Bauskas pils vēsture

Par Bauskas pili Wikipēdijā:

Bauskas pils – (Bauskas viduslaiku pils un Bauskas hercoga pils) viduslaikos un 16. gadsimtā celta pils Bauskā, pēc rekonstrukcijas 2008. gadā kļuvusi izmantojama. Pilij ir divi izteikti būvperiodi – viduslaiki (Livonijas ordeņa pils) un 16. gadsimta beigas (Kurzemes hercoga pils). Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Pils jaunākā daļa ir viens no izcilākajiem manierisma stila arhitektūras pieminekļiem Latvijā.

Bauskas pils celta Mūsas un Mēmeles satekas vietā, šaurā, klinšu norobežotā pussalā. Pāri visai pussalai pils priekšā tika izrakts dziļš grāvis, pār kuru veda paceļamais tilts. Pils celtniecībā izmantots vietējais dolomīts, laukakmeņi un ķieģeļi.

Kopējais abu pils daļu izmērs ir 124 x 43 metri. Viduslaiku pils mūru biezums sasniedz 3,5 metrus. Viduslaiku pilij kopā ar priekšpili bija pieci torņi. Lielākajā tornī mūsdienās atrodas skatu laukums, tas ir 22 metrus augsts. Otra stāva līmenī šajā tornī atradās dzīvojamā telpa ar zvaigžņu velvi. Viduslaiku pils korpusi ietvēra iekšpagalmu.

Kurzemes Hercoga laiku pilī tika ietverti divi viduslaiku pils torņi, starp kuriem uzcēla trīs korpusus, kas veidoja jaunu iekšpagalmu. Jaunā pils daļa vairs tik lielā mērā nebija paredzēta aizsardzības nolūkiem, tai drīzāk bija reprezentācijas loma.

Bauskas pils vēsture īsumā

Livonijas ordenis 15. gadsimtā sāka kontrolēt zemes tagadējās Bauskas pilsētas apkaimē un radās nepieciešamība šeit veidot nocietinātu pārvaldes centru.

Pils celtniecība tika uzsākta Livonijas ordeņa mestra Heindenreiha Finkes no Oferbergas laikā – t.i. laikaposmā no 1438. gada līdz 1450. gadam. Par celtniecības gadu tradicionāli uzskata 1443. gadu, kad mestra vēstulē pieminēts pils celtniecības fakts. Pils celtniecībā piedalījās arī voti – somugru tauta – kas pēc pils celtniecības apmetās uz dzīvi Mēmeles krastos un tika dēvēti par krieviņiem.

Līdz 16. gadsimta vidum pili pārvaldīja Livonijas ordeņa iecelti fogti. 1559. gadā Gothards Ketlers pili ieķīlāja Polijas karalim, 1562. gadā pils nokļuva jaunizveidotās Kurzemes un Zemgales hercogistes īpašumā, 16. gadsimta beigās šeit atradās hercogistes kanceleja un hercoga galms.

Hercogistes laikā tika uzsākta apjomīga pils pārbūve un bijušās priekšpils vietā tika uzcelta hercoga rezidence. Hercogs pilī apmetās jau 1587. gadā un pabeigta tā tika 1596. gadā. Līdz ar pārbūvi tika nojaukts viduslaiku ciemats līdzās pilij.

1625. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks, 1628. gadā – poļu karaspēks, 1629. gadā to atguva Kurzemes hercogs. 17. gadsimta beigās pēc ilgstošiem kariem pils vairs bija tikai daļēji apdzīvota, pils viduslaiku daļā atradās noliktavas.

1701. gadā pili ieņēma zviedru karaspēks un ap pili tika izveidoti spēcīgi zemes nocietinājumi – vieni no izteiksmīgākajiem Latvijas teritorijā. 1706. gadā pili daļēji uzspridzināja krievu karaspēks. 18. gadsimtā pils vairs netika apdzīvota un pamazām pārvērtās drupās. 1874. gadā pils drupas un apkaime kļuva par firsta Līvena ģimenes īpašumu, ap pili tika izveidots ainavu parks.

1930. gados pils viduslaiku tornī tika ierīkots skatu laukums. 1960. gadu beigās tika nolemts pils jaunākajā daļā izveidot novadpētniecības muzeju un tika uzsākta pils rekonstrukcija, kas turpinās vēl tagad. 1990. gadā rekonstruētajās pils telpās tika izvietots Bauskas pils muzejs.

Ar Bauskas pili saistītas vēstures sīkāks izklāsts ir atrodams: http://www.bauskaspils.lv/lv/pils-un-muzejs/vesture

Bauskas Pils būvniecība cauri gadsimtiem

Tālāk rakstā izmantots teksts no http://www.bauskaspils.lv/lv/pils-un-muzejs/buvvesture

Senākais dokuments, kurā pieminēta pils būvniecība, datēts ar 1443. gadu, bet pirmo reizi Livonijas ordeņpiļu sarakstā Bauskas pils minēta 1451. gadā. Galvenokārt tā kalpoja kā militāra aizsargbūve Livonijas dienvidu pierobežā, bet vienlaikus arī kā Bauskas fogtijas administratīvais centrs.

Mūsas un Mēmeles upju satece aizšķērsoja pieeju pilij no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem. Lai apgrūtinātu piekļūšanu no austrumiem, vārtu priekšā atradās apmēram divus metrus dziļš aizsarggrāvis. Tā ārmalā no baļķiem bija izveidots stāvkoku žogs. Vēlāk grāvis tika aizbērts un ierīkota plašāka koka priekšpils, bet 16. gadsimta pirmajā ceturksnī uzbūvēta mūra priekšpils ar diviem četrstāvu torņiem austrumu pusē.

Plānā pils bijusi neregulāra taisnstūra formas celtne ar platāko galu rietumos un sašaurinājumu austrumos – galveno vārtu vietā. Galvenajā pilī un priekšpilī aizsardzības sienu vidū un stūros ir uzcelti septiņi no sienu plaknes izvirzīti pusapaļi un četrstūra ugunsieroču torņi. Mūru izturībai pret ložu postošo spēku cietokšņa ārsienas celtas īpaši biezas, bet vairs ne tik augstas kā vecākajās Livonijas ordeņpilīs. Gaisa kanāliem apgādātas šaujamlūkas lielgabaliem un rokas šaujamiem ieročiem izbūvētas gan torņos, gan aizsardzības sienās. Mūru konservācijas gaitā atrastas liecības par to, ka, attīstoties ugunsieroču izmantošanai, Bauskas pils aizstāvjiem nācās dienvidu un rietumu aizsargsienas sabiezināt un paaugstināt, bet dienvidu sienas vārtiņus pārvērst par lielgabalu šaujamlūku. Arī dienvidu torņa trešā stāva līmenī sienas vajadzēja sabiezināt, pārbūvēt šaujamlūku un aizmūrēt kamīnu, kas atradās blakus lūkai.

Livonijā 15. gadsimtā valdošā vēlīnās gotikas stila dekoratīvās formas izpaužas pils dzīvojamo telpu velvēs, logu un durvju ailu formā un apdarē, arhitektūras detaļās, kuru pēdas mūsdienās vairs tikai nojaušamas. Pils sienas celtas no vietējā materiāla – dolomītakmeņiem, laukakmeņiem un ķieģeļiem, par saistvielu izmantojot kaļķi. Torņu jumti bija segti ar klostera tipa kārniņiem, fasādes un iekštelpas klāja apmetums. Fasādēs vietumis saglabājies apmetuma dekoratīvs izšuvojums.

Galvenajā pilī un priekšpilī pagalma pusē pie aizsardzības sienām bijušas piebūvētas ēkas ar vienslīpu jumtiem. Divstāvu dzīvojamā ēka garnizona vajadzībām atradās pie galvenās pils ziemeļu sienas. Korpusa pirmā stāva saimniecības telpas sedza mucveida velves, bet otrā stāva dzīvojamām telpām bija lēzenas krustveida velves un šauras šaujamlūkas ziemeļu sienā. Korpusa dzīvojamās telpas apsildīja siltā gaisa krāsns, bet torņu dzīvojamās telpas – kamīni. Greznākā dzīvojamā telpa ar zvaigžņveida velvi bija centrālā torņa otrajā stāvā. Gan galvenās pils, gan priekšpils pagalms bija bruģēti ar neapstrādāta dolomīta akmeņiem, no tiem izveidotas arī lietusūdens novadīšanas teknes. Galvenās pils pagalma vidū atradās aka.

Laika posmā no 1561.– 1562. gadam pils nokļuva Rīgas arhibīskapa, Brandenburgas hercoga Vilhelma valdījumā. Iespējams, ka tolaik ziemeļu spārnā siltā gaisa apkures sistēma tika nomainīta pret greznām, polihromām, renesanses ornamentiem un motīviem dekorētām podiņu krāsnīm, bet šaujamlūkas garnizona dzīvojamo telpu ziemeļu sienā tika pārbūvētas par logiem. Dažās logu nišās un uz rietumu torņa sienām līdz mūsdienām ir saglabājies apmetums ar sarkanas krāsas dekoratīva krāsojuma vai gleznojuma atliekām.

Bauskas pils – Kurzemes Hercoga rezidence

Pēc Kurzemes hercogistes izveidošanās 1562. gadā Bauskas pils nokļuva pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera rīcībā. Beidzoties Livonijas karam, visticamāk, pēc 1584. gada, tika sākta Bauskas pils cietokšņa daļas pielāgošana un priekšpils pārbūvēšana par laikmetam tipisku, ar bastioniem un vaļņiem nocietinātu rezidenci valsts aizsardzības, saimnieciskajām un reprezentācijas vajadzībām. Pēc hercoga Gotharda nāves 1587. gadā uz Bauskas pili pārcēlās viņa vecākā dēla – hercoga Frīdriha – galms un kanceleja. Jaunās, paplašinātās hercoga rezidences apdare pilnībā tika pabeigta 1596. gadā.

Korpusu fasādes greznoja manierismam raksturīga sgrafito tehnikā veidota apdare, kas radīja ilūziju, it kā pils būtu celta no akmens kvadriem. Pilskunga korpusa fasādes klāja gluds apmetums. Pret pilsētu vērsto austrumu fasādi vainagoja jumta izbūve ar trīspakāpju zelmini jumtgalē. Pils ārsienu plaknē izcēlās lielas, dzelzs treliņiem nostiprinātas logailas.

Jaunās pils ziemeļu un austrumu spārnu telpas bija paredzētas hercogam un galmam, bet dienvidu korpuss – pilskungam un saimei. Otrā stāva telpās varēja nokļūt pa ārējām kāpnēm tieši no pagalma vai arī pa šaurām, sienās iemūrētām kāpnēm. Hercoga korpusa fasādes vidusdaļā uz trim mūrētām kolonnām balstījās balkons ar akmens kāpnēm, kas no pagalma veda uz hercoga apartamentiem ziemeļu korpusa otrajā stāvā. Pils vārti atradās dienvidu korpusā dienvidaustrumu torņa aizsegā.

Pils iekštelpu plānojums bija vienkāršs. Telpas bija caurstaigājamas un rindojās cita aiz citas. Interjeru formu plastiku veidoja biezo mūru dziļās logailas un masīvo pārseguma siju ritmiskais kārtojums. Zāļu grīdas klāja plati dēļi, bet hercoga apartamentos grīdu ornamentu veidoja krāsainas, glazētas māla flīzes. Atsevišķās telpās grīda bija izklāta ar liela izmēra četrstūra dolomīta plāksnēm. Ģeometriskā rakstā liktās logu stiklojuma rūtis četrdaļīgos koka rāmjos saturēja svina ietvari. Telpu sienas bija apmestas, bet dažas rotāja gleznojumi. Caurumi un sīkas nagliņas sienās liek domāt, ka zāļu apdarē izmantotas arī tapetes un koka paneļi. Pili apsildīja kamīni un manierisma stila podiņu krāsnis. Hercoga guļamistabā atradās kamīns no kaltiem akmeņiem. Arī atsevišķas pilskunga telpas dienvidu korpusa otrajā stāvā bija dekorētas ar gleznojumiem.

Dienvidu un ziemeļu korpusu pirmā stāva telpas izmantoja saimnieciskām vajadzībām. Saimniecības telpu sienas bija apmestas, bet grīdas klāja ķieģeļu, vienkāršu māla flīžu vai dolomīta akmeņu klons. Divas ziemeļu korpusa pirmā stāva telpas sedza lēzenas krustveida velves, pārējās trīs telpas – koka sijas un dēļu griesti. Pils dienvidu korpusa pirmajā stāvā atradās stallis, telpas pils kalpotājiem, sardzes telpa, bet zem korpusa vidusdaļas – pagrabs. Ieeju pagalmā noslēdza dubulti ozolkoka vārti. Dienvidaustrumu torņa pirmajā stāvā bija ratnīca.

Būvējot jauno pili, ap to izveidoja zemes nocietinājumus. Ap dienvidaustrumu torni 16. gadsimta beigās tika uzbērts rondelis lielgabalu novietošanai. Pils plānā, kas datēts ar 1625. gadu, ir redzama aizsardzības sistēma, kas sastāv no diviem bastioniem (tos savieno mūra siena ar zemes uzbērumu) un vaļņiem abu upju krastos. Ieeja pilī bija caur ziemeļaustrumu bastionu.

Bauskas pils varenības bojāeja

Pilī 17. gadsimta vidū veikti plaši remonti. Tika mainīts jumts, pārbūvētas krāsnis, atjaunotas durvis un logi, nojaukta un pārbūvēta krāšņā ieeja uz reprezentācijas telpām ziemeļu korpusā, ierīkoti jauni vārti. Remonts hercoga Jēkaba valsts kasei izmaksāja ap 12000 valsts dālderu.

Tuvojoties Ziemeļu karam, 17.gadsimta otrajā pusē nostiprināja nocietinājumus rietumu daļā, sāka austrumu bastionu pārbūvi, bet pāri aizsardzības grāvim ierīkoja paceļamu tiltu. Nocietinājumu modernizāciju Ziemeļu kara laikā turpināja arī Bauskas pili ieņēmušie zviedri, taču piliieņēmušais Krievijas cars Pēteris I pavēlēja 1706. gadā saviem ģenerāļiem pils aizsargbūves nolīdzināt ar zemi. Spridzināšana visvairāk izpostīja bastionus, zemes vaļņus un pils jaunāko – hercogu rezidences – daļu. Varenā būve pamazām pārvērtās par drupām.

Lasīt vairāk par Bauskas pilsētas vēsturi >>

Kvalitatīvs un interesants raksts par Bauskas pils vēsturi lasāms www.ambermarks.com

Bauskas novadu Lielupes krastos tuvāk varēs skatīt Multisports.lv rīkotājā laivu braucienā LIELUPES EKSPEDĪCIJA, 2013. gada 20. aprīlī.