Bauskas vēsture

Bauskas apvidus pirms mūsu ēras (pirms Kristus).

• Arheoloģiskie izrakumi (A.Caune, J.Grūbe, no 1976. gada) liecina, ka Bauskas pilskalnā jau 1. gadsimtā pirms m.ē. bijusi seno zemgaļu apmetne.

Senie laiki – Bauskas zemes Upmales zemes sastāvā

• 13. gadsimta sākumā Bauskas pilskalns ietilpa zemgaļu Upmales zemē, kuras centrs bija netālajā Mežotnes pilskalnā. Caur to gāja Lielupes-Mūsas tirdzniecības ceļš uz žemaišu un aukštaišu zemēm.

• 1219. gadā Upmales zeme labprātīgi pārgāja Livonijas bīskapa aizsardzībā un to pievienoja Sēlijas bīskapijai, bet 1226. gadā Zemgales bīskapijai. 1254. gadā līgumā par Upmales zemes dalīšanu Lielupes labā krasta zemes ieguva Rīgas arhibīskapija, bet Livonijas ordenis ieguva Lielupes kreisā krasta zemes.

Bauska Livonijas ordeņa valsts sastāvā

• 13.-15. gadsimta krusta karu laikā gar Bauskas pilskalnu pārvietojās lielas žemaišu, lietuviešu un Livonijas ordeņa karaspēka vienības.

• 1443. gadā pirmo reizi pieminēts, ka Livonijas ordeņa mestrs Heinrihs Finke fon Oferbergs senajā pilskalnā licis uzcelt cietoksni Bowsenborch, kam bija jākalpo kā ordeņa robežcietoksnim cīņās pret Lietuvas lielkņazisti. Tā kā Bauskas apkārtne tolaik bija mazapdzīvota, celtniecība tika veikta ar Novgorodas kņazistē sagūstīto votu karagūstekņu palīdzību.

• 1495. gadā Bauskas cietoksnis kļuva par Livonijas ordeņa fogta rezidenci.

• 1518. gadā pirmo reizi Mēmeles un Mūsas sateces vietā pie cietokšņa pieminēta amatnieku apmetne Schildburg (“Vairogmiests”) kurā dzīvoja amatnieki, zvejnieki, tirgotāji. Sašaurinātas pilsētas tiesības šai apmetnei piešķirtas jau 1511. gadā.

Bauska Kurzemes un Zemgales hercogistes sastāvā

• 1568., 1590. un 1601. gadā Bauskas pilī notika Kurzemes uz Zemgales landtāgi.
•  1573. gadā latviešu draudzei uzcēla Sv. Trīsvienības baznīcu, kas darbojās līdz 18. gadsimatam.

• 1584. gadā pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera pavēles tika likvidēts Vairogmiests, jo tā tuvums traucēja pils aizsardzībai, un sākta jaunas apmetnes būve tagadējās Bauskas vecpilsētas vietā.
• 1590.-1599. gadā pils tika paplašināta ar piebūvi.
•  No 1591. līdz 1594. gadam tika uzcelta pirmā mūra celtne – Bauskas Sv. Gara baznīca pilsētas vācu draudzei. Šajā baznīcā no 1705. gada dievkalopjumi notika arī latviski.
• 1594. gadā tika uzcelta pirmā mūra celtne – Svētā gara baznīca.
• 17. gadsimtā Bauskā bija regulārs kvartālu plānojums, ko veidoja divas galvenās Mēmelei paralēlās ielas, tirgus laukums ar rātsnamu, divas luterāņu baznīcas un vienstāva koka ēku apbūve. Pilsētā netrūkst turīgu iedzīvotāju, uz ko norāda atrastās greznu podiņa krāšņu atliekas, kā arī tas, ka pilsētā darbojas zeltkaļu amata cunfte ar četriem amata meistariem.

• 1609. gadā hercogs Frīdrihs Ketlers Bauskai dāvāja zīmogu ar lauvas attēlu, ko uzskata par pilsētas tiesību piešķiršanas gadu.
• 1615. gadā Bauskas pilsēta saņēma tiesības būvēt rātsnamu, 1635. gadā – pilsētas kārtības rulli. Saskaņā ar hercoga Frīdriha apstiprinātajiem policijas noteikumiem Bauskas rātē bija jādarbojas birģermeistaram, fogtam un pieciem rātskungiem.
• 1600.-1629. gada un 1655.-1660. gada Polijas-Zviedrijas karu laikā Bauskas pils bija šo valstu savstarpējo cīņu objekts.

Bauska mēra laikā

• 17. gs. 20. gadu sākumā vairākus gadus Kurzemes hercogistē bijusi neraža, zemi postījis arī Polijas-Zviedrijas karš. Sācies bads un tam sekojusi 1623 – 1625. gada mēra epidēmija. Bauskas novadā “sērga šausmīgi sākās un gada laikā nolaupīja lielu skaitu ļaužu”.
• Nākamā mēra epidēmija plosījās jau pēc pāris desmitgadēm. 1660. gada 14. februārī Bauskas pilsētas maģistrāts liek uzsākt uz ielām esošo līķu savākšanu un apbedīšanu. Tikai viena mēneša laikā tiek apbedīti 227 mēra upuri.
• 1701. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā Bausku ieņēma Zviedrijas karaļa Kārļa XII armija, kurai to īslaicīgi atņēma krievu karaspēks, kas 1706. gadā atkāpjoties uzspridzināja Bauskas pili, ko vairs neatjaunota un laika gaitā tā pārvērtās drupās. Kara laikā tika nopostītas arī 2/3 no pilsētas apbūves.

Bauskas karte 1701. gads.

16. gs. 80. gados Bauskas miestu pārcēla no Ķirbaka pussalas uz Mēmeles krastu. Lielceļš, kas veda no Lietuvas uz Rīgu cauri Bauskai, veicināja miesta izaugsmi, taču kara juku dēļ pilsētas tiesības Bauska saņēma salīdzinoši vēlu – 1635. g. Saskaņā ar hercoga Frīdriha apstiprinātajiem policijas noteikumiem Bauskas rātē bija jādarbojas birģermeistaram, fogtam un pieciem rātskungiem. Bauskai vienīgajai no hercoga pilsētām tirdzniecībā atļāva izmantot “lielo lietuviešu mēru“, pārējā hercogistes teritorijā bija jālieto Rīgas mēri. Bauskas pils attēlu Dērings pārņēmis no 18. gs. sākuma gravīras, priekšplānā labi redzams 16. gs. 90. gados uzbūvētais pils korpuss ar vēlās renesanses stila zelmini.

(Avots: www.archiv.org.lv/hercogiste)

• 1708. gada agrā ziema neļāva novākt visu ražu, sākas bads un atkal sākās mēris. Sākot ar 1709. gada 3. jūliju Bauskā, lai mazinātu mēra izplatību, tiek aizliegti dievkalpojumi un mirušie jāapbedī ārpus baznīcām. Pēc 1708/1709. gada Lielās mēra epidēmijas Bauskā bija palikusi tikai trešā daļa no pirmskara laika iedzīvotājiem.
• 1710. gadā Bausku skāra mēris, no kura bojā gāja puse pilsētas iedzīvotāju.

Bauska Kurzemes guberņas satāvā

• 1795. gadā, pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai, Bauska saglabāja savu pilskunga tiesas administratīvā centra statusu.
• 1806. gadā tika atvērta pirmā skola.
• 1812. gada jūlijā-decembrī Bausku ieņēma Napoleona armijas prūšu korpuss un tika plānota Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogistes dibināšana.
• Sākot ar 1819. gadu Bauska ir Bauskas apriņķa, vēlāk rajona, mūsdienās novada centrs.
• 1823. gadā Bauskā bija 120 dzīvojamās mājas, no kurām tikai seši bija mūra vai ķieģeļu nami. Tāpēc pilsētu bieži postīja ugunsgrēki. Ķieģeļa ēku celtniecība pilsētā plašumā izvērtās tikai 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā.
• 1832. gadā, kad pēc uzvārdu piešķiršanas zemniekiem tika atļauts brīvi pārvietoties Kurzemes guberņas teritorijā, Bauskā ieradās daudz lauku amatnieku, tā kļuva par vienu no Zemgales linu, graudu un lopu tirdzniecības centriem.
• 19. gadsimta vidū pilsētā bija 126 amata meistari, tai skaitā 23 kurpnieki, darbojās 35 veikali, 37 krogi, vilnas vērptuve, divas kokzāģētavas, lauksaimniecības rīku fabrika, ķieģeļceplis un alus darītava.
• 19. gadsimta vidū Bauska bija daudznacionāla pilsēta, kurā joprojām vairākas no senākiem laikiem mantotas privilēģijas bija saglabājuši vācieši, kuru rokās atradās arī visa pilsētas pārvalde.
• Savukārt tirdzniecībā rosīgākie bija ebreji, kuru tolaik bija vairāk kā puse no pilsētas iedzīvotājiem un kuriem 1863. gadā pieder septiņdesmit no pilsētas 75 bodītēm.

Par ebreju īpatsvaru pilsētā vēl 2. pasaules kara gados liecina fakts, ka te 1943. gada vasarā atradās ievērojams daudzums Schutzmannschaften vienības vīru. Kuru galvenais uzdevums bija iznīdēt pēc iespējas vairāk ebreju un tiem līdzīgos. Šādu darboņu Bauskā bija tik daudz, ka tie spēja turēties pretī veselai Sarkanai armijai. Par ko jau Latvijas neatkarības gados arī tika atalgoti ar pieminekli.

• 19.gadsimtā Bauskas pilsētas centrālā daļa joprojām atradās Mēmeles kreisajā krastā un bruģēta bija tikai Lielā iela (tagad Rīgas iela) un Tirgus laukums (tagad Rātslaukums), kur divreiz nedēļā notika tirgus. Pa Cūku ielu (tagad Plūdoņa ielu) laucinieki uz tirgu dzina lopus.
• Bauskā dzīvojošie luterāņi dalījās vācu un latviešu draudzēs, kas abas izmantoja Sv. Gara Baznīcu. Ebrejiem bija Lielā un Mazā sinagoga.
• 1881. gadā, rusifikācijas periodā, tika uzcelta Svētā Georgija ortodoksā (pareizticīgo) baznīca.
• 1893. gada 11. novembrī latviešu, krievu un vācu valodās 1000 – 1500 eksemplāru tirāžā sāk iznākt pirmais laikraksts “Bauskas Sludinājumi”, ko līdz pat Pirmajam pasaules karam izdod Nahmans (Nikolajs) Jankelovičs.
• Līdz pat 19. gs. otrajai pusei latviešiem Bauskā bija ļoti ierobežotas tiesības, taču 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā latvieši minēti jau turīgāko pilsētas namsaimnieku, amatnieku un uzņēmēju vidū.

• 19. un 20. gs mijā pilsētā darbojas Bauskas apriņķa skola, vācietes Julianas Beķeres privātā meiteņu ģimnāzija un latvieša Žibeika komercskola, kā arī ebreju reliģiskā skola.
• 1905. gada revolūcijas laikā Bauskā 1905. gada sākumā notika streiks, rudenī tika nodibināta revolucionārā rīcības komiteja, kas varu kontrolēja līdz 1906. gada sākumam, kad to apspieda soda ekspedīcija.

Pirmais Pasaules karš, Vācu okupācija un Brīvības cīņas Bauskā

• Pirmā Pasaules kara laikā 1915. gada 18. jūlijā Bausku ieņēma Vācijas impērijas armija, bet gandrīz pusi pilsētas iedzīvotāju Krievijas varas iestādes pirms vāciešu ienākšanas piespieda doties bēgļu gaitās.
• Vācu okupācijas laikā 1916. gadā Bauskā uzcelta elektrostacija, ierīkota pilsētas elektriskās apgaismošanas sistēma, bet līdz pilsētas pievārtei tika izbūvēta šaursliežu dzelzceļa līnija “Meitene – Bauska”.
• 1918. gada martā-decembrī Bauska ietilpa vācbaltiešu izveidotās Kurzemes hercogistes un Apvienotās Baltijas hercogistes sastāvā, kas zaudēja varu Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas Pagaidu valdībai.
• 1918. gada novembrī pilsētā atrodas apmēram 300 vācu kareivju militārā komandanta fon Firksa pakļautībā. 30. novembrī tiek izveidota pilsētas valde piecu cilvēku sastāvā. Par pirmo Bauskas pilsētas galvu kļūst advokāts Jānis Kļaviņš, bet par viņa vietniekiem vācietis Roberts Gutmans, latvietis J. Viļumsons, ebrejs J.Izraelsons un latvietis Eduards Rijkurs. Jau pirmajā sēdē tiek nolemts, ka sēdes turpmāk notiks latviski, līdzšinējās vācu vai krievu valodas vietā. 1. decembrī jaunā valde pieņem lēmumu par pilsētas milicijas izveidi no septiņiem miličiem, kam jārūpējas par kārtību pilsētā.
• Tikai mēnesi vēlāk, 1919. gada 4. janvārī pilsētu ieņēma lielinieki (boļševiki) un nodibināja Latvijas Sociālistiskā Padomju Republikas varu, kas pastāvēja līdz martam, kad tos padzina fon der Golcam pakļautās karaspēka vienības. Frontes līnija nostiprinājās netālu no pilsētas.
• 1919. gada 22.-24. aprīlī vietējo latviešu virsnieku vadībā, ar vācu armijas atbalstu, notika mobilizācija, kuras rezultātā Bauskas bataljonā iesauca 300 vīrus, kas papildināja Baltijas landesvēra daļas.
• 1919.g. 28. aprīlī lielinieki no Codes puses mēģināja atkarot Bausku, sakāva vācu daļas un jau tuvojās Mēmeles tiltam. Leitnanta Olava vadībā Bauskas bataljons, kurā bija tikai 50 apbruņoti kareivji, straujā triecienā ielauzās Derpeles muižā un pārtrauca lielinieku uzbrukumu Bauskai.
• 1919.g. 1. maijā Bauskas bataljons kopā ar vāciešiem devās pretuzbrukumā no Lietuvas puses uzbrūkošajiem lielinieku spēkiem. Cīņu gaitā tika iegūti 2 ložmetēji un 35 karagūstekņi.
• 1919.g. 18. maijā tika atsists pēdējais lielinieku uzbrukums no Ceraukstes puses.

• 1919. gada 22. maijā pilsētā iegāja Andrieva Niedras valdībai padotās vācbaltiešu karaspēka vienības.
• 1919. gada septembrī varu pilsētā pārņēma Bermonta-Avalova komandētā Rietumkrievijas Brīvprātīgo armija.
• 1919. gada 17. novembrī Bausku atbrīvoja Latvijas Bruņotie spēki. No pirmskara 8300 iedzīvotāju palikuši bija tikai 2900.

Bauska Latvijas Republikas sastāvā

• Pirmās brīvvalsts laikā Bauska bija apriņķa pilsēta, tajā darbojās alus darītava, dzirnavas, kokzāģētavas un 363 tirdzniecības uzņēmumi. Pilsētā darbojas daudzas krājaizdevumu biedrības, interešu organizācijas. Divdesmito gadu beigās tagadējās Uzvaras ielas rajonā sāka veidoties jaunais pilsētas rajons.
• 1929. gadā tika atklāts piemineklis Brīvības cīņās kritušajiem.
• 1930.gadā atklāja jauno Bauskas pamatskolu (tagad Bauskas 1. vidusskola), uzcēla dzelzsbetona tiltu pār Mēmeli. Starp veco pilsētu un Mūsas upi veidojas jaunā apbūve.
• No 1923 – 1940. gadam tiek izdots nedēļas laikraksts “Bauskas Vēstnesis”.
• 1937. gada 7. jūlijā Bauskā notiek Dziesmu svētki. Notiek pilsētas labiekārtošana, sākas kanalizācijas izbūve, vecā tirgus laukuma vietā plāno ierīkot parku, bet Ķirbaksalā 15. maija parku. Plānots uzsākt reģionālās slimnīcas celtniecību.

Bauska Otrajā Pasaules karā

• 1939. gada nogalē no Latvijas, tai skaitā Bauskas, uz nesen okupēto rietumu Poliju repatriējās gandrīz visi vācu tautības iedzīvotāji. 12. novembrī aptuveni 170 cilvēki atstāja pilsētu, tika slēgti 3 veikali, dažas darbnīcas un aptieka. Izzuda viena no tradicionālajām pilsētas iedzīvotāju grupām, vācbaltieši.
• 1940. gada jūnijā-augustā notika radikālas pārmaiņas. Latviju okupēja PSRS karaspēks, pēc Satversmei neatbilstošām vēlēšanām tika izveidota LPSR ko inkorporēja PSRS sastāvā. Privātīpašumā esošie uzņēmumi un ēkas tika nacionalizēti. Padomju varas gadā represijām un deportācijām tika pakļauti ap 100 baušķenieku.

• 1941. gada 28. jūnijā pilsētu okupēja nacistiskās Vācijas armija un ieļāva jaunizveidotā Ostlandes reihskomisariāta sastāvā; sākās nacistu okupācijas gadi.
• Jau 1941. gada jūlija sākumā tika nodedzināta Bauskas sinagoga, 9. jūlijā izveidots ebreju geto.15. jūlijā Bauskas Tirgus laukumā (pēc Latvijas universitātes mājas lapā www.lu.lv atrodamās informācijas) tika sterilizēti 56 ebreji. Līdz augusta beigām pilsētā un Vecsaules koncentrācijas nometnē tika nogalināti aptuveni 2000 Bauskā un apkārtējā novadā dzīvojošie ebreji.
• 1943. gada 20. jūnijā plaši tika svinēta pilsētas 500 gadu jubileja. Par Bauskas dibināšanu toreiz tiek pieņemts 1443. gads, kad tika uzsākta Livonijas ordeņa jaunās pils celtniecība.

• 1944. gada jūlija beigās Bauska uz pusotru mēnesi nonāca tiešas karadarbības zonā. Pilsēta bija nostiprināta, jo aizsargāja Rīgu no dienvidiem.
• 1944.g. 29. jūlijā apriņķa priekšnieks majors Uļuks izveido 300 vīru lielu kaujas bataljonu no Schutzmannschaften – militāra policijas soda vienība, aizsargiem un brīvprātīgajiem, kas ieņēma aizstāvēšanās pozīcijas Lielupes labajā krastā pretī Bornsmindes sēklim, un aizturēja sarkanās armijas uzbrukumu. Tika uzsākta pilsētas iedzīvotāju evakuācija. Pēc trīs dienu cīņām bataljonu nomainīja vācu karaspēka vienības.

Domājot par dažu Bauskas aizstāvju motivāciju: Kas bija stiprāks? – naids pret Sarkanajiem vai bailes par sastrādātajām varošanām, laupīšanām un dedzināšanām Schutzmannschaften policijas soda vienības rindās.

Aiz kadra ir palikuši tie varas vīri, kas izmantoja gan parasto latviešu atriebes kāri pret sarkanajiem, gan hitleriskās Vācijas attieksmi pret ebrejiem. Lai šīs tautības miera laika konkurentiem atņemtu mantu, varu un dzīvību.

Jādomā, ka šie cilvēki arī organizēja Bauskās pilsētā  aizstāvības garu pret Sarkano armiju. Par viņu motivāciju spriediet paši. Iespējams, ka ebrejiem atņemtais zelts vēl joprojām kaut kur Bauskā guļ aprakts neatrasts…

• Naktī uz 1944.g. 18. augustu Sarkanas Armijas 179. divīzijas spēki pārcēlās Lielupei un nākamajā naktī 306. divīzijas spēki uzbruka vāciešu nostiprinājumiem Mūsas krastā iznīcinot tos, iebrūkot pilsētā un sasniedzot tās centru. Vācu armija pievilka papildspēkus, “Ferdinand” un “Tiger” modeļu tankus un atsvieda sarkanarmiešus uz Mūsas dienvidu krastu, kas atkāpjoties uzspridzināja tiltu.

Vairāki vēsturnieki gan apšauba http://militera.lib.ru Bauskas atbrīvošanas cīņu aprakstā minētos Ferdinand (65 tonnas) un Tiger (50 tonnas) tankus Latvijas teritorijā. Jo Latvijas purvu apstākļos pārvietot 50 un vairāk tonnas dzelzs ērtāk ir ar pirkstu pa dīvānu, kā praktiski pa Latvijas purvaino pļavu parasto.

• Papildus vācu armijai, sešas nedēļas viena latviešu leģiona Waffen-SS rota, aizsargu bataljons un trīs šucmaņu bataljoni atvairīja Sarkanās armijas mēģinājumus ieņemt pilsētu.
• 1944.g.11.-14. septembrī veiktajos padomju aviācijas uzlidojumos tika sagrauta trešdaļa Bauskas ēku (100 ēkas sagrautas, 300 ar dažādām postījumu pakāpēm) un pilsēta ieņemta 1944. gada 14. septembrī.
• 1944.g. 11.-14. septembrī tika pamatīgi izpostīta padomju aviācijas uzlidojumos, tika sagrauta trešdaļa ēku.

Pēckara gadi

• Pēc kara lēnām tika novāktas drupas, pilsētu atjaunoja, tā kļuva par Bauskas rajona centru. Vecais Tirgus laukums tiek pārveidots par mītiņu laukumu ar Ļeņina pieminekli, bet jaunais tirgus 1950. gadā izveidots sagrautu māju vietā starp Plūdoņa un Rūpniecības ielām. Attīstījās pārtikas rūpniecība – piena un maizes kombināti, darbojās ražošanas apvienību “Latvijas konservi”, “Latvijas balzams” filiāles, kā arī tekstilkombināta “Saule” cehs.
• Bauska paplašinājās kādreizējās pilsētas pļavās un purvainajās teritorijās – tika uzceltas daudzdzīvokļu ēkas, 2. vidusskola, autoosta, viesnīca, pasts.

Bauskas vēstures avoti

• Par Bauskas reģionu, Vēsture, bauskasdzive.lv
• Tūrisma informācija Par Bausku
• Mēris Bauskas pusē
•  Bauskas pilsētas interneta portāls – Bauska.lv
• Notikumi Bauskā pirms 90 gadiem
• Bauskas bataljona cīņas, http://www.latvietislatvija.com
• Kaut kas par Bausku
• Latviešu Dziesmu svētki (1864–1940)
• German Migrations 1939, www.roots-saknes.lv
• Kurzeme’s and Zemgale’s Jews – Latvijas Universitāte
• Bauskas Ebreju kopienas piedzīvojumi – http://bauskamemorial.com
• Interesanti fakti par Bausku – Bauska.lv
• 43. armijas cīņas par Bausku 1944. gadā – http://militera.lib.ru
  
• Сергей Журавлёв: Бауск от гитлеровцев впервые был освобожден в августе 1944. Окончательно – 14 сентября. – http://www.kompromat.lv