Airēšanas Maratonu Kauss 2014: NOSLĒGUMS

Tad nu tā – jau atkal viens (2014.) ūdensgads ir teju noslēdzies,
bet līdz 2015. kāds brīsniņš vēl jāgaida

Jau atkal braukti ūdensmaratoni un ticami, ka nākamgad tiks braukti vēl
Ir viedoklis, ka tieši 6. decembris ir pareizais datums, kad sveikt uzvarētājus

Tātad Airēšanas Maratonu Kausa noslēguma pasākums
Pasākuma starta laiks un vieta : 141206 (2014. gada 6. decembris)
Ierašanās pasākumā ‘divās plūsmās’

Pirmā (ierodas Rīgas dzelzceļa stacijā un 7:4o kāpj vilcienā Rīga – Daugavpils (un būtībā pasākums jau ir sācies). Brauc līdz Pļaviņām. Pļaviņās vilciens pienāk 9:25. Tiem, kas brauc ar auto – tiekamies pie Pļaviņu dzelzceļa stacijas.

Latvijas_novadiPārgājiena mērķis ir Latvijas smaguma centra (Aiviekstes ieteka Daugavā) tuvumā, kur satiekas Vidzeme, Zemgale un Latgale, sasniegt Kurmēnu kalnu augstāko virsotni (160m v.j.l.), kas Pļaviņu mērogam ir Everests. Kalna ziemeļu nogāzes augstums ir 77 metri, kas atbilst vidējam Siguldas senlejas rādītājam (~80m). Būs grūti, kāpsim bez skābekļa maskām un nastu nesēju atbalsta. Pēc svinīgās virsotnes sasniegšanas ceremonijas nokāpšana līdz pirtij jau būs tikai tehnikas jautājums. Līdz virsotnei ejam 8 km pa Juču maršrutu, nokāpjam 5 km pa Ērgļu ceļu. [Papildinfo par pārgājienu: Atis Luguzs t. 26761807, atis.luguzs<#>gmail.com]

Kurmēnu kalns 159.3 m

Otrā – ar nepieciešamajam lietām somās ap 16:oo ierodas jau tieši pirtī
Pirts atrodas Pļaviņās, Daugavas ielā 47

Pasākuma plāns pirtī

  • 16:oo ierašanās. reģistrācija. viegla apreibināšanās. iepazīšanās. pārtikas saformēšana
  • 17:oo sākums. apbalvošana. bučas uzvarētājiem.
  • starpbrīdis. brīvais laiks
  • 18:3o izmaiņas nolikumā. aprēķina tehniskās nianses. posmi. Latvijas ūdenspasākumu kalendārs
  • starpbrīdis. brīvais laiks
  • 19:3o ārzemju pasākumi. ceļojumi. bildes
  • pirts, rotaļas, dejas 😉 un citas vakara un nakts nodarbes līdz 8:oo no rīta. Būs tvisteris un profesionālais riču račs. 9:oo vieglas brokastis (no līdzpaņemtajiem krājumiem) un ap
  • 12:oo – mājupdošanās

P.S. Iekļauts saprātīgs apjoms spēcinoša demokrātiska alkoholiska dzēriena (e.g. Alkohols līdzi nav jāņem)

Obligātais inventārs

  • Jāņem līdzi savi trauki dzērieniem (glāzes, krūzītes)
  • Jāņem līdzi pārtika (tautā saukts – groziņš). Nakts ir gara kaut ko jau ēdīsiet (pieredze saka, ka parasti tas ir siers, gaļa un gurķi). Kurss uz furšetes tipa pasākumju
  • Trauki pārtikai (karote un bļodiņa/ šķīvis))
  • Bezalkoholiskie dzērieni (ja nepieciešams)
  • Dvielis
  • Tepiķītis un Guļammaiss
  • Teicama oma un vēlme satikt laivošanas kolēģus

Pasākums nebūt nav plānots ļoti oficiāls un
ceram uz jūsu kopdarbību. pieteikties – msmilga@novell.lv

Cipari ir 15 Eur (10 Eur – pirmās plūsmas dalībniekiem).
Tuvojoties zīmīgajam datumam summas var pieaugt
Konts LV89HABA0551029305219
Vecpiebalgas Airētāju biedrība

Kontaktinformācija:

  • Didzis Sedlenieks (29268924 didzis.sedlenieks<#>gmail.com)
  • Jānis Balodis (29473634 janis.balodis<#>gmail.com)
  • mARIS (29263907 msmilga<#>novell.lv)
  • Atis Luguzs (26761807 algenta<#>inbox.lv)

Dress code – No restrictions >> arctic_padling

Ak jā
Aicināti ir ne tikai maratonu uzvarētāji, bet arī laivotāji parastie un arī tie, kuri par tādiem vēl tikai sapņo kļūt!


Iecerētā laivu brauciena, kas nebūs maršruts: >>

Citāts no http://www.jenculaivas.lv/

Aiviekstes-hes-plostu ceļšAiviekstes HES – viena no lielākajām mazo upju spēkstacijām Latvijā. 1925. gadā no vienkāršām lauku dzirnavām tika izveidota tā laika lielākā Latvijas hidroelektrostacija (līdz uzcēla Ķeguma HES) ar apmēram 1000 Zs hidroturbīnu un 500 Zs tehniskās rezerves jaudu. Laika gaitā HES pārdzīvojusi dažādas izmaiņas. Par tām stāsta muzeja ekspozīcija. Ekskursanti var pavērot turbīnas darbu, apskatīt aizsprostu un zivju ceļu. Aizsprostu vieglāk apnest pa labo pusi.

Pēc divarpus kilometriem labajā krastā ir karjeru dīķi, bijušais Krievciema dzirnavezers un Vesetas kanāls. Lai novadītu ūdeņus no karjeriem, kur dolomīta ieguve uzsākta 20.gs. 60.gadu beigās, bija nepieciešams regulēt un padziļināt Vesetas upes lejasgalu. Šajā nolūkā Vesetas upes galvenā gultne tika novirzīta pa Vesetas atteku un netālu no Pļaviņas – Madona šosejas izrakta jaunā vietā, nevirzot to cauri dzirnavezeram, bet ievadot blakus izmantotajā karjerā (Krievciema ūdenskrātuvē) un pēc tam Aiviekstē. Bijušais dzirnavezers tika daļēji aizbērts ar izrakto zemi. No apm. 1969.g. Vesetas atteka un dzirnavezers ir sauss, jo jaunā Vesetas gultne ir dziļāka par bijušo dzirnavezeru.

. . .

Iespējams, apmeklēsim kādu klinšainu vietu un alusdarītavu

. . .

Pēc 4 km ir vēl viena hidroelektrostacija – Spridzēnu HES. Pirms aizsprosta kreisajā krastā ir neliela atteka, tur salīdzinoši viegli laivas var apnest. Spridzēnu HES uzbūvēta 2002.g. beigās. Izmantojot strauju Aiviekstes upes līkumu Vēzenes krācēs, hidroelektrostacija uzbūvēta 0,44 km gara derivācijas kanāla galā. Atvadkanāla garums 0,22 km. Reāla uzstādinājuma nav. Uz upes izveidots akmens krāvuma slieksnis, kas ļauj zivīm pārvietoties pa upi.

Pusotru kilometru tālāk ir Vesetas grīva. Ir vērts tajā iegriezties un apskatīt Akmens mūra tiltu ar trim lokveida ailēm, kurš saglabājies pie ietekas Aiviekstē uz vecā Pļaviņu – Madonas ceļa. 19,60 m garais tilts ietver 3,70 m platas ailes. Tilts uzbūvēts 1925. gadā no rupji kaltiem laukakmeņiem un bijis apmests ar kaļķu javu. Šādi tilti Latvijā saglabājušies maz. Pie saglabājamām tilta vērtībām pieder tilta konstruktīvais risinājums un apmērs, masīvi ledgrieži, kas raksturīgi tieši šim tiltam un stāvas pusaploces veidā mūrētas akmens velves. Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija 2011. gadā tiltu iekļāva Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Vesetas tilts uz vecā Madonas Pļavinu ceļa

Pēc kilometra ir jaunās šosejas tilts un kreisā krasta pieteka Bērzaune, pēc 2 km Akmeņstrauts ietek Aiviekstē no labās puses. Tālāk 2 km garumā seko Babraunīca (kreisā krasta pieteka), dzelzceļa tilts un šosejas tilts, un tad jau ir klāt Gostiņi – ceļojuma galapunkts. Gostiņi ir mazs miestiņš divu upju satekā ar 500 iedzīvotājiem un kādu simtu māju. Šobrīd Gostiņi ir Pļaviņu pilsētas daļa, taču savulaik tā bija pilsēta ar pāris tūkstošiem iedzīvotāju, savu vadību un ģerboni. Gostiņi ir vecāki par Pļaviņām. Pļaviņu miests savu nosaukumu ir ieguvis no muižas zemnieku mājām “Pļaviņas”. Bija arī krogs ar tādu pašu nosaukumu, kurā varēja atpūsties Daugavas plostnieki. Pļaviņu straujā attīstība sākās 1861. gadā pēc Rīgas – Daugavpils – Orlas dzelzceļa atklāšanas.


… Vēl informācija tiks papildināta

, , , ,

Ieraksti komentāru:

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.