot apģērba ārējam slānim. Kolīdz tas pārvērtīsies ledū, siltuma zudumi strauji samazināsies, jo ledus ir ļoti labs siltuma izolātors atšķirībā no ūdens, kā molekulas atrodas kustībā un lieliski vada siltumu.

Lai ledus slānis varētu rasties apģērba ārējā slānī, tam fiziski ir jābūt ar kaut kādu biezumu, kur 40+ grādu siltuma gradientam likties. To var panākt ar apģērbu, kas satur daudz mazkustīga gaisa, piemēram, no cauruļu tipa šķiedras austs apģērbs.Ledus lāča kažoka mati arī ir caurules ar vidū ieslēgtu gaisu.

Ledus lācis, kā ziemeļu izdzīvotājs vēl interesants ar to, ka tā āda ir melna. Kāpēc baltajam kažokam apakšā vajag melnu ādu? Melna virsma tāpēc izskatās melna, ka tā ievērojami mazāk izstaro elektromagnētisko starojumu, arī siltumu. Bet, ja lāča kažoks būtu melns, tad tā virsma saulē varētu sasilt un saskarē ar sniegu tas kļūtu slapjš, un matu galos veidosies ledus bumbuļi. Tāpēc kažoks ir balts, lai viss tiktu atstarots un tā virsma nesiltu un saglabātos pēc iespējas aukstāka. Ideāls variants šeit būtu spoguļa tipa kažoks, kas īstenībā arī tāds leduslācim ir, skatoties uz to siltuma radarā – lācis nav redzams :). Melnās iekšpuses un baltās ārpuses labās īpašības vēl nav līdz galam izpētītas, taču polāros apstākļos tam var būt nozīme.

Tas pats attiecas arī uz apaviem. Tie nedrīkst būt pārāk plāni. Samirkšanas gadījumā zeķu un apavu kopējam biezumam ir jānodrošina iespēja apavu ārējam slānim sasalt ledū, pēdām vienlaicīgi saglabājot komforta temperatūru. Ledus slānis novērsīs siltuma zudumus. Ja apavi būs pārāk plāni, apledojuma slānis neizveidosies. un pēdas slapjos apavos var atdzist kritiski, ik uz soļa kausējot arī apkārtējo sniegu. Bet pēc tam jau sasalstot kopā ar to saturu.

 

 

Airēšanas maratons VELNAGRĀVIS 2013

Nākamais airēšanas maratons “Velnagrāvis” notiks 2014. gada 21. jūnijā


Rezultāti

Lejuplādēt rezultātu *.xls failu: 2010 | 2012 | 2013

Laiks kopā Vieta kopvērt. Klase Grupa Vieta grupā Komanda
Vārds Uzvārds
8:10:00 I Open M I Rumakss
          Arnis Kalniņš : 1967
          Jānis Blanks : 1974
          K2
8:54:48 II Open M II GARIE AIRI
          Jurijs Seļezņovs : 1958
          Māris Sokolovskis : 1970
          2 x K1
9:11:17 III Open M III Airesana.lv
          Jānis Balodis : 1981
          Raivo Ločmelis :
          2 x K1
9:37:00 4 Vista M I My Sport
          Māris Sumčenko : 1980
          Jānis Zaļaiskalns : 1988
           
9:48:50 5 Vista X I Vivere – Gandrs
          Jānis Andersons : 1966
          Dace Linde : 1977
           
10:00:54 6 Kanoe X I Paxaros Idiotas
          Ilze Balode : 1978
          Jānis Saulītis : 1983
          C2
10:19:51 7 Vista M II eBIOpower
          Gatis Gaņģītis : 1982
          Māris Volbergs : 1984
           
10:39:05 8 Vista X II ZAJEC
          Zane Dzirkale : 1983
          Juris Kļaviņš : 1966
           
10:54:25 9 Vista M III Drukas Divīzija
          Henrijs Rullis : 1975
          Andris Vecvagars : 1977
           
10:58:36 10 Vista M 4 Resnais Susurs
          Māris Avotiņš : 1972
          Ainārs Cīrulis : 1958
           
11:36:28 11 Open X I Bebri
          Ilze Vabole : 1958
          Vairis Kārkliņš :
           
12:57:40 12 Vista X III Stundiņi
          Ilze Stundiņa : 1986
          Jānis Stundiņš : 1984
           
14:05:40 13 Vista W I Strauja upe tecēj
          Edīte Pedo : 1977
          Ilze Ekšteina : 1972
           

Par airēšanas maratonu “Velnagrāvis”

Airēšanas maratona "Velnagrāvis 2013" starta panorāma
Airēšanas maratona “Velnagrāvis 2013” starts

Airēšanas maratons “Velnagrāvis” ir airēšanas sacensības apkārt Jelgavai. Pilsētas apkārtnes ūdens ceļi ļauj to apbraukt gandrīz pilnībā (~ 90 km). Airēšanas maratonā parasti ir iekļauts mazāks aplis (~45 km) apbraucot tikai pusi pilsētas. Airējot tikai uz priekšu starts un finišs sanāk vienā un tajā pašā vietā – Jelgavā, Pasta salas airēšanas bāzē. Sākot ar 2013. gadu “Velnagrāvis” ir iekļauts Latvijas airēšanas maratonu kausa izcīņā.

Kas ir Velnagrāvis?

www.zudusilatvija.lv raksta, ka Velnagrāvis ir ~ 100 gadus sena upe, kas radusies 19. gadsimta beigās savienojot Iecavu ar Garozes upi.

Velnagrāvis ir unikāla Jelgavas apkārtnes upe ar smilšainiem krastiem, ievērojamu straumi, un tā vienīgā no vairāk kā 200 apvidus upēm tek dienvidu virzienā. Vizuāli Velnagrāvis ir līdzīgs Gaujai Igaunijas pierobežā, bet ir tikai 1,8 km garš un savieno Iecavu ar Garozes upi. Faktiski Iecavas ūdeņi aiztek pa Velnagrāvi līdz Garozes upei un Lielupei. Pēc Velnagrāvja Iecava kļūst 20-reiz šaurāka un veido airēšanas maratona grūtāko posmu.

Cik gara ir Airēšanas maratona VELNAGRĀVIS distance?

Velnagrāvis ir airēšanas sacensības apkārt Jelgavas pilsētai. Kopējais distances garums ir ~ 45 km. Pa vidam tiek plānoti 2 x 3 km kāju orientēšanās posmi, lai var izlocīt kājas.

Velnagrāvja maršruti

2010. gadā tika braukts attēlā iezīmētais maršruts pa labi no Jelgavas centra (violetā krāsā), bet 2012. gadā – pa kreisi, jeb sarkanajā krāsā zīmētais maršruts. Abi maršruti ir aptuveni viena garuma, kas atbilst klasiskajai maratona distancei, bet dabā izstiepjas līdz ~50 km. Braukšanas virzienu nosaka Velnagrāvis, kam vienīgajam ir jūtama straume, pret kuru braukt varētu būt grūti. 2013 gadā ir izvēlēta violetā krāsā attēlotā distance.

[map lat=56.652216 lon=23.735104 z=8 marker=”yes” infowindow=”Velnagrāvis – straujākā Jelgavas apkārtnes upe” style=”width:584px; height:250px; border:1px solid gray; margin: 12px 20px 6px 0px; float:left;”]

Kur un kad airēšanas maratons notiks?

Jelgavas apkārtnē, sestdien, 2014. gada 21. jūnijā. Starta un finiša vieta paredzēta Jelgavā, Pasta salā.

Vai Velnagrāvis ir vienīgais airēšanās maratons Latvijā?

Pazīstamākie Latvijā notiekošie airēšanās maratoni ir:

Kurš var piedalīties?

Ikviens, kam patīk upes, airēšana un orientēšanās. Airēšanas treniņš pirms starta ir ieteicams, jo citādi sāksies nekomfortabla izdzīvošana distances otrajā daļā un tam sekojoša izstāšanās.

Ar kādām laivām var piedalīties?

Pavisam būs 3 laivu klases – VISTA, KANOE un OPEN. Vistā braukšana notiks ar divvietīgām smailītēm Vista Perception, Kanoe klasē ar kanoe laivām, bet Open klasē varēs startēt ar jebkādu citu nemotorizētu laivu, tomēr domāts, ka tās būs pārējās smailes un kajaki ar labām ātruma īpašībām. Open klasē komanda var startēt arī ar 2 vienvietīgām laivām.
Laivu klašu attēli – VISTA, KANOE un OPEN:

Vai ir nepieciešama sava laiva?

Ļoti labi, ja jums tāda ir. Bet, ja nav, tad par 18 latiem var iznomāt un sacensību vietā saņemt VISTA Perception smailīti vai KANOE laivu komplektā ar airiem un drošības vestēm.

Vai sāksim un beigsim braukt vienā un tajā pašā vietā?

Protams, jo Zemgalē upes tek pa apli. Noderīgs būs kompass un karte, jo straume var tecēt abos virzienos, atkarībā no tā, kur ir nolijis lietus vai pūš vējš.

Vai būs arī kājām veicami posmi?

Galvenā distance būs veicama laivās, bet uz dažiem kontrolpunktiem var būt jāaiziet kājām. Paredzēti 2 aptuveni 3 km gari kāju posmi, kuros izlocīt kājas pēc ilgas sēdēšanas laivā.

No cik dalībniekiem jāveido komanda?

Komandu paredzēts veidot no 2 dalībniekiem.

Kādi būs airēšanas apstākļi?

Airēt vajadzēs sākot no Olimpiskiem apstākļiem Lielupē, līdz Amazones džungļu cienīgam bezceļam, kur nebūs izlēgta arī šķēršļu apnešana. Notraipīt laivu ar dubļiem nebūs problēmu.

Zāļainākos un šaurākos upju posmos iespējama odu klātbūtne. Ievērojams odu faktors sagaidāms tiem, kas nebrauc pirmie. Tāpēc mierīgas braukšanas cienītājiem pretodu līdzeklis būs vitāli nepieciešams. Labā ziņa: Lielupes plašumos odu praktiski nav.

Vai es varu redzēt 2010. gada trasi?

Šeit 2010. gada Velnagrāvja kausa dalībnieka Matīsa veiktais ceļš:

Kurš uzvarēja Velnagrāvja kausā 2010. gadā?

2010. un 2013. gadā par Velnagrāvja uzvarētājiem kļuva Jurijs Seļezņovs un Māris Sokolovskis. Īss apraksts kā gāja uzvarētājiem Kurzemnieks.lv lapā

Kādas ir atsauksmes par iepriekš notikušām sacensībām?

Labas 🙂

Pirmsstarta informācija:

  • Ierašanās no 9.00
  • Starts: 10.00
  • VISTA klase airē ar standarta tūristu airiem, citādi komanda tiks ieskaitīta OPEN klasē.
  • Karte būs A3 izmēra, bet pārlocīta uz pusēm un ievietota A4 kabatiņā. Distances apraksts būs uz atsevišķas A4 lapas.
  • Kāju posmos fotoattēlos pie KP jābūt redzamiem abiem dalībniekiem, citur – vienam.
  • Foto kameru vai telefonu ieteicams iesiet saitītē pie rokas, jo būs jākāpj virs ūdens, un arī tāpat no laivas tas var iekrist ūdenī.
  • Par Lielupi mazākās upītēs ļoti ieteicams pretodu līdzeklis – lai netraucēti var klausīties putnu dziesmās. Pirmajiem tiks arī nātres, ar plikām kājām un rokām distanci veikt nav ieteicams.
  • Papildus dzeramo ūdeni un pīrādziņus varēs dabūt kāju posmu starta/finiša vietās.
  • Paredzamais distances veikšanas laiks 8 -10 stundas, ~ 49 km.
  • Ūdens līmenis ir zems. Tāpēc Iecavas augšpusē ir mazliet vairāk traucējošu koku un zaru, kā 2010. gada braucienā. Labā ziņa – KP atradīsies mazāk mežonīgās vietās, tomēr iekulties neceļā būs iespējams.
  • Pavisam apvidū atradīsies 22 kontrolpunkti (KP), no tiem 6 KP kāju posmos, 4 KP būs ņemami no laivas, pēc pārējiem būs jāizkāpj krastā.
  • Pirtiņa un vakariņas no 19:00, apbalvošana ~ 20:00.

Skaistumkopšanas veikals - Košums



Laivu brauciens – Lielupes Ekspedīcija 2013

Bauskas Pils - skats no Mēmeles aprīļa sākumā


Pēc Aigara lūguma un saistībā ar globālās sasilšanas izraisīto aukstuma periodu pārceļas tālāk uz 20. aprīli. Pēc YR.no laika apstākļu ilgtermiņa prognozes Biržai apvidū var redzēt, ka sākot ar 11. aprīli ir gaidāmas tikai pozitīvas temperatūras, ka liks pavasarim un ūdenim beidzot atnākt. Plūdu kulminācija būs tā ap 18. aprīli, bet arī 20. aprīlī straume noteikti vēl spēs priecēt 🙂


Laivu brauciena Apraksts

Izveido lielisku komandu no 3 cilvēkiem un piedalies piedzīvojumu ekspedīcijā pa Zemgales likteņupi – Lielupi, posmā nedaudz virs Bauskas Mēmeles upē, garām Mežotnes pilskalnam, un līdz Staļģenei Lielupē.

Laivu brauciens notiek 20. aprīlī – laikā, kad upē tradicionāli ir visaugstākais ūdens līmenis. Aprīļa sākums ir laiks, kad krasta ainavu vēl neaizsedz plaukstoši koku zari, un saulainākās vietās uzziedējušās zilās vizbulītes var saskatīt pat no laivas. Mēmele un Lielupe plānotajā ekspedīcijas posmā pārsteigs ar klinšainiem krastiem un lielākām krācēm, kā Zemgales līdzenumā varētu sagaidīt. Laivu braucienā būs vairāki piedzīvojumu uzdevumi, kas būs veicami arī izkāpjot no laivas un apmeklējot vietas tuvāk un tālāk no krasta. Pašā ekspedīcijas noslēgumā dalībniekus sagaidīs krāšņais Mežotnes pilskalns, vairākas senas baznīcas un viesmīlīgā Staļģenes skoliņa.

Laivu brauciens - Lielupes ekspedīcija 2013

Sākotnējais plāns ar laivu nobraukt Lielupi no Bauskas līdz Jelgavai ir mazliet pamainīts. 50 km airēšanas maratons ir samazināti uz 30 km laivošanas vidējo distanci, kas piemērots arī mazāk skarbiem dalībniekiem, un veicams pavisam relaksētā maratona tempā.

Lielielupes ekspedīcijā līdz Čakstes villai “Auči” neaizbrauksim, bet senā Salgales baznīca gan būs.

Salgales baznīca tika 2. Pasaules karā sašauta ar dažādu tipu artilērijas šāviņiem. To sprādzienu pēdas vēl joprojām ir redzamas uz baznīcas mūriem.

Laivu brauciena sākumdaļā būs mazliet skarbāks posms ar Latvijas mērogiem lielām krācēm un jautrāku laivošanu. Zemāk video gandrīz tieši tā, kā tas būs.

Starp dažādu piļu, pilskalnu un citu vēsturisku vietu apmeklēšanu

būs arī vairāki virvju un citi spēciālie uzdevumi. Daļēji maršruts sakritīs ar 1. Barona Mantojumu, tikai šoreiz cits, daudz ātrāks ūdens un arī laivas. Brauciena finišs ir paredzēts ne Mežotnes pilskalna senajā ostā, bet Staļģenē.

Kultūrvēstures sākot ar Bausku būs diezgan daudz un nāksies paskraidīt pa krastiem labāko kultūras rakursu ar fotoaparātu meklējot.


Laivu brauciena Nolikums

[atjaunots 2013. gada 16. februārī]

1. Kas tas būs?

Pasākuma mērķis ir labi pavadīt laiku, meklējot Lielupes izteku un iepazīstot Bauskas – Mežotnes apvidus kultūrvēsturi, inženiertehniskās būves un dabas objektus.

Tā kā airēšanas maratons tas tomēr nebūs, tad papildus laivošanai Mēmelē un Lielupē, visā laivu brauciena garumā būs vairāki piedzīvojumu uzdevumi un orientēšanās disciplīna ar atzīmēšanos foto kontrolpunktos.

2. Sacensību vieta un laiks

[map lat=56.5715 lon=23.9605 z=8 marker=”yes” infowindow=”Pasākuma centrs Lielupes ekspedīcijai” style=”width:300px; height:250px; border:1px solid gray; margin: 12px 0px 6px 20px; float:right;”]

Sestdien, BAUSKĀ, 2013. gada 20. aprīlī.

Sacensību CENTRS un FINIŠS atradīsies Staļģenes skolā.

Uz STARTU Mēmeles upes krastā dalībnieki tiks nogādāti ar autobusu.

  • No 9:30 dalībnieku ierašanās, sacensību karšu un inventāra saņemšana.
  • 10:30 izbraukšana uz starta vietu.
  • 11:00 starts.
  • no 17.00 – 19:00 sacensību finišs.
  • 20:00 Sacensību uzvarētāju apbalvošana.
  • līdz  7. aprīļa 12:00 afterparty ar ēšanu, pirti un pēdējo komandu sagaidīšanu.

3. Sacensību dalībnieki

Par sacensību dalībnieku var kļūt ikviens, kurš apzinās savas spējas veikt distanci, piekrīt šī Nolikuma noteikumiem un ir nokārtojis pieteikuma formalitātes. Dalībnieki, kas jaunāki par 18 gadiem, var piedalīties tikai vienā laivā ar kādu no saviem vecākiem vai to pilnvarotu pavadoni. Sacensībās piedalās 3 dalībnieku komandas vīriešu (M), jauktajā (X) vai sieviešu (W) grupā.

 

4. Laivu klases

Komandas pa laivu klasēm (kanoe vai smailītes) dalītas netiks. Straumes ātrums upē būs diezgan liels, lai arī neairējot varētu nejauši pabraukt garām kādam kontrolpunktam. Svarīga laivas īpašība būs ērta iekāpšana un izkāpšana no tās, jo ik pa brīdim būs jādodas krastā pē ckārtējā kontrolpunkta.

5. Distance

Laivu braucienā veicamā distance 30 km (ar laivām) gara. Tā sāksies Mēmelē Bauskā, un vedīs līdz Staļģenei. Kopējais kājām veicamais attālums ir ~ 7 km, kas būs veicams pa maziem nogriežņiem, no kuriem pēdējais būs 3,5 km garš – no laivu finiša līdz sacensību centram.

6. Atzīmēšanās kontrolpunktos

Atzīmēšanās kontrolpnktāKatrai komandai tiks izsniegta apvidus karte ar atzīmētiem kontrolpunktiem, kas sacensību gaitā jāapmeklē. Kontrolpunktus atļauts apmeklēt izvēles secībā, taču ievērojot kartē noteikto kustības virzienu.

Atzīmēšanās kontrolpunktos notiek ar digitālo fotokameru, nofotagrafējot vienu komandas dalībnieku tiešā KP tuvumā (dabā ne tālāk par 2 m), tā lai ir redzams KP objekts un komandas dalībnieks.

Visiem KP jābūt fiksētiem ar vienu kameru. Ieteicamais foto attēlu lielums ir 1 līdz 3 megapikseļi.

7. Sacensību vērtēšana

Par vienu KP apmeklējumu komanda iegūst 1 punktu. Par katru iztrūkstošu KP fotoattēlu komandai tiks pieskaitītas 30 minūtes pie distancē pavadītā laika. Par uzvarētāju kļūst tā komanda, kas distancē pavadījusi mazāk laika.

8. Nepieciešamais inventārs

  • Laiva – pašiem sava (modelim nav speciālu ierobežojumu), vai piedāvājam nomāt  Kanoe vai piepūšmu gumijas laivu, kas ir stabilas un pietiekami ātras. Laivas nomas maksa ir 16 lati. Komplektā ar laivu saņemsiet drošības vestu un airu pāri. Laivu saņemsiet gatavu pie ūdens 🙂
  • Glābšanas veste (katram dalībniekam).
  • Kompass – noderēs, lai pareizi pagrieztu karti un saprastu uz kuru pusi jāairē, jo straumes virziens Zemgales upēs var mainīties.
  • Pārtika un dzeramais ūdens (pēc dalībnieka ieskatiem). Avotu apvidū nav.
  • Digitālais fotoaparāts ar uzlādētu akumulatoru un iespēju ievietot ūdensdrošā iepakojumā.
  • Mobilais telefons (vismaz viens uz komandu). Digitālā fotoaparāta vietā var izmantot mobilo telefonu, ja vien tam ir pietiekami liels displejs attēlu apskatei.
  • Piemērots apģērbs – Saulē būs silti, tomēr ēnā vēl būs atrodama ziema. Upē var gadīties vietas, kur drēbes var izmirkt. Tāpēc noderīgs varētu būt rezerves džemperītis, ja slapjo arī pēc izgriešanas atpakaļ vilkt negribēsies. Hidrotērps ir ieteicams tad, ja krastu pēc peldes uzsākšanas gribēsies sasniegt nesteidzīgi. Savukārt skraidīt pa krastu pārāk biezā neoprēnā varētu būt par karstu (saulainā laikā).

9. Dalības maksa un Pieteikumi sacensībām

Pieteikšanās sacensībām notiek izpildot pieteikuma anketu internetā www.multisports.lv un apmaksājot dalības maksu. (Norādītajā dalības maksā nav iekļauta laivas noma (16, ls)

Dalības maksa komandai(3 dalībnieki) Komandas pieteikuma veikšanas laiks
(dalības maksas maksājums jāveic nedēļas laikā pēc šī datuma)
45 Ls (61 Ls ar laivu*) līdz 8. aprīlim (24:00)
54 Ls (70 Ls ar laivu*) no 9. aprīļa līdz 15. aprīlim (24:00)
63 Ls (79 Ls ar laivu*) no 16. aprīļa

* – dalības maksa kopā ar Kanoe vai piepūšamās gumjias laivas nomu (+16 Ls). Abu laivu cena ir vienāda, jo galvenās izmaksas sastāda to transports. Gumijas laiva ir piemērota tiem, kas noteikti nevēlas baudīt pavasarīgu peldi, savukārt Kanoe laiva – tiem, kam galvenais ir laivas dinamiskie rādītāji.

Dalības maksa pārskaitāma līdz attiecīgā pieteikšanās termiņa beigām. Atis Luguzs, pers.kods: 010377-12285 LV86UNLA0008000724157 (SEB banka) LV60HABA0551005774026 (Swedbanka)

Dalības maska sedz maršruta sagatavošanu un karšu druku, tiesnešu darbu, speciālo uzdevumu inventāru, ēdienu finišā, pirts un atpūtas telpu īri, balvas un citus organizatoriskus izdevumus.

Kam būs vēlēšanās, varēs palikt pa nakti Viesu namā “Krastiņi” bez papildus maksas.

10. Dalībniekiem sacensībās aizliegts

  • Izmantot jebkādus elektroniskos navigācijas priekšmetus.
  • Pārkāpt godīgas spēles principus.
  • Atstāt distancē jebkāda veida atkritumus.

Par šo noteikumu neievērošanu komanda var tikt diskvalificēta.

11. Pušu atbildība

Sacensību organizators ir Atis Luguzs un ir atbildīgs par visu šajā Nolikumā noteikto organizatora pienākumu izpildi pilnā apjomā un labā kvalitātē.

Sacensību dalībnieks, iesniedzot pieteikuma anketu, apliecina, ka piekrīt šajā Nolikumā noteiktajiem nosacījumiem, apņemas tos ievērot un apzinās savu atbildību par personīgo drošību distancē, neceļot pretenzijas pret sacensību organizatoriem par iespējamām traumām, kas var tikt gūtas pieredzes trūkuma, apstākļu nenovērtēšanas, paša dalībnieka vai citu sacensību dalībnieku nevērības dēļ.

12. Kontakti

Sacensību rīkotājs: Atis Luguzs

Tel. +371 26761807

e-pasts: atis.luguzs@gmail.com

Laivu brauciena apvidus un norises BILDES

Apvidus pavasarī (2009. gada aprīlis, 2012. gada maijs)

Vivere Polar Eclair Race 2012

Eklērs

Sacensības jau ir pagājušas, bet iesākumā bija tā:

Kaut kad, varbūt jau šogad, visticamāk –   7 dienas pēc Jaunā gada notiks(a) ultra ekstrēmais ziemas piedzīvojumu maratons – Vivere Polar Éclair Race 2012. Kura laikā, ja tic pēcsacensību pirts globālā tīmekļa mājas lapas īpašniekiem, jūs varēsiet:

  • sēņot un ogot;
  • nakšņot teltīs;
  • peldēties un makšķerēt dīķī;
  • vizināties ar laivu vai plostu;
  • jāt ar zirgu (par lielu papildus samaksu);
  • un visbeidzot nobraukt pa trosi ar lēcienu ezerā.

Iespējams, ka pirms atsevišķu aktivitāšu veikšanas būs ieteicams izcirst logu sacensību centram pieguļošajā dihidrogēnmonoksīda krātuvē.

[map lat=57.13 lon=24.6238 z=10 marker=”yes” infowindow=”Vivere Polar Eclair Race 2012″ style=”width:300px; height:250px; border:1px solid gray; margin:16px 0 0 20px; float:right;”]

Pats galvenais būs kādā no pasākuma fāzēm apēst vismaz vienu eklēru.

Distance – ekstrēms, aptuveni 40 kilometrus garš pārgājiens Latvijas polārās ziemas apstākļos. Iespējamais gaisa temperatūras minimums ir mīnuss 35 celsija grādi. Šādā salā Kāruma sieriņu nokost nav iespējams, toties to var izmantot sniegā atrodamo riekstu šķelšanai.

Kontrollaiks – neierobežots, jeb līdz atskārsmei, ka laiks ir doties mājās savām kājām, jo glābšanas helikopteram ir sasalusi degviela.

Kādas Vidzemes govs vārdā nosauktā upe
Kādas Vidzemes govs vārdā nosauktā upe

Apvidū pletīsies priežu mežs, un tecēs kādas vidzemes govs vārdā nosaukta upe.

Kopējā augstuma starpība nepārsniegs 1000 metrus, bet atsevišķi kāpumi – 30 metrus.

Ieteikums! Ja dihidrogēnmonoksīda straujas kristalizācijas apstākļos jums salīp acu plakstiņi, vai mēle izveido noturīgu savienojumu ar akas rokturi vai tilta margām, – neraujiet, neplēsiet, bet pagaidiet – varbūt atlips. Ieteicams patrennēties bezstresa apstākļos mājās vai gaidot eklēru Vanšu tilta vantīs.

Pēc saulrieta, strauji krītot apkārtējā gaisa temperatūrai, organisma fizioloģiskā reakcija ir sašaurināt asinsvadus ķermeņa ārējos slāņos. Tas var izraisīt kritisku pirkstu atdzišanu. Cīnīties ar šo parādību var ar karstu tēju, kas ir karsti ieteicams ekipējums, vai alkoholu. Pēdējais ieteicams medicīnas ekspertiem, zinātniekiem un māksliniekiem, un tikai finiša redzamības apstākļos. Uzmanību! Aukstam etilspirtam piemīt šķidra slāpekļa īpašības.

Dažādas ķīmijas zināšanas būs noderīgas visas distances garumā.

Bet, cik tas viss ir nopietni, lasi Dainas blogā:  http://ddaina.blogspot.com/2010/01/viss-sakas-1.html  Iespējams, ka šī notikuma iespaidā, pagājušo gadu sacensības tika atceltas.

* * * PĒC SACENSĪBĀM * * *

Vispirms jāsaka Milzīgs paldies Jānim A., par lieliski organizēto, intelektuāli eklerisko ziemas pārgājienu, kurā pat sniegs uzsniga pēc plāna.

Tātad, ekskluzīvā intelekta un piedzīvojumu ekspedīcija Vivere Polar Éclair Race 2012  ir noslēgusies. Labākie pagaidām vēl tiek noskaidroti ar ekspertu metodi, vairākiem ekspertiem izvērtējot dalībnieku veikumu. Visticamāk vērtēšana ieilgs gada garumā. Provizoriskā rezultātu tabula aplūkojama šeit.

Tiltiņš ar noņemtajiem dēlīšiem
Tiltiņš ar noņemtajiem dēlīšiem

Kā jau ierasts, cīņa komandu starpā nebija godīga.

Ekspedīcijas starts tika atlikts par pusstundu, negaidīti uznākušās sniega vētras dēļ. Tomēr dažas komandas devās ceļā jau tās laikā.

Kāds pamanījās noņemt tiltiņa dēlīšu segumu pāri upītei, lai konkurentiem būtu neērtāka pārvietošanās.

Pārtikas krājumi arktiskos apstākļos
Pārtikas krājumi arktiskos apstākļos

Daudzi ignorēja speciālistu ieteikumus nelietot nejauši atrastus pārtikas produktus, pat ja tie atrasti pamestā militāras nozīmes pazemes bunkurā.

Praktiski visas komandas izmantoja sniegā atstātās pēdas.

Neviennozīmīga organizatoru attieksme tika  novērota pret dalībniekiem, kuriem bija zināms Eliota poēmas varoņa vārds  Rumpelteazer, aizstājot oriģinālo “z” ar angļu valodā līdzīgi izrunājamo “th” burtu salikumu, tādējādi spiežot atmest pareizās atbildes variantu.

Jautājumā, kas ir  antropomorfais dendromutants, tikai retajam radās šaubas par  Buratino. Lai gan arī šeit daži saskatīja līdzību ar itāļu  Pinocchio vai pat kāda neatzīta zinātnieka maģistra darbu.

Ģenētiski modificētie sienāži
Ģenētiski modificētie sienāži

Vērtīgākās, pasākuma laikā iegūtās zināšanas izrādījās par to kā izaudzēt milzu sienāzi – tas ir jābaro ar Jaunzēlandē audzētiem, ģenētiski modificētiem burkāniem.

Jāatzīmē, ka pasākuma afterparty dalībniekiem tika celti priekšā nezināmas izcelsmes burkāniem līdzīgi dārzeņi.

Pilnīgi necaurspīdīgi noritēja pasākuma balvu pasniegšanas ceremonija. Lielākā daļa balvu fonda tika sadalīta vēl pirms rezultātu apkopošanas un pēc organizatoru brīvi izvēlētiem kritērijiem. Tāpat balvās pasniegtajos drukātajos materiālos daudziem attēliem trūka bibliogrāfiski precīzu atsauču, kas lika vairākiem sacensību dalībniekiem pavadīt visu nākamo svētdienu Globālajā tīmeklī, lai noskaidrotu, kas, piemēram, ir “Mis februāris”.

Galveno uzmanību visa pasākuma laikā nācās veltīt kartei, jo ar nosalušiem pirkstiem atskrūvēt korķīti nav iespējams (skat. attēlu zemāk).

Apvidus karte

Eklēri pazemes bunkurā
Eklēri pazemes bunkurā

Par fantastisko pasākuma organizācijas līmeni liecina arī fakts, ka ogļhidrātu papildināšanas punkts tika izvietots kādā pazemes būvē ar paaugstinātu vides temperatūru, kas arī arktiskos āra apstākļos ļautu nokost tur izvietotos eklērus.

Iespējams, šis raksts tiks papildināts informāciju, kas vēl iziet  Valsts eklerizācijas asociētās komisijas cenzūras procedūru.

Papildus materiālus par pasākuma norisi var atrast  Viveres   lapā.

eclair1_long

 

Rogainings “Slapjais Kaķis” 2013

Nākamais rogainings “Slapjais Kaķis” notiks 2014. gada 2. augustā


Bildes un komentāri no 2013. gada.

“Slapjā Kaķa” rezultāti un uzvarētāji 2010 – 2013

 Vieta SK 2010 [*.xls] SK 2011 [*.xls] SK 2012 [*.xls] SK 2013 [*.xls]
1. Jānis Blanks
Kristaps Epners
Jānis Krūmiņš
Salvis Daģis
Normunds Lisovskis
Gatis Kalniņš
Mārtiņš Krūze
Ieva Grauduma
2. Gatis Kalniņš
Dace Linde
Ingrīda Laipniece
Normunds Lisovskis
Kristaps Epners
Mārtiņš Krūze
Ieva Grauduma
Mareks Tumašs
Normunds Orlovs
3. Arne Lūsis
Gints Ģērmanis
Ilze Lapiņa
Ilze Balode
Aigars Actiņš
Mareks Tumašs
Normunds Orlovs
Normunds Lisovskis
Gatis Kalniņš

2013. gada rezultāti

Laiks kopā Punkti Grupa Komandas nosaukums Vieta grupā Vieta KOPĀ
4:58:12 33 X Fosgēns! I I
      Mārtiņš Krūze    
      Ieva Grauduma    
           
5:13:35 33 M Slapjie Runči I II
      Mareks Tumašs    
      Normunds Orlovs    
      :    
5:30:00 33 M RAID.lv  II III
      Normunds Lisovskis    
      Gatis Kalniņš    
      :    
5:51:18 33 X Vivere II 4
      Jānis Andersons    
      Irita Puķīte    
      :    
5:36:20 31 M Enkura turētāji III 5
      Aigars Šics    
      Vilnis Frišfelds    
      :    
6:01:29 31 M LVM svina pumpuri 4 6
      Nauris Birkenbergs    
      Aigars Čeksters    
      :    
5:51:38 29 X Surströmming III 7
      Vieda Lūsa    
      Jānis Zaharans    
      :    
6:01:53 29 M Bez Bremzēm 5 8
      Fadejs Precinieks    
      Aivars Ozoliņš    
           
6:12:55 27 X Svagni 4 9
      Jānis Bormeisters    
      Arita Bēržvade    
      Justs Krapāns    
      :    
5:57:22 26 M Profiņi 6 10
      Agris Evertovskis    
      Mārtiņš Zlaugotnis    
      :    
6:01:16 25 X Resnais Susurs 5 11
      Māris Avotiņš    
      Inese Gulbe    
      Ainārs Cīrulis    
      :    
4:59:55 22 M Buši 7 12
      Jānis Bušs    
      Mārtiņš Bušs    
      :    
5:43:40 22 X Baltie Zalkši 6 13
      Baiba Kaškina    
      Iveta Skujiņa    
      Ivars Krenklis    
           
6:12:55 19 W Purva misija I 14
      Ieva Spruženiece    
      Rūta Abaja    
      :    
5:05:40 16 X Kapteinis Bremze 7 15
      Aleksandrs Bodiļevs    
      Elizabete Neimiševa    
      :    
5:12:35 15 M Bargais Pļāvējs 8 16
      Raimonds Kaže    
      Mārtiņš Ķeņģis    
      Normunds Andersons    
      :    
5:33:13 15 W Bebrenes II 17
      Ilze Vabole    
      Inese Purgaile    
      :    
5:59:22 14 X Vai esam jau galā? 8 18
      Mārtiņš Kacens    
      Eva Krastiņa    
      :    
5:47:40 12 X Vodolazi 9 19
      Aļona Purvlīce    
      Aleksandrs Burilovs    
      Edgars Apsītis    
      :    

Apraksts rogainingam “Slapjais Kaķis”

Orientēšanās pārgājiens Slapjais Kaķis ir skaists un mežonīgs.

Nākamās “Slapjais Kaķis 2014” sacensības  notiks 2. augustā, ar starta vietu netālu no Olaines. Dalībnieku limits šajā pasākumā ir 40 cilvēki.

Atlase dalībai šajā pārgājienā otiek potenciālajam dalībniekam vieglprātīgi izvērtējot pieejamos kino un prozas materiālus par cilvēku un purvu attiecībām. Galvenā nozīme šeit ir attieksmei un pārliecībai.

Dažādi stāsti par purvu ir radījuši nostāstus, kā par bīstamu vietu. Rakstnieki un kinoscenāristi iedvesmojoties no šiem stāstiem ir uz visiem laikiem nostiprinājuši sabiedrības priekšstatu par purvu.

Anna Sakse => Cūkausītis

Nabaga puisēna dzīve rit no viena ērkšķu krūma otrā, un tā arī beidzas īsti nesākusies.

Arthur Conan Doyle => The Hound of the Baskervilles: Chapter 14

Tauriņu kolekcionārs pēc pastaigas purvā pazaudē savu kurpi. Kas tiek pieņemts par pietiekamu piarādījumu, ka kaut kur apakšā zem kurpes ir arī viņš pats.

И́горь Фёдорович Ма́сленников — советский и российский кинорежиссёр, сценарист, продюсер, народный артист РСФСР, лауреат Государственной премии России => Приключения Шерлока Холмса и доктора Ватсона: Собака Баскервилей

Šerloks Holms pēc burbuļiem peļķē nekļūdīgi nosaka kāda katordznieka nāves apstākļus.

Skatīt filmas video 65. minūti (1:05:35)

John Ronald Reuel Tolkien => The Lord of the Rings Inspirējošs video ar nosaukumu: Lord of the Rings: The Two Towers — Dead Marshes

Puiši nopieti saindējas ar veselīgo sērūdeņradi un gandrīz paši sāk to izdalīt.

Michael Ende => Bezgalīgais stāsts (Die unendliche Geschichte [de], The Neverending Story [en]) Attiecīgas filmas direktors Wolfgang Petersen

Artaks (zirgs) beidzot ir atradis piemērotu vietu diendusai, taču citiem tas nepatīk.

Kā radās nosaukums Slapjais Kaķis? 

Filmu un stāstu iedvesmots no purva baidījos, taču datorā, aerofotokartē tas izskatījās ārkārtīgi interesants no orientēšanās viedokļa. Kopā ar kādu meža zinātnieku, kam purvs ir otrās mājas, izgājām cauri Cenu tīrelim pa diagonāli – un nekāda vaina. Pa ceļam apskatījām purva sūnas, no kurām Sphagnum cuspidatum to saspiežot pieņēma slapjas kaķa vilnas formu. Ko purva zinātnieki žargonā tā arī sauc par slapjo kaķi.

Nordschwarzwald, Herrenwies

 

* * * Augstais purvs bildēs * * *

Sērūdens avoti – “Must be very healthy”

Kā tad rodas fantastiski ārtnieciskais sērūdens? Populārā medicīnas enciklopēdija (1984) raksta:.

Populārā Medicīnas Enciklopēdija (1984)PSRS Eiropas daļā SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI veidojas galvenokārt bioķīmiski no ģipša un kvartāra kūdras nogulumiem sulfātreducētāju baktēriju iedarbības rezultātā.

Vikipēdija savā spriedumā ir daiļrunīgāka:

Sērūdens veidojas ar ģipsi bagātajos slāņos, kur no lielajiem purviem izfiltrējas ar organiskām vielām bagāts ūdens ar zemu pH.

Gan ūdens šķīdinošas iedarbības dēļ uz ģipsi, gan anaerobo sulfātreducējušo baktēriju darbības rezultātā veidojas sulfāta ūdeņi. Uz tiem iedarbojoties ogļskābei, veidojas sērūdeņradis (H2S) – gāzi, kas viegli šķīst ūdenī un veido vāju skābi. Sērūdeņi, kas satur H2S un tā disociācijas produktus, avotu veidā nokļūst virszemē caur zemes slāņa spraugām. Sērūdeni iegūst gan no avotiem, gan no speciāliem urbumiem.

Daudzi vietējie iedzīvotāji karstākajā laikā dodas veselīgos tvaikus un vāc sēra izgulsnējumus, ko lietot mājās.
Citās valstīs iedzīvotāji veselību uzlabo ar forsēto metodi, gandrīz pilnībā atsakoties no ūdens kā bāzes sērūdeņraža uzņemšanā.

Pazīstamākās sērūdens atradnes Latvijā ir Ķemeros, Baldonē, Siguldā, Bārbelē, Kandavā. Par dziedniecībā noderīgiem uzskata tādus sērūdeņus, kuros kopējais sēra savienojumu daudzums nav mazāks par 10 mg/l.Sērūdeņus izmanto ārīgi peldēm vannās un iekšķīgi kā dzeramo minerālo ūdeni, kā arī inhalācijām. Sērūdeņu vannas paaugstina organisma tonusu, uzlabo asinsriti un vielmaiņu.

Ķirzakas avotiņš ĶemerosIekšķīgi sērūdeņus lieto galvenokārt gremošanas un vielmaiņas slimību ārstēšanai, bet inhalāciju veidā – elpošanas slimību simptomu samazināšanai. Avoti, kuru ūdeņi ir bagāti ar dažādiem sāļiem un organiskajām vielām, latviešu tautas teikās tiek saukti par velna acīm. Tos mūsu senči jau tālā pagātnē ir izmantojuši dziedniecībā.

Lai arī Latvieši uzskata, ka sērūdeņradis ir pats veselīgākais no ķīmiskajiem savienojumiem, tad angļu wikipēdija tā toksiskumu salīdzina ar zilskābi.

Hydrogen sulfide is considered a broad-spectrum poison, meaning that it can poison several different systems in the body, although the nervous system is most affected. The toxicity of H 2 S is comparable with that of hydrogen cyanide. It forms a complex bond with iron in the mitochondrial cytochrome enzymes, thus preventing cellular respiration .

Since hydrogen sulfide occurs naturally in the body, the environment and the gut, enzymes exist in the body capable of detoxifying it by oxidation to (harmless) sulfate. [ * ] Hence, low levels of hydrogen sulfide may be tolerated indefinitely.

At some threshold level, believed to average around 300–350 ppm, the oxidative enzymes become overwhelmed. Many personal safety gas detectors, such as those used by utility, sewage and petrochemical workers, are set to alarm at as low as 5 to 10 ppm and to go into high alarm at 15 ppm.

Tomēr nav tik traki, jo redz mazā koncentrācijā tas visu laiku rodas cilvēka organismā. Tomēr indivīdiem, kam ir problēmas ar sērūdeņraža neitralizāciju gremošanas traktā [ * ], papildus tā deva var izraisīt problēmas.

Sērūdeņraža saturs minerālūdeņosIzvērtējot sērūdeņraža koncentrāciju Ķemeru apkārtnes ūdeņos, jāsecina, ka klusā vasaras vakarā uzlaist gaisā izplūdes vietu ar pavisam nejauši aizdegtu sērkociņu nebūs tik vienkārši.

Wikipēdija saka, ka:

Koncentrācijās no 4,5% līdz 45% veido sprādzienbīstamus maisījumus ar gaisu!

 

Piemēram, Talgi (Dagestāna) minerālavotu izplūdes vietās iespējas redzēt maģisko zilo uguni noteikti ir daudz lielākas. Šeit – Talgi avota smarža ir vismaz 10 reizes spēcīgāka, kā Ķemeros. Lai gan Ķemeru apkārtnē ir uzietas vietas, kas gāž no kājām daudz efektīvāk, kā saņemšanās beidzot padzerties no Ķirzakas avotiņa.

Labākās vietas, kur kārtīgi iegrābties ārstnieciskajās dūņās, ir atzīmētas šajā kartē:

Sēravotu izplūdes vietas

Avotu atrašanās vietas ir noteiktas pēc dzeltenā ūdens iekrāsojuma vietās, kas redzamas aerofotokartē. Burtisku nosaukumu ir ieguvusi upīte, kas iztek no Čaukciema purva – Smirdgrāvis. Arī lejpus tā ietekai Slocenē ūdens smarža ir jūtama, it sevišķi, ja peldus dodas pāri upei. Šajā upes posmā krastos ir vairākus metrus dziļi dūņu akači, pēc smaržas spriežot, ar īpaši veselīgu iedarbību.

Kā gāja sērūdeņradi meklējot var skatīt šajā video:

Ātru ieskatu sērūdeņraža pasaulē varēja gūt Smārdes Ziemas Rogainingā, kur tomēr nebija jārisina arī ar tā ķīmiju saistīti uzdevumi.

Sērūdeņraža Tehniski-ķīmiskie parametri:
120px-Hydrogen-sulfide-3D-vdW344px-Hydrogen-sulfide-2D-dimensions-h119
Sērūdeņraža molekulas modelis un struktūrformula
Citi nosaukumi: ūdeņraža sulfīds
CAS numurs: 7783-06-4
Ķīmiskā formula: H2S
Molmasa: 34,082 g/mol
Blīvums: 1,363 kg/m3
Kušanas temperatūra: -82,30 °C
Viršanas temperatūra: -60,28 °C
Šķīdība ūdenī: 0,4 g/100 ml (pie 20 °C)
0,25 g/100 ml (pie 40 °C)