[map lat=56.940863 lon=23.490384 z=10 marker=”yes” infowindow=”Smārdes Ziemas Rogainings 2013″ style=”width:300px; height:250px; border:1px solid gray; margin:16px 0 0 20px; float:right;”]

Kas, Kur, Kad: 

Smārdes Ziemas Rogainings notiks 2013.gada 19. janvārī uz ZA no Smārdes ciema (starp Tukumu un Ķemeriem). Distance būs ekspedīcijas tipa orientēšanās pārgājiens ainaviski interesantā un mežonīgā apvidū.

Sacensību centrs un finišs atradīsies Ķemeru skolā, bet starts atradīsies vietā uz kuru dalībnieki tiks aizvesti ar autobusu. Minimālais veicamās distances garums ir 13 km. Apmeklējot visus kontrolpunktus būs jāveic vairāk par 30 km 8 stundās. Izbraukšana no skolas uz starta vietu plkt. 10:30 ar autobusu. Kopējais starts 11:00, kontrollaiks līdz 19:00. Par kavētu kontrollaiku komanda saņems -1 punktu par katrām kavētām 10 min (minūtes skaitās no pirmās sekundes)

Ceļu un taciņu tīkla gandrīz nebūs.  Pārvietošanās paredzēta ar slēpēm vai kājām. Starts komandās (2 – 4 cilvēki), individuāls starts nav atļauts apvidus mežonīguma dēļ. Daudzi apvidu ir skatījuši nolaižoties Rīgas lidostā no jūras puses, taču klātienē te retais ir bijis.

Galerija

Blēņu stāsti gatavojot distanci (15 min):

Pasākuma reklāmvideo:

Bildes

• Pasākuma norises BILDES
• Apvidus un Main Story bildes
• Uzvarētāju Parasta komanda bildes

Rezultāti

Rezultati_2013_Smardes_Ziemas_rogainings Excel tabula.

Grafikos ir attēlotas tās komandas, kas ir atsūtījušas savas KP bildes vai to laikus.

Grafikos var redzēt komandas tā brīža veikumu, kā arī novērtēt turpmākās iespējas. Labi, ja ātrums visu laiku ir 1. Ja tas ir zemāks, tas liecina par lēnāku pārvietošanās ātrumu, apvidus smagumu vai kļūdu. Savukārt, ja ātrums ir virs 1, tas nozīmē, ka komanda pārvietojas mazliet par ātru un var sekot kļūdas, kas attainojas tālāk, kā ātruma kritums. Jo vairāk ātrums pārsniedz 1, jo lielāks kritums pēc tam seko. Pie viendabīga apvidus tas parasti ir ļoti ātri paņemts pirmais KP un pamatīga kļūda uz nākamo. Jo augstāk grafikā atrodas līkne, jo vairāk punktu komanda tobrīd ir ieguvusi. Svarīgi, lai finišā jūsu līknes gals ir virs pārējiem, tad esat pirmais.

Pēc grafikiem var spriest, ka gandrīz visu distances laiku uz uzvaru ir pretendējusi komanda “Paleju Buki” un “Elita”, kas 6.KP rajonā līdz galam neizturēja kursu uz KP un devās kaut kur sāņus. KP apvidus bija ļoti smags, ik pēc pāris soļiem kājas lūza ledū un ūdenī, vietām līdz celim, ārā -15 grādi, un tumsā kaut ko saprast bija gandrīz neiespējami, bet līdz kādam drošam orientierim (izņemot pašu KP) ~ 1 km.

Ja ieskatās redzamajā fragmentā, tad priežu puduri veido divas līdzīgas grupas – augšējo un apakšējo. Jautājums ir, kāpēc procedūra 1.-2.-3.-4. netika veikta sasniedzot pirmo priedīšu puduri jau pašā sākumā?

Viss komandas Elita ceļš redzams zemāk:

[map gpx=”/wp-content/uploads/2013/01/Ziemas_rog2013_ELITA.gpx” infowindow=”ELITA komandas ceļš” maptype=”satellite” style=”width:646px; height:400px; border:1px solid gray; margin:16px 0 0 0px; float:left;”]

Uzvarētāju ceļš kartē: Parasta komanda

Citu komandu ceļi: My Sport | …

izKusties.lv ceļš kartē zemāk:

[map gpx=”/wp-content/uploads/2013/01/Ziemas_rog_izKustieslv.gpx” infowindow=”izKusties.lv komandas ceļš” maptype=”satellite” style=”width:646px; height:400px; border:1px solid gray; margin:16px 0 0 0px; float:left;”]

Stāsti

Kā nenosalt Ziemas pārgājienā var lasīt šeit.

Smārdes – Ķemeru apvidus

Kāds būs apvidus? Apvidus ainavu kopīgiem spēkiem ir veidojuši vairāku leduslaikmetu ledāji. Te izkāpjot no jūras un ar 3 km augstu sniega lāpstu stumjot smiltis kāpās, te kūstot, skalojot tās atpakaļ jūrā.

Vienas tādas bijušā ledāja upes delta atrodas Kaņiera ezera rietumkrastā, kas patreiz ir dabas rezervāts un atrasties tur ir aizliegts. Tāpēc deltu nebūs lemts redzēt. (Opcija: paņemt lētākās ryanair biļetes no/uz Rīgu vienalga uz kurieni un apskatīt no augšas).

Tomēr netālu no šīs upes deltas atrodas apmeklējams objekts, orientējoši pirms 12000 gadu seno “igauņu-lībiešu” veidots, 1,5 km  garš jūras krasta nocietinājums. Tā dienvidu gals strauji pagriežas uz austrumiem un izveido kaut ko līdzīgu molam jūrā – tagad Kaņiera pilskalns ezera rietumu krastā.

Jādomā, ka pirmie cilvēki šeit ieradās pa jūru, kad vēl Kurzemi un Vidzemi klāja ledājs. Jau krietni vēlāk te parādījās Baltu ciltis, kas piejūras dīvaini runājošos atspieda līdz pat Pērnavai.

Plašāk skatoties, apvidus ir viens milzīgs purvs, kam pielietojumu praktiskais cilvēks ir radis ar lielām grūtībām. Tā padomju laikos gabaliņu uz dienvidaustrumiem, gandrīz Lielupes krastā izveidojot Jūrmalas pilsētas izgāztuvi, kas nu jau slēgta, un, paldies dievam, turp nedosimies. Lielas apvidus platības ir degradētas šur tur paskrāpējot kūdras slāni, kas nu jau pamestā izskatā veido ļoti īpatnēju ūdens – priedīšu ainavu.

Daži praktiskie cilvēki savulaik mēģināja šeit radīt ko ļoti veselīgu, piedāvājot ārstniecībā sērūdeni kopā ar dūņām, bet tagad tas ir noiets etaps. Interesenti var uzkāpt un papusdienot uz jumta kopā ar pārējiem Ķemeru tūristiem jaunajā un nepabeigtajā Ķemeru sanatorijā. Acīgākie starp vaļējām lifta šahtām noteikti pamanīs aizlieguma zīmes, tāpēc distance šeit nevedīs, un kurš gan tur nav jau bijis?

Daudzviet apvidū izplūst sēravoti. Tos aerofokartē var atpazīt pēc dzeltenas nokrāsas ūdens, piemēram, Kaņiera ezerā. Pazīstamākais šāda veida objekts ir Ķemeru Ķirzakas avotiņš, kura ūdens ir ar patīkamāku smaržu kā Baldones ekvivalents. Bet, jādomā, tāpēc ne mazāk veselīgs. Lai arī šobrīd ir ziema, pavisam niecīga iegrābšanās “ārstnieciskajās” dūņās ar paaugstinātu sēra saturu pastāvēs, jo tās ir atrodamas gandrīz visur ārpus smilšainajiem kāpu posmiem. Lielākā daļa šo vietu apmeklētāju izvēlas elpot bez gāzmaskas, tātad – nav tik traki.

Šovasar kāds orientierists un fotogrāfs kaut kur pārfotografēja karti, iespējams, no muzeja Pēterburgā, un varbūt pat slepus izveda to no Krievijas federācijas. Karte datēta ar 1783. gadu.

Sekojot šai kartei apvidus izpētes ekspedīcijā izdevās uziet vairākus interesantus objektus.

Lielais akmens, kur atklāšanu mēģināju piesavināties, izrādījās visiem sen zināmais un lielākais no Krievijas impērijas robežakmeņiem.

Interesants ir attēlā redzamā akmens zīmējums, kur dažas no līnijām tieši attēlo distances galveno virzienu, kas sakrīt ar Krievijas Impērijas ārējo robežu (1783), kuras dažādās pusēs laiks atšķīrās par 11 dienām un pastāvēja tā 12 gadus.. Interesanti, ka Ķemeros uz Robežu ielas ir punkts, kas atrodas tieši 6666 metrus no Lielā robežakmens.

Orientēšanās elements apvidū būs īpaši brutāls un nesaudzīgs. Mirklis brīvi izvēlēta virziena var viegli novest stundu ilgā kartogrāfiskā varbūtībā ar tendenci tai pārtapt bezgalībā. Bet ko vēl var vēlēties? 🙂

Plašāks apraksts par Lielo akmeni šeit:

Stāsts par sērūdeņradi lasāms šeit:

Komandas pieteikuma forma

Error: Contact form not found.

Dalībnieki

Lai tikko pieteiktā komanda būtu redzama sarakstā lūdzu pārlādēt lapu

Sacensību norise

[map lat=56.940863 lon=23.490384 z=10 marker=”yes” infowindow=”Smārdes Ziemas Rogainings 2013″ style=”width:300px; height:250px; border:1px solid gray; margin:16px 0 0 20px; float:right;”]

Sacensības “Smārdes Ziemas Rogainings” notiek 2013. gada 19. janvārī uz austrumiem no Smārdes ciemata.

• Dalībnieku ierašanās sacensību centrā – Ķemeru skolā no plkst. 9:00
• Izbraukšana ar autobusu uz starta vietu, pirmsstarta informācija plkst. 10:30
• Kopējais starts plkst. 11:00.
• Finišs plkst. 19:00 (kontrollaiks)
• Pusdienas no plkst. 19:00;
• Apbalvošana 20:00

Pārvietošanās veids: Pēc izvēles – kājām vai slēpēm.

Distances garums apmeklējot visus kontrolpunktus ir ~32 kilometri, jeb ~ 25 km pa taisni. Minimālais veicamais attālums no starta vietas līdz finišam: 16 km. No kuriem 9 km pa labi slēpojamiem – ejamiem meža ceļiem.

Kontrolpunkti un atzīmēšanās:  Kontrolpunkti būs A6 formāta plastikāta kartītes ar atstarojošu sarkanu trijstūri un KP simbolu. Atzīmēšanās kontrolpunktā notiks nofotografējot pārējos savas komandas dalībniekus tiešā KP tuvumā (rokas stiepiena attālumā).

Dalībnieki: Visi kam patīk un interesē orientēšanās un piedzīvojumi. Dalībnieki var startēt komandās no 2 līdz 4 cilvēkiem: vīriešu (M), sieviešu (W) vai jauktajā (X) grupā. Individuāls starts nav vēlams, jo apvidū var būt sastopamas bīstamas un pavisam nomaļas vietas.

Nepieciešamais inventārs: Digitālais fotoaparāts, lai atzīmētos KP, un lukturītis. Drīkst izmantot arī mobilo telefonu, ja vien tajā var saskatīt attēla detaļas. Vēl noderēs termoss ar siltu dzērienu un kāda rezerves jaka. Jārēķinās, ka kājas var palikt slapjas. Ļoti ieteicams ir vilkt bahilas vai kā citādi nodrošināties pret sniega iekļūšanu apavos. Nevajadzētu aizmirst arī medicīniskās palīdzības komplektu (ūdeņraža peroksīds 3%, marles pārsēji, pretsāpju un antibiotiskies līdzekļi, utml.).

Kartes un apvidus: Apvidū pārsvarā sastopams priežu mežs ar retu celiņu tīklu, vietām bezceļš un purvi. Tālākā vieta no tuvākās takas 1.5 km, no tuvākajām mājām 4 km.

Tiks izmantota 1:40000 mēroga topogrāfiskā apvidus karte A4 formāta un aerofoto fragmenti kontrolpunktu vietām izvietoti uz A4 formāta lapas. Izmantota tiks arī 1783. gada karte.

Pārgājiena rezultātu vērtēšana

• Komanda finišē pilnā sastāvā ierodoties rīkotāju norādītajā finiša vietā un nodod fotokameru KP attēlu pārbaudei.
• Par labāko tiek atzīta tā komanda, kas ir apmeklējusi vislielāko KP skaitu, vai vienāda KP skaita gadījumā, pavadījusi distancē īsāku laika posmu.
• Par katru apmeklēto KP komanda saņem 1 vai 2 punktus.
• Pārgājiena kontrollaiks ir 8 stundas. Par katrām pārtērētām 10 minūtēm tiek atņemts 1 punkts. 10 minūšu intervāls tiek skaitīts ar pirmo sekundi. Par nokavētām 10 minūtēm un 1 sekundi tiek atņemti 2 punkti no komandas kopējā punktu skaita.
• Splitu laiki tiks iegūti no KP fotogrāfiju uzņemšanas laikiem.
  Rezultātiem tiks uzzīmēti grafiki, pielietojot pašu jaunu grafiku zīmēšanas metodi orientēšanās sacensībām izvēles distancē.

Uzvarētāju apbalvošana

• Pirmo trīs vietu ieguvēji katrā starta grupā tiek apbalvoti ar diplomiem un piemiņas balvām.
• Dalības diplomus saņem visi sacensību dalībnieki.

Dalībniekiem pārgājienā aizliegts

• Izmantot jebkādus elektroniskos navigācijas priekšmetus.
• Atstāt distancē jebkāda veida atkritumus (pārtikas iepakojumu, nevajadzīgo inventāru utml.).
• Par šo noteikumu neievērošanu komanda var tikt diskvalificēta.