Kosmosa ķirzakas un Latvijas sēravoti

Velorogaininga Ķirzakas Taka nosaukumā ķirzaka nav nonākusi nejauši. Tieši ķirzakas skulptūra ir tā, kas rotā Ķemeru un Baldones sēravotus, kas abi tā arī saucas Ķirzaciņa. Šobrīd pasaulē ir populāra kosmosa tēma par reptoloīdu (ķirzaku) rasi, kas iemitinājusies uz Zemes. Par to mazliet vēlāk. Bet tagad palūkosimies uz vēl vienu nejaušu sakritību sēravotu ķirzaku lietā.

Baldonē atrodas Baltijā lielākais teleskops

Pavisam Baldonē ir trīs teleskopi, kurus kombinējot, kā kameras un gaismas kinofilmās, ir iespējams iegūt telpisku priekšstatu par aplūkojamo objektu un tā trajektoriju. Bet parasti pietiek ar vienu, galveno, kas novietots kalna galā netālu no Riekstukalna augstākās virsotnes.

Zem observatorijas kupola ir īsta Zvaigžņu karu atmosfēra. Teleskops ir milzīgs. Šeit visu ir iespējams grozīt, ieskaitot pašu kupola jumtu. Baldones Šmita teleskops ir unikāls liela redzeslauka teleskops. Tas ir viens no lielākajiem šādas sistēmas teleskopiem Eiropā. Teleskops ir paredzēts gan tiešajiem, gan spektrālajiem debess ķermeņu novērojumiem. Baldonē esošā observatorija ir vienīgā profesionālā observatorija Latvijā, kur nodarbojas ar novērojumiem optiskajā diapazonā.

Teleskops Riekstu kalna Observatorijā, Baldonē
Teleskops Riekstu kalna Observatorijā, Baldonē

Visinteresantākais ir tas, ka Baltijā lielākā fotokamera (sver ~5 tonnas) uz mirkli var būt jūsu rīcībā par pavisam nelielu ekskursijas maksu – 8 Ls darba dienā un 12 latiem citā laikā – un tas visai kosmosa interesentu grupiņai. Visiespaidīgākā šajā procesā varētu būt “objektīva vāciņa” noņemšana, un tad jau tālās galaktikas un tepat esošās kaimiņu planētas. Kosmosu skatītāju ērtībai var projicēt turpat uz kupola sienas. Par ekskursijām observatorijā var zvanīt: t.29266797 (Vijai) vai t.28763738 (Ilgmāram).


Ja observatorijā veroties teleskopā vēl nekļuvāt par liecinieku kādam ceļotājam, kas dodas pēc sērūdens no kādas tālas planētas, tad noderīgs būs teorētisks ieskats kosmosa ķirzaku izpētē.

Senie latviešu ufologi un reptīļu atstātās pēdas

Sēravots Ķirzaciņa Ķemeros
Sēravots Ķirzaciņa Ķemeros, foto: Aļģirds Bolšteins

Jau izsenis latvieši ir pielūguši ķirzakas tēlu tieši sēravotu tuvumā. Divi lielākie sēravoti Latvijā tā arī saucas – Ķirzaciņa. Ja Baldonē ķirzakas skulptūra ir nosperta un kaut kur aiznesta, tad Ķemeros tā ir aplūkojama joprojām.

Tālāk tiks apskatīta viena no sēravotu ķirzaku pielūgsmes versijām, kuras saknes ir meklējamas seno latviešu ufologu manuskriptos. Diemžēl manuskripti ir saglabājušies tikai antropogēna rakstura fonētiskā formā.

Nē, ne latviešu kūlists (ufologu pēctecis – kūlas dzedzinātājs), bet amerikāņu kaņepists ir uzcepis šo viltīgo stāstu par reptiloīdu rasi, kas skatāms zemāk video.


Visu par annunaki un reptilians  zina Google un Youtube. Tur tad arī sērfojam, kamēr viss par ārpus Zemes izcelsmes humanoīdiem kļūst pilnīgi skaidrs.  Nelielu ieskatu ķirzaku jautājumā sniedz arī Wikipēdija: http://en.wikipedia.org/wiki/Reptilians

Ar reptīļu izpēti uz mūrīša nav gulējuši arī pirmatnējie latviešu ufologi. Diemžēl vienīgās liecības par viņu darbiem ir saglabājušās Ķemeros un Baldonē sērūdenim piesaistītu ķirzakas statuešu formā. (Baldonē, attēlā pa labi, pat tā ir pazudusi)

Baldones sēravots ar ķirzakas skulpūru
Baldones sēravots ar ķirzakas skulptūru (vēlāk nosperto)

Secinājums ir tāds, ka sērūdens te ir tik veselīgs, ka pēc tā šurp dodas no citām zvaigžņu sistēmām, iespējams, pat galaktikām. Tālā ceļa beigās lidaparātā kārtīgs sērūdens noteikti nav atlicis un nākas lietot kaut kādu pašbrūvējumu, kas dažkārt sarežģī nolaišanās trajektoriju.

Pie nolauztās dižegles, Baldones apkārtnē
NLO maigi nolauzta dižegle un komanda Elita pie KP:F15 velorogainingā Ķirzakas Taka 2012, ~8.5 km uz austrumiem no Baldones.

Egles incidentā radušās metāliska rakstura atlūzas ar augstu augstfrekvences kvantu starojuma līmeni, iespējams, tika nogādātas netālu esošajā kodolatkritumu glabātavā “Radons”. Nu tajā, kas Atomkalnā pie Baldones.

Ja ir skatījies kādu officiālu filmu par kodolatkritumu glabātavām, tad tajās neizbēgami ir sižets ar izmantotā ūdens glāzi, kuru piedāvā apmeklētājiem nobaudīt, sakot, ka ūdens radioaktīvais fons ir zemāks kā parastā pilsētas ūdensvadā. Tomēr Atomkalnā (kur atrodas “Radons”) zināmas bažas vieš netālu esošā karjera ūdens gandrīz luminiscējoši zaļi zilā krāsa (KP:F3).

Zilais ezers net'alu no Atomkalna
Zilais ezers netālu no Atomkalna

Ja iepriekš minētajā “egles incidentā” starpzvaigžņu ceļotājam ir izdevies izdzīvot, tad, ļoti iespējams, ka pastāvēšanai tam ir nepieciešams intensīvāks radioaktīvais fons, kā Latvijas parastais. Kur tādu rast? Laba mājvieta varētu būt no granīta akmeņiem būvēts pagrabs, jo granītam dabiski piemīt paaugstināta starojuma emisija.

Ieeja akmens pagrabā
Ieeja pamestā akmens pagrabā, ~ 1,5 km uz DA no zilā ezera

Plānojot distanci velorogainingam Ķirzakas Taka 2012, nomaļā vietā tika uziets labi saglabājies, no laukakmeņiem mūrēts pagrabs (KP-F1). Bet jau sacensību gaitā netālu tika uzieta vēl viena līdzīga mītne.

Vēl kāds aizdomīgs erotiska rakstura metāla objekts (ar uzrakstu CCCP)  daudz maz pieklājīgā izskatā un citas bildes skatāmas šajā galerijā:  https://plus.google.com/photos/100440917129298882970/albums/5801687920804625969?banner=pwa

, , , , ,

Ieraksti komentāru:

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.