Pārāk augsts pulss fiziskas slodzes laikā? II

Pēc ilgāka laika personīgiem novērojumiem, varu teikt, ka puls virs 150 sitieniem minūtē paceļas tad, kad organismam kļūst grūti uzturēt pietiekami augstu glikozes līmeni asinīs. Tam par iemeslu ir divi galvenie faktori:

  • Ir izsmelta muskuļu un aknu glikogēna rezerve.
    • Pie izsmeltas glikogēna rezerves būtisks kļūst sociālais faktors. Jo “šķībāks” būs apkārtējo skatiens, jo nervu sistēma noteiks augstāku glikozes bāzes līmeni asinīs. Tas savukārt atainosies kā paaugstināts pulss.
  • Asinīs ir salīdzinoši daudz svešu olbaltumvielu, kas nervu sistēmu dara “aizdomīgu”. Un liek noteikt augstāku glikozes bāzes līmeni gadījumam, ja olbaltumvielu pūlī slēpjas sliktie olbaltumi – vīrusi, baktērijas un citi nelabvēļi.

Tātad, pretoties pārlieku paaugstinātam pulsam var:

  1. Nepārtērējot un efektīvi atjaunojot glikogēna rezervi.
  2. Gādājot, lai fiziskās slodzes laikā asinīs ir iespējami mazāk olbaltumvielu.

Lai pārlieku neizsmeltu glikogēna rezervi pirms fiziskās slodzes:

  1. Nelietojam kafiju. Tā bloķē aknu glikogēna veidošanos un izmet asinīs stratēģiskās glikogēna rezerves. Bez īpašas vajadzības to darīt nevajag.
  2. Nestrādājam pie datora. Pie datora smadzenes patērē salīdzinboši lielu daudzumu glikozes. Īpaši tad, ja strādājat grafiskās programmās, kas prasa domāšanu visās 3 dimensijās.
    • Strādājot pie datora būtu nepieciešams ik pa laiciņam paēst. Lai asins glikozes līmenis tiktu atbalstīts arī no gremošanas sistēmas un ne tikai no aknu glikogēna rezerves.

Lai ātrāk un efektīvāk atjaunotu glikogēna rezervi ir nepieciešams samazināt insulīna rezistenci.

Insulīna rezistence nav gluži slimība, bet gan organisma aizsargfunkcija. Tā rūpējas, lai glikozes līmenis asinīs nenokristu par zemu vitāli svarīgas problēmas risināšanas laikā. Paaugstināta insulīna rezistence bloķē glikogēna rezerves veidošanos. Insulīna rezistenci var samazināt:

  1. Nonākot no aukstākas vides siltākā. Piemēram, pēc ziemas peldes āliņģī – siltā vannā. Te svarīgi neizdarīt otrādi – paēst siltā telpā un doties ārā aukstumā. Tas lieko asins glikozi transformēs nevis muskuļu vai aknu glikogēnā, bet gan taukos, jeb liekajā svarā.
  2. Veicot fiziskās aktivitātes pirms ēšanas.
  3. Nelietojot olbaltumvielas kopā ar ogļhidrātiem. Maize šajā ziņā ir “netīrs” ogļhidrātu avots, jo satur ~10 % olbaltumvielu. [2] Mana noteiktā robeža daudz ogļhidrātus saturošā pārtikas produktā ir līdz 3% olbaltumvielu. Tam atbilst lielākā daļa augļu un dārzeņu.
  4. Lai novērstu straujas glikozes līmeņa svārstības un ietaupītu insulīnu, ogļhidrāti būtu jālieto kopā ar taukiem. Tie var būt gan dzīvnieku izcelsmes tauki, sviests vai kokosriekstu eļļa. No augu eļļām puslīdz lietojama olīveļļa. Tā satur vairāk piesātinātās un mazāk polinepiesātinātās taukskābes. No šī skatpunkta raugoties, par rapša un saulespuķu eļļu aizmirstam – tas nav pārtikas produkts 🙂 [1]
  5. Olbaltumvielas lietojam ievērojot 5 stundu gavēni pirms un 8 – 24 stundu gavēni pēc to ēšanas. Praktiski sanāk ēst gaļu, olas vai pienu pēc treniņa un citām fiziskām aktivitātēm. Pēc olbaltumvielu ēšanas ir nepieciešams atpūsties, pagulēt un nedarīt neko 🙂
  6. Svarīga ēšanas laikā ir arī sociāli draudzīga vide, īpaši, uzņemot olbaltumvielas. Gaļu ēdam tikai savā teritorijā. Ārpus tās nekas neatliek, kā būt veģetārietim.
  7. Par kafiju, kolu un citiem dopingiem aizmirstam. Tie rada spēka pieplūdumu uz paša organisma rēķina – izsmeļot glikogēna rezervi un pārmērīgi paaugstinot insulīna rezistenci.

Piezīme: ņemam vērā, ka insulīna rezistenci samazinam pēc fiziskās slodzes. Pirms tās, to ir izdevīgi palielināt – mazāk svīdīsiet un būs zemāks pulss. Piemēram, pirms skrējiena ieejot aukstā vannā. Tas ļaus organismam vieglāk uzturēt augstāku glikozes līmeni asinīs skriešanas laikā.

Tas laikam pagaidām viss, ko varu piedāvāt, lai ātri atjaunotu enerģijas rezervi un iegūtu papildus muskuļu jaudu un ātrumu fiziskās slodzes laikā.

P.S. Ir aizdomas, ka pēdējie 7 punkti ir pietiekami efektīvi, lai novērstu II tipa cukura diabētu un atļautu aizmirst par liekā svara problēmu.

Literatūras avoti:

Literatūras saraksts pagaidām ir diezgan nepilnīgs.

  1. Puslīdz laba grāmata par taukiem un uztura zinātnes ceļiem un neceļiem ir tikai šī. The Big Fat Surprise: Why Butter, Meat and Cheese Belong in a Healthy Diet, by Nina Teicholz, 2014, 497 pages, Simon & Schuster, New York.
  2.  Grain Brain: The Surprising Truth about Wheat, Carbs, and Sugar–Your Brain’s Silent Killers, by David Perlmutter and Kristin Loberg,  (September 17, 2013), Little Brown and Company. Šajā grāmatā visi akmeņi tiek mesti ogļhidrātu lauciņā, olbaltumvielas pieminot taču nefokusējoties uz tām.
, , ,

2 thoughts on “Pārāk augsts pulss fiziskas slodzes laikā? II

  1. Sveiks. Bet tās diētas normālam modernam homo digitalis un mūžam aizņemtiem nemaz nav iespējamas. Vari, lūdzu, padalīties ar savu trenniņgrafiku?

    1. Re, kā gandrīz aizmirsu izstaipīties pēc vakara skrējiena 🙂
      Treniņgrafiks ir tāds, ka cenšos vismaz pārdienas pavingrot (līdzsvars, presīte, dibens, mugura, staipīšanās), paskriet intervālus, nopeldēt upē 30 metrus, tad vingrojumi pie stieņa un viegls skrējiens mājup. Pēc tam treknas brokastis, karsta vanna un 30 min miegs. Muskuļu masu tas uztur un pieaudzē ļoti labi.
      Jā ar klasisko 8 stundu darbadienu un kafejnīcas ēdienkarti to nevar realizēt. Man blakus ir tirgus kur pērku jēra ribiņas. Ogļhidrātus un pārtikas piedevas nelietoju praktiski nemaz. Neslimoju arī praktiski nemaz.

Ieraksti komentāru: