Kā tad rodas fantastiski ārtnieciskais sērūdens? Populārā medicīnas enciklopēdija (1984) raksta:.
PSRS Eiropas daļā SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI veidojas galvenokārt bioķīmiski no ģipša un kvartāra kūdras nogulumiem sulfātreducētāju baktēriju iedarbības rezultātā.
Vikipēdija savā spriedumā ir daiļrunīgāka:
Sērūdens veidojas ar ģipsi bagātajos slāņos, kur no lielajiem purviem izfiltrējas ar organiskām vielām bagāts ūdens ar zemu pH.
Gan ūdens šķīdinošas iedarbības dēļ uz ģipsi, gan anaerobo sulfātreducējušo baktēriju darbības rezultātā veidojas sulfāta ūdeņi. Uz tiem iedarbojoties ogļskābei, veidojas sērūdeņradis (H2S) – gāzi, kas viegli šķīst ūdenī un veido vāju skābi. Sērūdeņi, kas satur H2S un tā disociācijas produktus, avotu veidā nokļūst virszemē caur zemes slāņa spraugām. Sērūdeni iegūst gan no avotiem, gan no speciāliem urbumiem.
Citās valstīs iedzīvotāji veselību uzlabo ar forsēto metodi, gandrīz pilnībā atsakoties no ūdens kā bāzes sērūdeņraža uzņemšanā.
Pazīstamākās sērūdens atradnes Latvijā ir Ķemeros, Baldonē, Siguldā, Bārbelē, Kandavā. Par dziedniecībā noderīgiem uzskata tādus sērūdeņus, kuros kopējais sēra savienojumu daudzums nav mazāks par 10 mg/l.Sērūdeņus izmanto ārīgi peldēm vannās un iekšķīgi kā dzeramo minerālo ūdeni, kā arī inhalācijām. Sērūdeņu vannas paaugstina organisma tonusu, uzlabo asinsriti un vielmaiņu.
Iekšķīgi sērūdeņus lieto galvenokārt gremošanas un vielmaiņas slimību ārstēšanai, bet inhalāciju veidā – elpošanas slimību simptomu samazināšanai. Avoti, kuru ūdeņi ir bagāti ar dažādiem sāļiem un organiskajām vielām, latviešu tautas teikās tiek saukti par velna acīm. Tos mūsu senči jau tālā pagātnē ir izmantojuši dziedniecībā.
Lai arī Latvieši uzskata, ka sērūdeņradis ir pats veselīgākais no ķīmiskajiem savienojumiem, tad angļu wikipēdija tā toksiskumu salīdzina ar zilskābi.
Hydrogen sulfide is considered a broad-spectrum poison, meaning that it can poison several different systems in the body, although the nervous system is most affected. The toxicity of H 2 S is comparable with that of hydrogen cyanide. It forms a complex bond with iron in the mitochondrialcytochromeenzymes, thus preventing cellular respiration .
Since hydrogen sulfide occurs naturally in the body, the environment and the gut, enzymes exist in the body capable of detoxifying it by oxidation to (harmless) sulfate. [ * ] Hence, low levels of hydrogen sulfide may be tolerated indefinitely.
At some threshold level, believed to average around 300–350 ppm, the oxidative enzymes become overwhelmed. Many personal safety gas detectors, such as those used by utility, sewage and petrochemical workers, are set to alarm at as low as 5 to 10 ppm and to go into high alarm at 15 ppm.
Tomēr nav tik traki, jo redz mazā koncentrācijā tas visu laiku rodas cilvēka organismā. Tomēr indivīdiem, kam ir problēmas ar sērūdeņraža neitralizāciju gremošanas traktā [ * ], papildus tā deva var izraisīt problēmas.
Izvērtējot sērūdeņraža koncentrāciju Ķemeru apkārtnes ūdeņos, jāsecina, ka klusā vasaras vakarā uzlaist gaisā izplūdes vietu ar pavisam nejauši aizdegtu sērkociņu nebūs tik vienkārši.
Wikipēdija saka, ka:
Koncentrācijās no 4,5% līdz 45% veido sprādzienbīstamus maisījumus ar gaisu!
Piemēram, Talgi (Dagestāna) minerālavotu izplūdes vietās iespējas redzēt maģisko zilo uguni noteikti ir daudz lielākas. Šeit – Talgi avota smarža ir vismaz 10 reizes spēcīgāka, kā Ķemeros. Lai gan Ķemeru apkārtnē ir uzietas vietas, kas gāž no kājām daudz efektīvāk, kā saņemšanās beidzot padzerties no Ķirzakas avotiņa.
Labākās vietas, kur kārtīgi iegrābties ārstnieciskajās dūņās, ir atzīmētas šajā kartē:
Avotu atrašanās vietas ir noteiktas pēc dzeltenā ūdens iekrāsojuma vietās, kas redzamas aerofotokartē. Burtisku nosaukumu ir ieguvusi upīte, kas iztek no Čaukciema purva – Smirdgrāvis. Arī lejpus tā ietekai Slocenē ūdens smarža ir jūtama, it sevišķi, ja peldus dodas pāri upei. Šajā upes posmā krastos ir vairākus metrus dziļi dūņu akači, pēc smaržas spriežot, ar īpaši veselīgu iedarbību.
Kā gāja sērūdeņradi meklējot var skatīt šajā video:
Ātru ieskatu sērūdeņraža pasaulē varēja gūt Smārdes Ziemas Rogainingā, kur tomēr nebija jārisina arī ar tā ķīmiju saistīti uzdevumi.
Sērūdeņraža Tehniski-ķīmiskie parametri:
Sērūdeņraža molekulas modelis un struktūrformula
Citi nosaukumi:
ūdeņraža sulfīds
CAS numurs:
7783-06-4
Ķīmiskā formula:
H2S
Molmasa:
34,082 g/mol
Blīvums:
1,363 kg/m3
Kušanas temperatūra:
-82,30 °C
Viršanas temperatūra:
-60,28 °C
Šķīdība ūdenī:
0,4 g/100 ml (pie 20 °C) 0,25 g/100 ml (pie 40 °C)
PSRS Eiropas daļā SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI veidojas galvenokārt bioķīmiski no ģipša un kvartāra kūdras nogulumiem sulfātreducētāju baktēriju iedarbības rezultātā.
PSRS Eiropas daļā SĒRŪDEŅRAŽA MINERĀLŪDEŅI veidojas galvenokārt bioķīmiski no ģipša un kvartāra kūdras nogulumiem sulfātreducētāju baktēriju iedarbības rezultātā.
Iekšķīgi sērūdeņus lieto galvenokārt gremošanas un vielmaiņas slimību ārstēšanai, bet inhalāciju veidā – elpošanas slimību simptomu samazināšanai. Avoti, kuru ūdeņi ir bagāti ar dažādiem sāļiem un organiskajām vielām, latviešu tautas teikās tiek saukti par velna acīm. Tos mūsu senči jau tālā pagātnē ir izmantojuši dziedniecībā.
Izvērtējot sērūdeņraža koncentrāciju Ķemeru apkārtnes ūdeņos, jāsecina, ka klusā vasaras vakarā uzlaist gaisā izplūdes vietu ar pavisam nejauši aizdegtu sērkociņu nebūs tik vienkārši.
