STĀSTI un VĒSTURE: Embūtes rogainings

Induļa un Ārijas mīlas stāsts

Līdz Sv. Valentīna dienai gribēju dabūt gatavu filmiņu par Induļa un Ārijas mīlestību. Sākumā likās, ka būs viegli, tomēr beigās pavadīju 3 dienas studējot 13. gadsimta teikas un vēsturi Kurzemē. Kurš ar ko biedrojies, nodevis un nogalinājis. Daudzi gadskaitļi un daudzas nāves – iecerētā filmiņa draudēja izvērsties diezgan drūma un nemaz ar rozā sirsniņām rotāta. Kāds ir sanācis rezultāts? – skatiet šajā video stāstā.


Embūtes himna “Kur zeme mana”

  • Dziesmas autors – Egons Pinčers (EgA),
  • vokāls – Igo,
  • aranžija/taustiņinstrumenti – Guntars Mucenieks (r/a ZVANI),
  • sitamie instrumenti – Gundars Lintiņš (r/a ZVANI),
  • bass – Aivars Vīksna (r/a ZVANI),
  • ģitāras – Henrijs Eduards Mucenieks (r/a ZVANI),
  • Skaņu ieraksts un noslēdzošais savietojums – Ģirts Laumanis «HodilaRec».
  • Vokāls ierakstīja studijā “Lauska” Kaspars Bārbals.

Apvidum ir bagāta kultūrvēsture. 

1244. gadā šeit norisinājās Embūtes kauja starp Kuršu/Livonijas ordeņa spēkiem un topošo Eiropas lielvalsti – Lietuvu tās nākamā karaļa Mindauga vadībā.

Establishment an expansion of the Grand Duchy of Lithuania, superimposed on modern European state boundaries. The areas enclosed by black dotted lines indicates regions both acquired and lost before 1430. ©Augustinas Žemaitis.
http://www.truelithuania.com/tag/historical-maps-of-lithuania
Embūtes kaujas motīvus izmanto Rainis savā lugā “Indulis un Ārija”. Indulis – kuršu virsaitis, bet Ārija – Livonijas ordeņa bruņiniece. Grāmata ir apskatāma Embūtei netālajā Bakūzes muižā.

Nedaudz ar humoru un arī nopietna filmiņa par Embūti no Leduslaikmeta līdz Embūtes kaujai 1244. gadā.

1920. – 1945. g. Bage af Bo dzimtai piederošā bagātā Dinsdurbes muiža tika nopostīta II Pasaules kara laikā. Dinzdurbes muižas kungu māja. foto: http://www.zudusilatvija.lv/
No varenās muižas mūsdienās ir saglabājušās mežā ieaugušās prāva izmēra kapenes.
No varenās muižas mūsdienās ir saglabājušās mežā ieaugušās prāva izmēra kapenes. Foto: Atis Luguzs (2019)

2018. gada video

Embūtes novada kapenes from Raimonds Lapins on Vimeo.

Dinsdurbes pils saimnieku, Bage af Bo dzimtas kapenes Embūtē, iespējams, ir lielākā šāda veida būve Kurzemē. Tā dod priekšstatu par apbedīšanas tradīcijām šajā novadā pirms 100 un vairāk gadiem. Embūtes apkārtnes senkapos valda arheoloģijā balstīta Helovīna gaisotne visu gadu. Senie krusti pie izraktām kapu bedrēm vislabāko noskaņu rada krēslas stundās. Īpaši, ja gadās šeit nokļūt vienam.

II pasaules kara lādiņi pie Embūtes
1944. oktoris – 1945. maijs Kurzemes katls. Izstrādājot cirsmas joprojām tiek uzieti aizvien jauni II Pasaules kara lādiņi un cita munīcija. Foto: Atis Luguzs, 2016. gada martā.
Mežā gandrīz katru dienu var sastapt metāla meklētājus, tie meklē kara artefaktus un senkapu bagātības. Izraktas kapu kopas ir raksturīga Embūtes apkārtnes daudzo senkapu pazīme. Foto: Atis Luguzs, 2019. gads, pie Dinsdurbes kapenēm.

1960-1990 Šeit atradās divas Padomju armijas kodolraķešu (R-14) bāzes. Abas vietas ir atrodamas Embūtes rogaininga sacensību kartē.

Kopš 2018. gada apvidū atrodas arī Latvijas munīcijas noliktava ar iespaidīgu 50 m platu drošības joslu un dzeloņdrāšu žogu. Apstāties un fotografēt pie objekta ir aizliegts.

2020. gada kontrolpunktu marķēšanas ekspedīcijā kādā gravā tika uzieta no apstrādātiem granīta blokiem veidota platforma. Vēl pārbaudīsim vai bloku izmēri sakrīt ar Romas impērijas celtniecības standartu, vai tomēr tie būs tapuši citā laikā.

Akmens platformas stūris. Platforma veidota no apstrādātiem akmens blokiem. Atrodas Kojas upītes ielejā netālu no Dzeldas ciemata.

 

Embūtes stāsti

Embūtes ieleja ir viena no noslēpumainākajām Kurzemes vietām. Tā atgādina varenu trauku, ko no visām pusēm ietver vairākus desmitus metru augsti pauguri – Pavāru kalns, Veres kalns, Embūtes pilskalns, kā arī Rietumlatvijas augstākais lielpaugurs Krievu kalns, saukts arī par Krīvu kalnu.

Embūte ir arī viena no senākajām apdzīvotajām vietām Kurzemē – tā veidojusies pirms apmēram 10 000 gadu, kad no šejienes sāka atkāpties ledājs,- un gadsimtiem ilgi bijusi sakrāla vieta. Senlejas centrālajā daļā paceļas Kuršu jeb Induļa pilskalns. Domājams, ka tur atradusies kuršu koka pils. 13. gs. vidū tur risinājušās sīvas cīņas.

Sirmajā senatnē Embūtes apgabalu apdzīvoja brīva un neapspiesta kuršu cilts, pār kuru valdīja kuršu virsaitis Indulis. Embūtes pilskalnā atradās grezna un stipra ozola pils, kur Indulis drošsirdīgi turējās pretim savam spēcīgajam kaimiņam, leišu virsaitim Mintautam. Diemžēl kurši un leiši par vēlu nomanīja, kādas briesmas viņu brīvībai draudēja no svešajiem ienācējiem – vācu krustnešiem. Bruņinieki arvien tālāk un tālāk spiedās uz priekšu, viņi uzcēla Kuldīgu un pamazām tuvojās Induļa robežām.

Kad bruņinieki ielauzās Embūtes apgabalā, Indulis droši veda savu karaspēku pret vāciešiem. Kurši bezbailīgi cīnījās, bet viņi bija slikti apbruņoti un cieta sakāvi. Indulim ar lielām grūtībām izdevās izlauzties no aplenkuma un meža biezumā paglābties no vajātājiem. Piekusis un noguris viņš nolēca no zirga un atgūlās koku pavēnī. Austot saulei, Indulis pamodās no zirga zviedziena. Viņš uzlēca kājās un ieraudzīja jājam bruņinieku. Sagrābis savu āvu, Indulis devās pretiniekam virsū. Bruņinieks nolēca no zirga un metās virsū Indulim ar paceltu zobenu. Atgaiņādamies un izlocīdamies Indulis ar āvas cirtienu pāršķēla uzbrucējam bruņu cepuri, un tas nokrita zemē.
. . .

Embūtes pils celta 13. gadsimta četrdesmitajos gados. Agrāk pilī rezidējuši pat Kurzemes bīskapi, bet ap 1700. gadu Ziemeļu kara laikā pils nopostīta. Uz vecajiem pils pamatiem uzcelta muižas dzīvojamā ēka, 19. gadsimtā tā paplašināta, nojaucot vienu no vecajiem vārtu torņiem. Pēdējā muižas īpašniece bijusi barona Hansa fon Hāna atraitne. Kad 1919. gada sākumā Rietumkurzemē īsu brīdi valdījuši komunisti, muiža izpostīta, vēlāk aizdedzināta, daļēji nojaukta un izmantota būvmateriālos. Mūsdienās drupu stāvoklī saglabājušies pils apkārtējā vaļņa paliekas un atsevišķi pils mūri.


Par Embūtes Ziemas Rogainingu citās interneta lapās