Kas ļoti grib Eklērus, tas atrod Viveres mājas lapā publicētu šādu informāciju:
(Tiešas globālā tīmekļa saites organizatori neatbalsta, lai cīnītos ar visapkārt pieaugošo globalizāciju.)
Latvija ir eklēru dzimtene. Jau pirms divtūkstoš gadiem argonauti devās no Hellādas uz tālajiem ziemeļiem zelta eklēra meklējumos. Savukārt pirms tūkstoš gadiem vikingi rosīgi kuģoja pa Daugavu, Donavu un Donu, izvadājot tos pa visu Eiropu. Francijas karali Ludviķi IV neapmierinātā tauta nogāza no troņa, jo viņš neorganizēja éclair importu pienācīgā daudzumā. Krievu-japāņu karš 1905.gadā izcēlās tāpēc, ka tālā orientālā valsts cerēja iegūt tiešu pieeju Rīgas eklēru ražotājiem (cariskās Krievijas Baltijas jūras kara flote tika pilnībā iznīcināta). Nepagāja pat gadsimts, un 2002.gadā Vanšu tilts tika pārdēvēts par Eklēru tiltu. Kopš tā laika uz tilta virsotni regulāri dodas svētceļotāji un tautā radās ticējums – ja kaut kur uzrāpsies, tiks pie eklēra. Latvijas slepenās eklēra receptes tika publicētas Internetā tikai pēc Eiropas Savienības ultimāta izteikšanas un direktīvu pieņemšanas, ka visgaršīgākais izstrādājums pasaulē ir Latvijas eklērs.
Apvidus karte (no cita gada pasākuma).Visos laikos tikt pie īsta eklēra ir bijis sarežģīti. Ceļotāji ir saskārušies ne tikai ar Susaņinu, bet arī ar Deja Vu. 2010.gada sākumā virkne ļaužu pulcējās, lai svinīgā procesijā sāktu gadu ar pašu svarīgāko – nokļūšanu pie eklēriem. Ne visiem ekspedīcijas dalībniekiem izdevās tikt līdz svarīgajai 20 kV transformatora būdiņai, kur atradās vienīgie valstī tobrīd brīvi pieejamie eklēri. No tiem, kas spēja uzrāpties līdz mērķim, tika iegūta dzīves patiesība. Aiva: “Nekad mūžā tik garšīgus eklērus nebiju ēdusi”. Pēc diviem gadiem daži veiksmīgākie iemācījās šampanieša ķīmisko apzīmējumu un tika pie slavenā Latvijas eklēra. Vairāk nevajadzēja rāpties transformatora būdā – nacionālā delikatese bija pazemē.
Eklēri pazemes bunkurāŠobrīd ir paklīdušas baumas, ka esot vēl kāda cita stratēģiska eklēru atrašanās vieta. Lai vietu neizbaidītu, ir jāievēro uzmanība, konfidencialitāte un elementāras navigācijas prasmes. Pēc neoficiālas informācijas, nākošā eklerizācija jeb eklēru degustēšanas ekspedīcija notikšot 2014.gada 4.janvārī. Ceļš ir gaidāms sarežģīts un tumšs gan priekšā, gan pakaļā. Bet, ja saglabā vēsu galvu un pareizi izmanto ilustratīvo materiālu jeb karti, eklēri ir sasniedzamības attālumā. Ir pienācis laiks realizēt eklēru triloģijas pēdējo, noslēdzošo posmu.
Pārgājiena dalībnieki jūras krastāViesu nams N57°04.79′ E024°18.38′ ir pasākuma centrs. Kas paguva pieteikties, ceļā varēs doties pēc 16:30, līdzi nesot kompasu, rakstāmpiederumu, portatīvo fotonu ģeneratoru un visu pārējo, kas mežā noder. Atgriežoties – pirts. Tai var sagatavot groziņus (piemēri – šampanietis un „cielaviņa”, alus bundžiņa un čipsu paciņa, karstvīns un speķmaizes, kefīrs un pica). Dalības maksa telpu nomaksai 10E.
Valsts eklerizācijas asociētā komisija