23. marta rīts sākās ar to, ka balss nebija. Veselīgais dzīvesveids bija darījis savu. Auksto dušu atļāvos izlaist. Šodien bija paredzēts novākt no pērnā rudens Pokaiņu – Naudītes apkārtnē palikušos kontrolpunktus no Pokaiņu velo rogaininga.
Hops un esam kādu kilometru uz austrumiem no Krievu kalna. Mežs pilns ar sniegpulkstenītēm. Izskatās, ka šeit ir bijusi kāda mājvieta. No tās palikuši pāri pamatu akmeņi.
Pa ceļam uz Krievu kalna virsotni pamanu arī visagrāk ziedošo krūmu Latvijā – Zalkteni. Tā ir Parastā Zalktene, Daphne mezereum. Tās violeti-rozīgie ziedi pelēkbrūnajā mežā izskatās kā no citas pasaules.
Prātā ienāk filma The Village (2014) – psiholoģisks trilleris par baidīšanos no sarkanas krāsas mežā.
Ieplakās esošos purvus un ezeriņus Pokaiņu apkārtnē vietām vēl sedz ledus. No tā virsmas ceļas migla un ietin mežu noslēpumainā dūmakā.
Vairākos skudru pūžņos ir paviesojušies to gardēži. Skudras pavasara sasildītas steidz labot ko var. Tās ir Rūsganās meža skudras (Formica_rufa)
Pēc brīža klāt ir arī Krievu kalna virsotne. No tās paveras varens skats uz apkārtnes mežiem un laukiem. Kādreiz šiet ir atradies arī tornis, taču arī bez tā var saredzēt un sajust eglēm klāto pauguru elpu.
Krievu kalns ir tik augsts, ka veiksmīgam vērotājam ļauj lidojumā skatīt Jūras ērgļa muguru. Tāda veiksme gan vēl nevienam nav uzsmaidījusi. Taču pacietīgs gaidītājs var mēģināt sagaidīt 🙂
23. martā labāk ir koncentrēties uz Sējas zosīm. To Naudītes apkārtnes laukos ir pārpilnam. Pat nejauši nospiežot fotoaparāta slēdzi ar tām pilna ir visa bilde.
