HISTORY & TALES of Embūte rogaining

Induļa un Ārijas mīlas stāsts

Līdz Sv. Valentīna dienai gribēju dabūt gatavu filmiņu par Induļa un Ārijas mīlestību. Sākumā likās, ka būs viegli, tomēr beigās pavadīju 3 dienas studējot 13. gadsimta teikas un vēsturi Kurzemē. Kurš ar ko biedrojies, nodevis un nogalinājis. Daudzi gadskaitļi un daudzas nāves – iecerētā filmiņa draudēja izvērsties diezgan drūma un nemaz ar rozā sirsniņām rotāta. Kāds ir sanācis rezultāts? – skatiet šajā video stāstā.


Embūtes himna “Kur zeme mana”

  • Dziesmas autors – Egons Pinčers (EgA),
  • vokāls – Igo,
  • aranžija/taustiņinstrumenti – Guntars Mucenieks (r/a ZVANI),
  • sitamie instrumenti – Gundars Lintiņš (r/a ZVANI),
  • bass – Aivars Vīksna (r/a ZVANI),
  • ģitāras – Henrijs Eduards Mucenieks (r/a ZVANI),
  • Skaņu ieraksts un noslēdzošais savietojums – Ģirts Laumanis «HodilaRec».
  • Vokāls ierakstīja studijā “Lauska” Kaspars Bārbals.

The area has a rich cultural history.

In 1244 the Battle of Embute took place between the forces of the Courland / Livonian Order and the future European superpower – Lithuania under the leadership of its future king Mindaugas.

The terrain of Embūte played its role where the vast army of 30 000 men from Lithuania faced a brutal massacre in the ravines and swamps between hills of Embūte. One thousand five hundred men of Lithuania lost their lives against a comparatively much smaller group of Livonian crusaders and Courland warriors.

Establishment, an expansion of the Grand Duchy of Lithuania, superimposed on modern European state boundaries. The areas enclosed by black dotted lines indicate regions both acquired and lost before 1430. ©Augustinas Žemaitis.
http://www.truelithuania.com/tag/historical-maps-of-lithuania
Rainis uses the motifs of the Battle of Embūte in his play “Indulis and Arya”. Indulis is the chief of Courland, and Arya is a crusader knight of the Livonian Order. The book “Indulis un Ārija” is accessible at Bakūzes manor near Embūte.

A short film about Embūte from Ace age to Embūte battle at 1244.

1920. – 1945. g. Bage af Bo dzimtai piederošā bagātā Dinsdurbes muiža tika nopostīta II Pasaules kara laikā. Dinzdurbes muižas kungu māja. foto: http://www.zudusilatvija.lv/
No varenās muižas mūsdienās ir saglabājušās mežā ieaugušās prāva izmēra kapenes.
No varenās muižas mūsdienās ir saglabājušās mežā ieaugušās prāva izmēra kapenes. Foto: Atis Luguzs (2019)
II pasaules kara lādiņi pie Embūtes
1944. oktoris – 1945. maijs Kurzemes katls. Izstrādājot cirsmas joprojām tiek uzieti aizvien jauni II Pasaules kara lādiņi un cita munīcija. Foto: Atis Luguzs, 2016. gada martā.
Mežā gandrīz katru dienu var sastapt metāla meklētājus, tie meklē kara artefaktus un senkapu bagātības. Izraktas kapu kopas ir raksturīga Embūtes apkārtnes daudzo senkapu pazīme. Foto: Atis Luguzs, 2019. gads, pie Dinsdurbes kapenēm.

1960-1990 Šeit atradās divas Padomju armijas kodolraķešu (R-14) bāzes. Abas vietas ir atrodamas Embūtes rogaininga sacensību kartē.

Kopš 2018. gada apvidū atrodas arī Latvijas munīcijas noliktava ar iespaidīgu 50 m platu drošības joslu un dzeloņdrāšu žogu. Apstāties un fotografēt pie objekta ir aizliegts.

2020. gada kontrolpunktu marķēšanas ekspedīcijā kādā gravā tika uzieta no apstrādātiem granīta blokiem veidota platforma. Vēl pārbaudīsim vai bloku izmēri sakrīt ar Romas impērijas celtniecības standartu, vai tomēr tie būs tapuši citā laikā.

Akmens platformas stūris. Platforma veidota no apstrādātiem akmens blokiem. Atrodas Kojas upītes ielejā netālu no Dzeldas ciemata.

Embūtes stāsti

Embūtes ieleja ir viena no noslēpumainākajām Kurzemes vietām. Tā atgādina varenu trauku, ko no visām pusēm ietver vairākus desmitus metru augsti pauguri – Pavāru kalns, Veres kalns, Embūtes pilskalns, kā arī Rietumlatvijas augstākais lielpaugurs Krievu kalns, saukts arī par Krīvu kalnu.

Embūte ir arī viena no senākajām apdzīvotajām vietām Kurzemē – tā veidojusies pirms apmēram 10 000 gadu, kad no šejienes sāka atkāpties ledājs,- un gadsimtiem ilgi bijusi sakrāla vieta. Senlejas centrālajā daļā paceļas Kuršu jeb Induļa pilskalns. Domājams, ka tur atradusies kuršu koka pils. 13. gs. vidū tur risinājušās sīvas cīņas.

Sirmajā senatnē Embūtes apgabalu apdzīvoja brīva un neapspiesta kuršu cilts, pār kuru valdīja kuršu virsaitis Indulis. Embūtes pilskalnā atradās grezna un stipra ozola pils, kur Indulis drošsirdīgi turējās pretim savam spēcīgajam kaimiņam, leišu virsaitim Mintautam. Diemžēl kurši un leiši par vēlu nomanīja, kādas briesmas viņu brīvībai draudēja no svešajiem ienācējiem – vācu krustnešiem. Bruņinieki arvien tālāk un tālāk spiedās uz priekšu, viņi uzcēla Kuldīgu un pamazām tuvojās Induļa robežām.

Kad bruņinieki ielauzās Embūtes apgabalā, Indulis droši veda savu karaspēku pret vāciešiem. Kurši bezbailīgi cīnījās, bet viņi bija slikti apbruņoti un cieta sakāvi. Indulim ar lielām grūtībām izdevās izlauzties no aplenkuma un meža biezumā paglābties no vajātājiem. Piekusis un noguris viņš nolēca no zirga un atgūlās koku pavēnī. Austot saulei, Indulis pamodās no zirga zviedziena. Viņš uzlēca kājās un ieraudzīja jājam bruņinieku. Sagrābis savu āvu, Indulis devās pretiniekam virsū. Bruņinieks nolēca no zirga un metās virsū Indulim ar paceltu zobenu. Atgaiņādamies un izlocīdamies Indulis ar āvas cirtienu pāršķēla uzbrucējam bruņu cepuri, un tas nokrita zemē.
. . .

Embūtes pils celta 13. gadsimta četrdesmitajos gados. Agrāk pilī rezidējuši pat Kurzemes bīskapi, bet ap 1700. gadu Ziemeļu kara laikā pils nopostīta. Uz vecajiem pils pamatiem uzcelta muižas dzīvojamā ēka, 19. gadsimtā tā paplašināta, nojaucot vienu no vecajiem vārtu torņiem. Pēdējā muižas īpašniece bijusi barona Hansa fon Hāna atraitne. Kad 1919. gada sākumā Rietumkurzemē īsu brīdi valdījuši komunisti, muiža izpostīta, vēlāk aizdedzināta, daļēji nojaukta un izmantota būvmateriālos. Mūsdienās drupu stāvoklī saglabājušies pils apkārtējā vaļņa paliekas un atsevišķi pils mūri.


Par Embūtes Ziemas Rogainingu citās interneta lapās