The last two ice ages (> 10,000 BC) have left their footprints in the terrain of Embūte. The melting ice water formed a network of larger and smaller ravines in the slightly loose gravel-clay soil.
In the centre of the area lies small Nature Park of Embūte. However, also outside of it, there are beautiful and attractive places. There are several great oaks, especially on the Dinsdurbe village side of the area. Most noteworthy, however, is a spruce tree with a thicker branch diameter of more than 20 centimetres and a crown projection diameter of 10 meters. This spruce traditionally has a checkpoint in the Embute Winter rogaining race.
The once densely populated area has become home for many deer, wild boar and beavers. At times, it seems that hunters around Embūte outnumber local people. The once densely populated area is home to many abandoned and wilderness-filled dwellings.
Embūte’s anthem – “Where my land is” (Kur Zeme Mana) tells about the world’s paths end up at the porches of homes. However, beaver houses and their dams come to mind in nature.
Embūtes apkārtnes interesantākie koki
Rogainings Embūtē. Kāpēc šeit?
Lai arī Latvija ir līdzenumu zeme, tomēr tās 4 vietās augstuma starpība 3 km attālumā pārsniedz 100 metrus. Šīs vietas ir: Gaiziņkalns, Korneti (pie Alūksnes), Sigulda un Embūte. Citām Pasaules zemēm 100 metri neko daudz nenozīmē, taču latvietim tie ir lieli kalni. Un patiesi, kamēr pauguru virsotnes vēl sniegā to pakājē piesaulītē jau dīgst zāle un uzzied sniegpulkstenīši. Braucot ar auto, ausis ļoti labi sajūt spiediena izmaiņu, kad no Kurzemes augstākās virsotnes (Krievu, jeb Krīvu kalna) nobrauc lejā Embūtē, Lankas upītes ielejā. Upītes ūdens līmenis šeit ir akurāt 100 metrus zemāk kā Kurzemes Everesta virsotne. Mazāks ciklons var Krīvu kalna virsotnē aizķerties un izraisīt lokālu sniegu vētru, ko reiz piedzīvojām marķējot kontrolpunktus 2015. gadā. Seju nācās aizsegt ar šalli, kas apgrūtināja elpošanu, un skābekļa maskas nebija līdzi. Bija diezgan traki.
Bez vidējam Latvieša prātam neiedomājama reljefa, Embūte piedāvā gandrīz cilvēka neapdzīvotu teritoriju ar mežonīgiem brikšņiem un lielu daudzumu meža dzīvnieku – mežacūku, briežu un citu zvēriņu. Var teikt, ka medību kolektīvu Embūtes apkārtnē ir vairāk kā vietējo iedzīvotāju. Sestdienās un Svētdienās var itin viegli nokļūt kādā frontes līnijā un izbaudīt šāvienu zalves gluži kā II Pasaules kara Kurzemes katla laikos. Tāpēc sacensību saskaņošana ar medniekiem te ir īpaši svarīga.
Gravu nogāzes vietām ir tik stāvas un augstas, ka te var apskatīt Jūras ērgļa balto muguru lidojumā no augšas, kā tas sanāca novācot kontrolpunktus pēc 2019. gada sacensībām. Mežā mīt diezgan daudz kraukļu, kas ir skaistākie, lielākie un gudrākie no vārnveidīgajiem, kam ļoti patīk izdzenāt jaunos Jūras ērgļus un citus putnus. Ziemeļu gulbju un agrāk atlidojušo dzērvju klaigas šeit ir dzirdamas jau februāra beigās. Bebri un Vilki ir diezgan izmedīti, tomē mežs ir tik liels, ka pa kādam uz 100 km2 2020. gada sacensībās vēl būs palicis. Zemāk video, uzņemts tieši no kontrolpunkta vietas 2019. gada sacensībās.
Embūte atrodas ne tikai Latvijas top 4 augstkalnu sarakstā, bet arī brikšņaināko apvidu topā. Dzeldas upītes ieleja, kas orientieristiem ir pazīstama kā Dzeldas karte, atsāj Smiltenes Brantus pastaigu parka statusā. Ja tam vēl pievieno tumsu . . Piedzīvojumu sacensībās “Līdzsvars” to mēģināja darīt – nevajadzēja. Tāpēc šogad laiks ir plānots tā, ka tikai pašās 8 stundu distances beigās iestāsies krēsla.
Kāpēc Embūte Padomju laikā nekļuva par otru Siguldu? Jo šeit atradās veselas divas kodolraķešu palaišanas bāzes. Pentagona speciālisti (ASV) joprojām iespringst izlasot Embūtes vārdu arhīva dokumentos. Arī mūsdienās šai vietai ir militāra nozīme, jo šeit atrodas Latvijas munīcijas noliktava, akurāti vienas raķešu bāzes vietā. Objekts izskatās uzreiz piemērots kinofilmai par NATO bāzi uz Marsa. Apgaismota 50 metrus plata drošības josla ārpus vairākus kilometrus garā, dzeloņdrātīm rotātā žoga iedveš bijību pašiem vieglprātīgākajiem nomaļās vietas apmeklētājiem. Fotografēt un apstāties uz ceļa kas iet garām objektam ir aizliegts. Tāpēc smuko bilžu nav. Rogaininga distancē būs iekļauta otra bijusī raķešu bāze, kuras bunkuru vietā tagad atrodas ievērojama izmēra krāteri, gluži tādi, kādus atstātu no šejienes palaistās raķetes.
Pēc orientieristiem un medniekiem Embūtes mežu 3. lielākā apmeklētāju grupa ir zelta meklētāji. Lielais daudzums senkapu un II Pasaules kara Kurzemes katla mantojums joprojām sola bagātīgu trofeju klāstu. Mežstrādnieku cirsmas malā sakrautās lielgabalu lādiņu kaudzes un taisnstūra bedres ar krāšņi rotātiem dzelzs krustiem ir tik raksturīga šejienes mežu ainava, ka tam vietējie iedzīvotāji lasot sēnes vai dzenot mastu dzinēju medībās, kāpj pāri, bieži pat nepamanot.
Apvidus bilžu galerija
Pavisam lielo galeriju var apskatīt Facebook šeit:
https://www.facebook.com/pg/Multisports.lv/photos/?tab=album&album_id=2028810790472908
Lielākā atrastā forvardera risa >2m dziļumā
Risas, risas, risiņas. Max augstums 2.20 m 🙂 Grunts te ir tāda “šķidra” mālsmilts šī apstākļa dēļ II Pasaules kara un Kurzemes katla laikos Padomju armijai bija sarežģīti te izmantot tankus. Līdz ar to Kurzemes katla frontes līnija nostāvēja Krievukalnā pie Embūtes līdz pat kara beigām 8. maijā. Vēl ilgi pēc tam mežs bija pilns ar visdažādākajiem sociālajiem elementiem. Te savā starpā pakalnus dalīja gan vācu, gan krievu armijas karavīri, dezertieri, tie kas slēpās no iesaukuma, arī vienkārši kriminālie elementi, kas izmantoja jauku laikus lai laupītu vietējās mājās.
2017. gada apskats
Pirmais un Otrais Pasaules kari ir astājuši pēdas kādreiz skaisti apbūvētajā apvidū. Mežā joprojām ir atrodamas dažādu ambīciju liecības. Sākot ar kādu izlaupītu zviedru izcelsmes aristokrāta mauzoleju, beidzot ar ievērojamiem munīcijas krājumiem, kas vietējos atstāj tikpat vienaldzīgus, kā mežā augošas sēnes. Embūtē dažādu zelta meklētāju, mednieku un orientieristu skaits pārsniedz pamatiedzīvotāju skaitu vairāk kā 10 reizes. Kaut ko sirdij un dvēselei te var atrast katrs.
______________________
Embūtes Rogaininga apvidus ir speciāli izvēlēts sarežģītā reljefa dēļ. Naktī, rāpjoties kārtējās gravas nogāzē, var izbaudīt brikšņu ekosistēmas pretestības maksimumu.
Embūtes reljefu veido pēdējo divu leduslaikmetu atstātās gravas. Virzieni kādos ledāju kušanas ūdeņi plūda katrā laikmetā ir atšķirīgi. Dažas gravas ir izveidojušās šķērsām pāri iepriekšējām. Citviet ūdens ir tecējis pretējā virzienā. Līdz ar to paredzēt, kas sagaida aiz nākamā gravas pagrieziena ir diezgan grūti.
Pateicoties irdenajai gruntij, kuru pārsvarā veido grants, šeit nav izveidojusies tik izteiksmīga senleja kā Siguldā. Taču te ir vesels senleju tīkls, kas ar noapaļotām 40 m augstām nogāzēm piedāvā vienu no skarbākajiem apvidiem orientēšanās sporta baudītājiem Latvijā.
Daudzviet gravu augšpusi lauku malās sedz arī bezlapu stāvoklī necaurredzami džungļi – sniegliece + vējlauze + ģenētika. Tumsā šādas vietas neatstās vienaldzīgus arī rūdītus profesionāļus.
Vasarās aiz zaļajiem džungļiem te nevar redzēt neko. Stāvākajās gravās virs galvas sakļaujas papardes. Par katru nejaušu atnācēju interesējas ziņkārīgas mežacūkas.
Ziemas baltumā ielejas nogāzes būs ieraugāmas tādas, kā to sola kartes horizontāļu strīpas. Maksimālā augstuma starpība apvidū pārsniedz 100 metrus, kas Latvijas reljefam ir ievērojams rādītājs.
Šeit atrodas arī Kurzemes augstākā virsotne Krīvu, jeb Krievu kalns 189,5 m. Tagad kādi 190,2 m – virsotnē ir novietots akmens uz kā drošsirdīgajam kāpējam, bez skābekļa aparāta un nastu nesējiem virsotni sasniegušajam, pakāpties. Virsotne maigi vērtējot nav ainaviska, taču tumsā tā vēl saglabā nedaudz romantikas.
Vēsturiski te ir atradušās divas kodolraķešu bāzes, kam lieka rosība nebija vajadzīga. Arēji visu piesedza īpaši tipiska kolhoza lauku ainava. Tā te ir saglabājusies vēl šodien, kad iebraucot, piemēram, Dzeldas ciemā, šķiet, ka mušas lido kā palēninājumā. Visi fotoni ir sastinguši tur, kur tie bija 30 gadus atpakaļ. Potenciāli skaistos dabas skatus aizsedz apputējusi ceļmalas veģetācija, govju fermas un skābbarības torņi. Un tikai orientēšanās karšu analīzē attīstītā sajūta saka priekšā, ka kaut kam te ir jābūt.
Filmiņa no ekspedīcijas Embūtes apkārtnē 2015. gada 15. februārī
Staigāšana pa mežu Embūtes pusē ir bijusi ierasta jau 10000 gadu tālā pagātnē, kad no šejienes sāka atkāpties ledājs. Gadsimtiem ilgi Embūte ir bijusi sakrāla vieta. Senlejas centrālajā daļā paceļas Kuršu jeb Induļa pilskalns. Domājams, ka tur atradusies kuršu koka pils. 13. gs. vidū tur risinājušās sīvas cīņas. Tās nerimst arī mūsdienās – vieni dodas mežā ar bisi, citi ar metāla detektoru. Pavisam nesen zelta un dzīves laimes meklēšanas instrumentiem ir pievienojies arī kompass un karte. Tie dod neredzētas priekšrocības teritorijas apguvē pēdējo 10000 gadu griezumā.
Sacensību centrs atradīsies dziļā ielejā, tādā kā katlā, kuru no visām pusēm ieskauj stāvas nogāzes un gravu mutes. Sacensību kontrollaika izskaņā pa tām lejup sāks plūst uguntiņu straumes, simbolizējot tos ūdeņus, kas pirms 10000 gadiem radīja tagadējo senleju.
2016. gada video no Embūtes rogaininga apvidus un sacensībām
Svētdien izlūkojām Embūtes apkārtni un tur atnākušo pavasari, kam ziema vēl nedaudz turas pretī. Vēl pirms nedēļas sniegs bija līdz celim 🙂
Sniegs Embūtē pavasara pusē, iespējams, vēl būs – 2016.g. 23. janvārī te valdīja īsta Arktika.
ddgf