Izdzīvošana ziemas pārgājienā

Pavisam nopietns raksts par to kā doties ekstrēmā ziemas pārgājienā.

Lai arī daudzi dalībnieki ir ļoti pieredzējuši līdzīgos pasākumos, tomēr vēlreiz izstāstīšu, kas obligāti ir jāievēro, jāsagatavo un jāņem līdzi, lai varētu komfortabli baudīt apkārtējo dabu un koncentrēties distances veikšanai.

Pirms izdzīvošanas blēņu stāstiem piedāvāju noskatīties nopietnu video, kā autors arī pats piedalīsies šajā pasākumā. Īpaša vērība skatoties video ir jāpievērš tieši sīkumiem. Par svīšanu sākumā nevajag pārāk satraukties, tas nozīmē arī to, ka vēl neesat nosalis, kas īstermiņā noteikti ir bīstamāk :]

Zemāk dots saraksts ar lietām un zināšanām, kas manuprāt liekas svarīgas:

  • Karsta tēja termosā ir pavisam OBLIGĀTAIS ekipējums.
  • Jebkādam dzeramajam vēlams būt siltam. Dzeršanās sistēmu jāvelk pēc iespējas zem drēbēm, lai šķidrums neatdziest. Arī trubiņu vēlams glabāt zem drēbēm. Pēc dzeršanas tajā var iepūst gaisu – tā neaizsals un nesāks tecēt :), ja aizmirsīsies aiztaisīt.
  • Pirmajiem gājējiem noderēs sniega kurpes.
  • Ar slēpēm labāk nē, dažviet tās būs jānes rokās, un pārvietošanās pa “vieglu” sniegu būs lēnāka kā kājām.
  • Apaviem nedrīkst pūst cauri vējš (ir daži tādi dārgi modeļi, lai vasarā labi vēdinās pēdas). Tādos apavos arī ūdens staigās iekšā un ārā, un pēdas nosals ļoti ātri.
  • Aukstā laikā, pretēji pieņemtajam uzskatam, par slapjiem apaviem nevajag uztraukties, ja vien to siltuma izolācija atļauj apavu virspusei pārklāties ar ledus kārtiņu. Ledus, atšķirībā no šķidra ūdens, slikti vada siltumu.
  • Visticamāk, ka ik pa laikam sanāks iekāpt ūdenī līdz potītei, un tādā gadījumā arī ekstrēmi dārgas termozeķes sāks laist garām siltumu. Lai arī daudzi smaida, tomēr parasti iepirkumu maisiņi uz 20 Ls vērtām termozeķēm ievērojami palielinās to citādi labās siltuma īpašības, īpaši stāvot uz vietas ūdenī.
  • Ledus uz apaviemĻoti svarīgi ir lietot bahilas vai bikses kas noslēdzamas pāri apavu priekšpusei, lai nebirst iekšā sniegs. Kombinācijā ar sasalstošu ūdeni tur ātri var izveidoties ledusgabals, kas spiedīs potīti no priekšpuses. Labi, ja viss apavu potītes perimetrs ir nosegts, un sniegs tur netiek iekšā. Svarīgi, lai nekarājas nekādi šņoru gali, un lai vispār dažādu galu skaists ap potītēm ir minimāls. Dažādi auklu un pat diegu gali ir vietas, kur veidosies ledus bumbuļi. Kas minimālākajā  variantā traucēs komandas biedrus ar savu grabēšanu, bet sliktākajā – ievērojami apgrūtinās iešanu.
  • Pavisam lēta ir šāda sistēma  – plānas zeķes, tad celofāna maisiņš, tad otrs zeķu pāris, tad vēl viens maisiņš un tad trešais zeķu pāris. Ar to vajadzētu pietikt, vēl var uzvilkt trešo maisiņu. Maisiņu galus pietin ar līmlentu ap potīti, bet vaļīgi. Kamēr apavi būs sausi, pēdām būs mazliet par karstu, un ik pa laikam iekāpt ūdenī būs pat patīkami (sākumā).
  • Survival Blanket – laba lieta, un vēl labāk to uzreiz maisiņu veidā uzvilkt kājās. Jo, ja tiešām radīsies vajadzība to pielietot -20 grādos, visticamāk, ka tas vairs nepalīdzēs, bet dažas minūtes jūs iegūsiet, kas var izrādīties svarīgi.
  • Siltuma zinātnes cienītāji var paspēlēties ar melnu apģērbu pie ādas, un baltu vai spoguļtipa (metālisku) apģērbu un apaviem ārpusē. Tas nodrošinās pareizu siltuma starošanu. (Sildoties pie ugunskura, krāsu secība lietojama otrādāk).
  • Jaunākie siltuma starošanas pētījumi ir atklājuši, ka materiāla virsmas laukumam, no  kura atstarojas/izstarojas siltums ir lielāka nozīme kā tā biezumam. No šī viedokļa noteikti labāk ir 2 plāni džemperi, nekā viens biezs, tāpat arī ar biksēm, zeķēm un cimdiem.

Salstoši roku un kāju pirksti ir organisma fizioloģiskā reakcija, ja ķermenim ir vēsi. Tiek sašaurināti asinsvadi ķermeņa ārējos slāņos. Tas ir ļoti labi, jo ekonomē siltumu, tomēr, kad ķermenis ar to pārāk aizraujas, var iegūt pirkstu apsaldējumus. Ar šo problēmu var cīnīties lietojot alkoholu, kas paplašina asinsvadus. Taču, ja iegāzīsieties kādā mazāk aizsalušā grāvī, hipotermija iestāsies pāris minūtēs, jo ar paplašinātiem asinsvadiem siltums tiks zaudēts ĻOTI strauji. Tātad, jebkādu “groku” labāk atstāt mājās, bet OBLIGĀTI līdzi paņemt termosu ar KARSTU TĒJU. Aukkkstā laikā tā ir dzīvības vērtē. Labi, ja jebkāds līdzi paņemtais dzeramais ir silts, aukstu lietot ir bīstami, jo organisms reaģēs atslēdzot siltumu rokām un kājām. Pēc tam tās sasildīt varēs tikai, ja jums būs karsti, un tas nenotiks ātri. Pirkstu salšanas gadījumā, rokas var apļot, ar centrbēdzes spēku iedzenot asinis pirkstos. Kājām šo metodi lietot būs sarežģīti. Ilglaicīgi tā nedarbosies, jo enerģija vienalga kaut kur ir jāpaņem, un rokas atsāks salt līdz ar apļošanas beigšanu.

Jāģērbjas ir tā, lai lēnām ejot būtu silti un somā līdzi obligāti jābūt vēl kādam apģērba gabalam. Sākumā, protams, būs karsti, tad varēs kaut ko vilkt vaļā vai vilkt nost. Tomēr distances otrajā daļā organisms pilnībā pāries ekonomiskā enerģijas ražošanas režīmā un tad noteikti paliks vēsi. Ja līdzi būs tikai tas apģērbs, kas startā, kļūs auksti, un sāks salt rokas un kājas un tas aukstā laikā ir bīstami.

Rezerves apģērba komplektā noderīga būs jaka, kurai vējš vispār nepūš cauri. Bezvēja apstākļos arī -30 grādos var stāvēt T-kreklā, bet spēcīgā vējā un mitrā gaisā var ātri nosalt +5 grādu temperatūrā. Noslēpums ir tajā, ka aukstākam gaisam ir mazāka energoietilpība. Šis kļūst aktuāli, piemēram, kad uz meža ceļa paslīd kāja un jūs iegāžaties ar ūdeni pilnā neaizsalušā forvardera risā visā augumā. Ja ir bezvējš, jūs varat novilkt slapjās drēbes, tās izgriezt un vilkt atpakaļ. Savukārt, ja pūš vējš, ļoti noderīga būs jaka, kas nelaiž cauri ne vēju ne mitrumu. Drēbes tādā jakā nežūs, bet ūdens arī neiztvaikos paņemot projām siltumu.

Ļoti aukstā laikā, ja mugurā būs pietiekoši biezs drēbju slānis (jo vairāk apģērba slāņu jo labāk), aizsargjaka jums izveidosies automātiski, sasalstot apģērba ārējam slānim. Kolīdz tas pārvērtīsies ledū, siltuma zudumi strauji samazināsies, jo ledus ir ļoti labs siltuma izolātors atšķirībā no ūdens, kā molekulas atrodas kustībā un lieliski vada siltumu.

Lai ledus slānis varētu rasties apģērba ārējā slānī, tam fiziski ir jābūt ar kaut kādu biezumu, kur 40+ grādu siltuma gradientam likties. To var panākt ar apģērbu, kas satur daudz mazkustīga gaisa, piemēram, no cauruļu tipa šķiedras austs apģērbs.Ledus lāča kažoka mati arī ir caurules ar vidū ieslēgtu gaisu.

Ledus lācis, kā ziemeļu izdzīvotājs vēl interesants ar to, ka tā āda ir melna. Kāpēc baltajam kažokam apakšā vajag melnu ādu? Melna virsma tāpēc izskatās melna, ka tā ievērojami mazāk izstaro elektromagnētisko starojumu, arī siltumu. Bet, ja lāča kažoks būtu melns, tad tā virsma saulē varētu sasilt un saskarē ar sniegu tas kļūtu slapjš, un matu galos veidosies ledus bumbuļi. Tāpēc kažoks ir balts, lai viss tiktu atstarots un tā virsma nesiltu un saglabātos pēc iespējas aukstāka. Ideāls variants šeit būtu spoguļa tipa kažoks, kas īstenībā arī tāds leduslācim ir, skatoties uz to siltuma radarā – lācis nav redzams :). Melnās iekšpuses un baltās ārpuses labās īpašības vēl nav līdz galam izpētītas, taču polāros apstākļos tam var būt nozīme.

Tas pats attiecas arī uz apaviem. Tie nedrīkst būt pārāk plāni. Samirkšanas gadījumā zeķu un apavu kopējam biezumam ir jānodrošina iespēja apavu ārējam slānim sasalt ledū, pēdām vienlaicīgi saglabājot komforta temperatūru. Ledus slānis novērsīs siltuma zudumus. Ja apavi būs pārāk plāni, apledojuma slānis neizveidosies. un pēdas slapjos apavos var atdzist kritiski, ik uz soļa kausējot arī apkārtējo sniegu. Bet pēc tam jau sasalstot kopā ar to saturu.

 

 

Ieraksti komentāru:

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.