Smārdes Ziemas Rogainings 2013: Jūras krasts – Ķemeri


[map lat=56.940863 lon=23.490384 z=10 marker=”yes” infowindow=”Smārdes Ziemas Rogainings 2013″ style=”width:300px; height:250px; border:1px solid gray; margin:16px 0 0 20px; float:right;”]

Kas, Kur, Kad: 

Smārdes Ziemas Rogainings notiks 2013.gada 19. janvārī uz ZA no Smārdes ciema (starp Tukumu un Ķemeriem). Distance būs ekspedīcijas tipa orientēšanās pārgājiens ainaviski interesantā un mežonīgā apvidū.

Sacensību centrs un finišs atradīsies Ķemeru skolā, bet starts atradīsies vietā uz kuru dalībnieki tiks aizvesti ar autobusu. Minimālais veicamās distances garums ir 13 km. Apmeklējot visus kontrolpunktus būs jāveic vairāk par 30 km 8 stundās. Izbraukšana no skolas uz starta vietu plkt. 10:30 ar autobusu. Kopējais starts 11:00, kontrollaiks līdz 19:00. Par kavētu kontrollaiku komanda saņems -1 punktu par katrām kavētām 10 min (minūtes skaitās no pirmās sekundes)

Ceļu un taciņu tīkla gandrīz nebūs.  Pārvietošanās paredzēta ar slēpēm vai kājām. Starts komandās (2 – 4 cilvēki), individuāls starts nav atļauts apvidus mežonīguma dēļ. Daudzi apvidu ir skatījuši nolaižoties Rīgas lidostā no jūras puses, taču klātienē te retais ir bijis.

Vairāk par apvidu šeit: , bet Tehniskās nianses var lasīt šeit:

Galerija

Blēņu stāsti gatavojot distanci (15 min):

Pasākuma reklāmvideo:

Bildes

Rezultāti

Rezultati_2013_Smardes_Ziemas_rogainings Excel tabula.

Grafikos ir attēlotas tās komandas, kas ir atsūtījušas savas KP bildes vai to laikus.

Smardes-rogaininga-grafiki

Grafikos var redzēt komandas tā brīža veikumu, kā arī novērtēt turpmākās iespējas. Labi, ja ātrums visu laiku ir 1. Ja tas ir zemāks, tas liecina par lēnāku pārvietošanās ātrumu, apvidus smagumu vai kļūdu. Savukārt, ja ātrums ir virs 1, tas nozīmē, ka komanda pārvietojas mazliet par ātru un var sekot kļūdas, kas attainojas tālāk, kā ātruma kritums. Jo vairāk ātrums pārsniedz 1, jo lielāks kritums pēc tam seko. Pie viendabīga apvidus tas parasti ir ļoti ātri paņemts pirmais KP un pamatīga kļūda uz nākamo. Jo augstāk grafikā atrodas līkne, jo vairāk punktu komanda tobrīd ir ieguvusi. Svarīgi, lai finišā jūsu līknes gals ir virs pārējiem, tad esat pirmais.

Pēc grafikiem var spriest, ka gandrīz visu distances laiku uz uzvaru ir pretendējusi komanda “Paleju Buki” un “Elita”, kas 6.KP rajonā līdz galam neizturēja kursu uz KP un devās kaut kur sāņus. KP apvidus bija ļoti smags, ik pēc pāris soļiem kājas lūza ledū un ūdenī, vietām līdz celim, ārā -15 grādi, un tumsā kaut ko saprast bija gandrīz neiespējami, bet līdz kādam drošam orientierim (izņemot pašu KP) ~ 1 km.

Atrast-6-elita

Ja ieskatās redzamajā fragmentā, tad priežu puduri veido divas līdzīgas grupas – augšējo un apakšējo. Jautājums ir, kāpēc procedūra 1.-2.-3.-4. netika veikta sasniedzot pirmo priedīšu puduri jau pašā sākumā?

Viss komandas Elita ceļš redzams zemāk:

[map gpx=”/wp-content/uploads/2013/01/Ziemas_rog2013_ELITA.gpx” infowindow=”ELITA komandas ceļš” maptype=”satellite” style=”width:646px; height:400px; border:1px solid gray; margin:16px 0 0 0px; float:left;”]

Uzvarētāju ceļš kartē: Parasta komanda

Citu komandu ceļi: My Sport | …

izKusties.lv ceļš kartē zemāk:

[map gpx=”/wp-content/uploads/2013/01/Ziemas_rog_izKustieslv.gpx” infowindow=”izKusties.lv komandas ceļš” maptype=”satellite” style=”width:646px; height:400px; border:1px solid gray; margin:16px 0 0 0px; float:left;”]

Stāsti

Kā nenosalt Ziemas pārgājienā var lasīt šeit.

Smārdes – Ķemeru apvidus

People at the base of Reid Glacier. Glacier Bay National Park, Alaska, USA.Kāds būs apvidus? Apvidus ainavu kopīgiem spēkiem ir veidojuši vairāku leduslaikmetu ledāji. Te izkāpjot no jūras un ar 3 km augstu sniega lāpstu stumjot smiltis kāpās, te kūstot, skalojot tās atpakaļ jūrā.

Vienas tādas bijušā ledāja upes delta atrodas Kaņiera ezera rietumkrastā, kas patreiz ir dabas rezervāts un atrasties tur ir aizliegts. Tāpēc deltu nebūs lemts redzēt. (Opcija: paņemt lētākās ryanair biļetes no/uz Rīgu vienalga uz kurieni un apskatīt no augšas).

Slocenes delta un Kaņiera pilskalnsTomēr netālu no šīs upes deltas atrodas apmeklējams objekts, orientējoši pirms 12000 gadu seno “igauņu-lībiešu” veidots, 1,5 km  garš jūras krasta nocietinājums. Tā dienvidu gals strauji pagriežas uz austrumiem un izveido kaut ko līdzīgu molam jūrā – tagad Kaņiera pilskalns ezera rietumu krastā.

Jādomā, ka pirmie cilvēki šeit ieradās pa jūru, kad vēl Kurzemi un Vidzemi klāja ledājs. Jau krietni vēlāk te parādījās Baltu ciltis, kas piejūras dīvaini runājošos atspieda līdz pat Pērnavai.

Plašāk skatoties, apvidus ir viens milzīgs purvs, kam pielietojumu praktiskais cilvēks ir radis ar lielām grūtībām. Tā padomju laikos gabaliņu uz dienvidaustrumiem, gandrīz Lielupes krastā izveidojot Jūrmalas pilsētas izgāztuvi, kas nu jau slēgta, un, paldies dievam, turp nedosimies. Lielas apvidus platības ir degradētas šur tur paskrāpējot kūdras slāni, kas nu jau pamestā izskatā veido ļoti īpatnēju ūdens – priedīšu ainavu.

Daži praktiskie cilvēki savulaik mēģināja šeit radīt ko ļoti veselīgu, piedāvājot ārstniecībā sērūdeni kopā ar dūņām, bet tagad tas ir noiets etaps. Interesenti var uzkāpt un papusdienot uz jumta kopā ar pārējiem Ķemeru tūristiem jaunajā un nepabeigtajā Ķemeru sanatorijā. Acīgākie starp vaļējām lifta šahtām noteikti pamanīs aizlieguma zīmes, tāpēc distance šeit nevedīs, un kurš gan tur nav jau bijis?

Daudzi vietējie iedzīvotāji karstākajā laikā dodas veselīgos tvaikus un vāc sēra izgulsnējumus, ko lietot mājās.
Daudzi vietējie iedzīvotāji karstākajā gadalaikā dodas elpot veselīgos izgarojumus un vāc sēra izgulsnējumus lietošanai mājās

Daudzviet apvidū izplūst sēravoti. Tos aerofokartē var atpazīt pēc dzeltenas nokrāsas ūdens, piemēram, Kaņiera ezerā. Pazīstamākais šāda veida objekts ir Ķemeru Ķirzakas avotiņš, kura ūdens ir ar patīkamāku smaržu kā Baldones ekvivalents. Bet, jādomā, tāpēc ne mazāk veselīgs. Lai arī šobrīd ir ziema, pavisam niecīga iegrābšanās “ārstnieciskajās” dūņās ar paaugstinātu sēra saturu pastāvēs, jo tās ir atrodamas gandrīz visur ārpus smilšainajiem kāpu posmiem. Lielākā daļa šo vietu apmeklētāju izvēlas elpot bez gāzmaskas, tātad – nav tik traki.

Šovasar kāds orientierists un fotogrāfs kaut kur pārfotografēja karti, iespējams, no muzeja Pēterburgā, un varbūt pat slepus izveda to no Krievijas federācijas. Karte datēta ar 1783. gadu.

Sekojot šai kartei apvidus izpētes ekspedīcijā izdevās uziet vairākus interesantus objektus.

Lielais akmens, kur atklāšanu mēģināju piesavināties, izrādījās visiem sen zināmais un lielākais no Krievijas impērijas robežakmeņiem.

Interesants ir attēlā redzamā akmens zīmējums, kur dažas no līnijām tieši attēlo distances galveno virzienu, kas sakrīt ar Krievijas Impērijas ārējo robežu (1783), kuras dažādās pusēs laiks atšķīrās par 11 dienām un pastāvēja tā 12 gadus.. Interesanti, ka Ķemeros uz Robežu ielas ir punkts, kas atrodas tieši 6666 metrus no Lielā robežakmens.

Orientēšanās elements apvidū būs īpaši brutāls un nesaudzīgs. Mirklis brīvi izvēlēta virziena var viegli novest stundu ilgā kartogrāfiskā varbūtībā ar tendenci tai pārtapt bezgalībā. Bet ko vēl var vēlēties? 🙂

Plašāks apraksts par Lielo akmeni šeit:

Stāsts par sērūdeņradi lasāms šeit:

24 Replies to “Smārdes Ziemas Rogainings 2013: Jūras krasts – Ķemeri”

  1. Paldies par lieliski noorganizēto pasākumu. Man, pirmo reizi piedaloties šādā pasākumā, jāatzīst, ka guvu tikai pozitīvas emocijas sākot ar labi pārdomāto leģendu, startu, trasē meklējot kontrolpunktus, vakarā finišu, siltās pusdienas un noslēgumu. Aukstās dušas pat piedeva savu odziņu. Gaidām tagad arī oficiālās bildes no fotogrāfa. Paldies, un līdz nākamajai reizei!

  2. Pasākums rulzz!
    Pasākuma sāls tomer bija KP 6!!! Izkusties.lv komanda KP6 paņēmām vēl gaismā un sapratām, ka tumsā tas ir gandrīz nereāli! Ja Gatim un Pēterim tas izdevās, malači !!! Pelnīti 1. vieta!

  3. Liels paldies Atim par labo organizēšanu un saimniecītei par rūpēm, lai kartupelīši būtu silti visiem! Tas bija dikti mīļi!

  4. Sveiki, kas piedalījās šajās sacensībās 🙂
    Mēs Ķemeru iedzīvotāji neesam priecīgi par izbradātajām distaņču trasēm mežā un par to briesmīgo mašīnu, kas braukusi tieši ar vienu riepu pa mūsu sliedēm, izvietojot kontrolpunktus!!! – [nepaties apgalvojums]! Tur bija gana vietas, lai pārvietotos blakus. Mums nav retraku vai kas, kas izveido sliedi, paši to darām. Nākamreiz nedemolējiet citu trases. Svētdienas rīts bija diezgan bēdīgs..to skatu ieraugot. [izkāpjot no gultas ar kreiso kāju, vai kad?]

    1. Sveiki Aija!

      Atvainojos par sniega izbradāšanu. Bet par izbraukāšanu pārmetums nevietā, tie noteikti nebija mūsējie. Visi kontrolpunkti tika izvietoti ejot kājām un ar auto pa aizsnigušu ceļu neviens nebrauca.

    2. Tā mašīna, kas izbraukāja slēpošanas sliedes, pieder kādam no vietējiem iedzīvotājiem (katrā ziņā ar sacensībām nesaistītam cilvēkam), kuri bija taisījuši pikniku pie viena no kontrolpunktiem (ar grillu).

    3. Es ar redzēju to, šķiet Ņivu, uz kuru vīrietis kopā ar sievieti ap 30 pa nogāzi ar pamatīgu troksni lejā vilka grilla kasti. Vēl nobrīnījos, kā tā mašīna tur iebraukusi.

    4. Redz, kā izbojājām džekam romantisko pikniku .. atveda dāmu pie dabas, šašliks, apkārt skaistums, neviena nav, visas lietas, bet te tavu skādi nez no kurienes uzrodas tāds bizoņu bars knipsējas pa labi un pa kreisi .. viss vējā 😀 tad nu šis aiz bēdām ņēma un izbraukāja visus tomātus, redīsus un slēpošanas sliedes.

  5. Mjāāā…! Uzvarētāju ceļš sākot ar %KP ved pa mūsu pēdām 😉 …! Nevaru saprast – priecāties par to vai raudāt… 🙂 Kļūme pie 6KP bija visai liktenīga! Arī “Elita” parāvām līdzi neceļos 🙁

  6. Distancē (pie ž kontrolpunkta) atradām pabiezu zilpelēku ap galvu liekamo. Pazaudētāji, lai raksta uz e-pastu 😉

  7. Paldies visiem dalībniekiem, kas nenobijās no ūdens -15 grādu salā un devās rogaininga tipa ekspedīcijā Klapkalnciems – Ķemeri.

    Par pasākuma uzvarētājiem kļuva Gatis ar Pēteri no “Parasta komanda”, kas apsteidza Jāni un Kristapu (“Elita”), tikai pašā izskaņā, kad īpaši smagajā 6.KP rajonā spēja veiksmīgāk noorientēties tur, kur tumsā to nemaz nevar izdarīt.

    Pirmās bildes un stāsts par Pareizticīgo baznīcas iegremdēšanās tradīcijām un vēsturiskajām debespusēm # KP rajonā tiks publicēts šodien vēlā vakarā.

    Vēlreiz paldies visiem par piedalīšanos!

  8. Kāds ir sniega segas biezums plānotā piedzīvojuma rajonā? Slēpes vai kājas? Ko iesakiet?

    1. Vidēji sniega biezums ir ~ 20 cm. No 0 cm pašā jūras krastā, līdz 40 cm purvainās ieplakās un kāpu malās, kur nav nokusis iepriekš sasnigušais sniegs, un, ja iet kājām, tas vietām krīt cauri līdz ūdenim. Tomēr arī ar slēpēm ne visur var izbraukt un vietām tās būs jānes pāri kritušiem kokiem. Sniega kurpes varētu būt laba alternatīva. Pirmajiem gājējiem būs diezgan smagi.
      Būs tomēr daži labi nogreiderēti meža celiņi, kurus varēs izmantot tie, kam spēka distnces beigās būs atlicis mazāk.

  9. Reāls piedzīvojums wild apstākļos:) man gan gribētos, ņemot vērā apvidu un ziemu, kontrollaiku saīsināt līdz 5 stundām.

    1. 8h jau ir samazinātais kontrollaiks, jo pa nakti nebūtu pārāk aizraujoši. Pa 5 stundām visi var nepaspēt līdz finišam, jo sākumā vienmēr ir cerība paņemt visus KP.

Ieraksti komentāru:

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.